SPRK vadītājs Lokenbahs: ar "Vienotības" biedri par darbu runāju, bet līguma vēl nav
PIETIEK11.10.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Bijušajai ekonomikas ministra biroja vadītājai, eksministra Arta Kampara uzticības personai un partijas biedrei Gintai Ozolai (foto no www.liepajniekiem.lv) sagatavots amats Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK), pār kuru partija Vienotība saglabājusi kontroli, ņemot vērā, ka komisijas vadībā Kampara laikā tika iecelts tās biedrs Valdis Lokenbahs. SPRK vadītājs Pietiek trešdien apstiprināja, ka ar Ozolu notiek sarunas par darbu, bet kategoriski atteicās nosaukt viņai nolūkoto amatu.
SPRK vadītājs, kad Pietiek viņam trešdien telefonsarunā uzdeva jautājumu, kāds amats nolūkots Ozolai un kādu apsvērumu dēļ viņa tiek uzskatīta par piemērotāko pretendenti, apstiprināja, ka sarunas par Ozolas darbu regulatorā ir bijušas, bet atteicās atklāt, par kādu amatu ir runa. "Pašreizējā brīdī ir bijušas tikai pārrunas, nekāds līgums, nekādi papīri nav parakstīti, " atzina Lokenbahs. Līgums tikšot noslēgts, ja "mēs ar Gintu Ozolu atradīsim kopējus punktus".
Pati matemātiķes un politologa izglītību ieguvusī Ozola atbildi uz jautājumu, uz kādu amatu SPRK pretendē un kāpēc uzskata sevi par tam piemērotu, nesniedza. "Esmu tikusies ar daudziem, tai skaitā ar Valdi Lokenbahu," ar īsziņas starpniecību norādīja Ozola. Uz Pietiek zvaniem viņa neatbildēja, lūdzot sūtīt sms.
Kā toreizējā ekonomikas ministra Arta Kampara biroja vadītāja un uzticības persona Ozola 2010. gada decembrī tika apstiprināta a/s Rīgas siltums, kurā Ekonomikas ministrija (EM) ir valstij piederošo kapitāldaļu turētāja, padomē. Jauna amata meklēšanā Ozolai, pēc Pietiek rīcībā esošajām ziņām, iesaistījies arī Vienotības pašreizējais ģenerālsekretārs Kampars, bet Lokenbahs, jautāts, vai Vienotības ģenerālsekretārs ar viņu runājis par bijušās biroja vadītājas darbā iekārtošanu, reaģēja nervozi, sakot, ka šāds jautājums ir "jocīgs".
Ozolai nesen zaudējot amatu EM, radās aizdomas, ka viņa sev līdzi paņēmusi slepus nokopētus kolēģu, konkrēti ministra padomnieces Ineses Druvietes pierakstus, kuri vēlāk tika izmantoti "melnā PR" kampaņā pret tagadējo ekonomikas ministru Danielu Pavļutu. Runa ir par ministra padomnieces Ineses Druvietes ar roku rakstītajām piezīmēm par iespējamām izmaiņām EM un tās pārraudzības iestādēs, kuru kopijas caur Vienotībai pietuvinātiem sabiedrisko attiecību darbiniekiem nonāca medijos. Pietiek tās jau ir publicējis.
Ozola šīs aizdomas Pietiek noliedza. "Nevaru komentēt jūsu aizdomas, jo dzirdu to pirmo reizi un neesmu to darījusi," apgalvoja Ozola. Viņa augsti novērtējot jaunā ekonomikas ministra komandas locekļu sadarbību, "nodrošinot ministru nomaiņas pārejas posmu un darbu pēctecību". Ozola arī nevarot komentēt darbu ministru birojos, jo uzskatītu to par nelojalitāti.
Septembrī pret ekonomikas ministru Pavļutu, kurš uzsācis reformas zaļās enerģijas jomā, no kura iepriekš krējumu smēla ar varas partijām, tostarp Vienotību, saistīti uzņēmēji, medijos tika veikta plaša publiska kampaņa, cenšoties pierādīt, ka viņu vada savtīgi, ar kādreizējo darbu bankā saistīti motīvi. Pietiek iepriekš pētītās saiknes starp Pavļuta demisijas iespējamajiem pieprasītājiem un pret ekonomikas ministra vērstās kampaņas īstenotājiem liek domāt, ka notiekošā režisori nav meklējami tālu no to miljonāru loka, kuri pelna vai cerēja nopelnīt no tālāka valsts atbalsta zaļajai enerģijai.
Pavļutu it kā kompromitējošās spekulācijas, kā arī no ministra biroja noplūdušu iekšēju informāciju medijiem, pēc Pietiek ziņām, nodeva ar sabiedrisko attiecību firmas Baltijas komunikāciju centrs (BKC) starpniecību. Šī firma apkalpojusi gan Vienotību izveidojošās partijas un to atsevišķus ietekmīgus politiķus, gan partijai pietuvinātus sponsorus.
BKC īpašnieks Gints Feders Pietiek septembrī noliedza, ka veidotu melno kampaņu pret Pavļutu un to apmaksātu kādi ar viņa politiku neapmierināti miljonāri. "Mēs neesam nekādu informāciju medijiem piespēlējuši. Mēs arī savus klientus neatklājam, bet, nē, neviens no mūsu esošajiem klientiem nav mūs tam noalgojis," viņš apgalvoja.
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
