Iesaki rakstu: 
"[..] Tas var šķist paradoksāli un neiespējami, bet šeit, neatkarīgās, no komunisma jūga un padomju okupācijas it kā pirms vairāk nekā trīsdesmit gadiem atbrīvotās Latvijas Republikas tiesā nevis uz apsūdzēto sola, bet gan kā cietušais atrodas kaismīgs komunists, komunistu režīma aktīvs pakalpiņš un līdzskrējējs, tā noziedzīgo likumu izpildītājs un cilvēku dzīvju un likteņu sagandētājs Romualds Vonsovičs. Cilvēks, kurš tiesas priekšā ir atklāti un neslēpti lielījies ar padomju okupācijas varas vārdā piespriestiem nāvessodiem. Piebildīšu, ka grāmatā „Kolaborants” šie Romualda Vonsoviča piespriestie nāvessodi nebija pieminēti, – ar tiem lielījās viņš pats šīs prāvas laikā.
Tikpat paradoksāli un neiespējami var šķist tas, ka neatkarīgās Latvijas Republikas prokuratūras pārstāvis trīsdesmit vienu gadu pēc valsts faktiskās neatkarības atjaunošanas kā apsūdzības uzturētājs valsts vārdā bez kādiem aplinkiem paziņo – viņa pārstāvētās iestādes ieskatā padomju okupācijas varas kolaboranta, padomju tautas tiesneša un kaismīga komunista nosaukšana par kolaborantu esot neslavas celšana un vajāšana, kas esot krimināli sodāma, lai nevienam citam Latvijas Republikas pilsonim neienāktu prātā izmantot savas Satversmē noteiktās tiesības un atklāti un drosmīgi izteikt savu viedokli par komunistu režīma pārstāvjiem un līdzskrējējiem.
Bet tas nav slikts sapnis. Tā ir realitāte. Latvijas valsts prokurora personā man ir cēlusi apsūdzību par to, ka es sabiedrības interešu vārdā esmu īstenojis savas Satversmē noteiktās tiesības uz runas brīvību, uz neapstrīdamu faktu pamata paužot un popularizējot savu viedokli par komunistiskā režīma pakalpiņu, līdzskrējēju un kolaborantu, komunistu Romualdu Vonsoviču. [..]"
Solvita Harbaceviča**:
Cik tas avots pats savā darbībā ir bijis demokrătijas un tiesiskuma balsts Latvijā, neizteikšos. Bet idealizēt Polijā notiekošo un citēt Egilu Levitu, tas nu ir cinisma kalngals. Nepārsteidz, protams, bet pārpublicēšanas gadījumā gribētos arī kādu komentāru no Tevis, citādi rodas iespaids, ka piekrīti šiem haotiskajiem un manipulatīvajiem argumentiem.
Ineta Lipša:
Mani pat neinteresē Lato Lapsas motivācija un retorikas taktikas; manis pēc viņa vietā varētu būt jebkurš Vārds Uzvārds bez pagātnes. Ja apsūdzība celta par personas nosaukšanu par kolaborantu, tad tiesas lēmums būs vēsturisks un faktiski aizliegs arī izdarīt secinājumus par indivīdu un varas attiecībām padomju periodā. Mani interesē tikai būtība, ko formulēju iepriekšējā teikumā.
Pārpublicēts no Facebook
* Latvijas Universitātes Vēstures institūta vadošā pētniece
** Augstākās tiesas priekšsēdētāja padomniece
Spriedumu kolaboranta Romualda Vonsoviča lietā Rīgas pilsētas tiesa pasludinās 14. septembrī pulksten 15.00.
Seko mums 
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
