Iesaki rakstu: 
Trešo reizi mūžā man nācies aizvērt kāda žurnāla pēdējo lappusi, zinot, ka nākamā numura vairs nebūs. Vispirms (1995. gadā) bija žurnāla "Liesma" bankrots, pēc tam (1997.) tika slēgts žurnāls "Viesis", tagad kopš pavasara vairs nav žurnāla "Sports". Vēl pa vidu (1999.) piedzīvoju pilnīgi negaidīto vakara avīzes "Spogulis" izmešanu nebūtībā, bet tajā izdevumā es nebiju šefredaktors.
"Sportā" atgriezos pēc gandrīz 30 gadiem, kad šī izdevuma licenci iegādājās Latvijas Sporta federāciju padome (LSFP) un Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK), bet mani un vēl dažus kolēģus uzrunāja izstrādāt tā attīstības koncepciju. Piedāvāju laikrakstu pārveidot par žurnālu, un tā nu kopš 2006. gada janvāra "Sports"iznāca jaunā formātā, ilgāku laiku pat četrreiz mēnesī.
Cerības, ka šāds izdevums, kura misija bija rādīt sportu visā daudzveidībā, īstenojot devīzi "Latvijā sporto 100 veidos, mēs rakstām par visiem!", uzsverot, ka sportistu miljonu līgumi sportā nav galvenais mērķis, būs rentabls, bija naivas. To saprata arī LOK un LSFP, no sava Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iedalītā budžeta piešķirot zināmu dotāciju žurnāla izdošanai. Bet tāpēc katru rudeni plāns ledus zem mūsu kājām parādījās vēl pirms lapkriša.
Kā zināms, nākamā gada valsts budžetu apstiprina labi, ja tā paša nākamā gada janvārī, bet "čaklais" Latvijas pasts pēdējā laikā datus par preses izdevumiem ievietošanai abonēšanas katalogos pieprasa jau septembrī, kad redakcijā arvien nervozāks kļūst jautājums – būs nākamgad nauda vai nebūs?! Katru rudeni, analizējot solījumus, runas, viedokļus, "Sporta" abonēšanu izsludinājām vienlaikus ar citiem preses izdevumiem. Piecpadsmit gadus risks attaisnojās, sešpadsmitajā...
Mums vairs bija palicis tikai viens atbalstītājs - īstenais izdevējs LSFP, kam arī bija maz skaidrības par savu budžetu, turklāt visapkārt skanēja nemitīgi aicinājumi "Sportam" pāriet tikai uz digitālo formātu, un pirmo reizi žurnāls oficiālajā abonēšanas katalogā netika ievietots, klusi cerot, ka līdz gada beigām situācija uzlabosies.
Uzkrāto pašu līdzekļu pietika vēl divu pirmo 2021. gada numuru izdošanai. Decembrī klusā cerība tika uzpūsta liesmā. Nāca ziņa, ka atbildīgā IZM amatpersona LSFP valdes locekļiem solījusi, ka "Sporta" izdošanai plānotā nauda tikšot piešķirta, vienlaikus pieprasot izstrādāt jaunu koncepciju 2022. gadam, kas patiesībā jau notika.
Saberzējām rokas un vēlreiz riskējām, Latvijas pasta elektroniskajā sistēmā izsludinot žurnāla abonēšanu 2021. gadam, sākot ar februāra numuru. Tā bija vieglprātība. Vēl lielāka vieglprātība, kā vēlāk izrādījās, bija teikt un rakstīt to, ko domāju.
Proti, publikācijā saistībā ar Triju Zvaigžņu ordeņa piešķiršanu ne pārāk glaimojoši izteicos par jaunievēlētās LOK vadības kursu un, kas izrādījās sevišķi bīstami, par Saeimas Sporta apakškomisijas vadītāja Sanda Riekstiņa (Jaunā konservatīvā partija) zināšanām un kompetenci sporta jomā.
Kļūdījos. Sandis Riekstiņš ar savu būvamatniecības vidusskolas diplomu tagad ir Izglītības un ZINĀTNES ministrijas parlamentārais sekretārs, bet "Sporta" vairs nav. Komunisti, ja viņiem kas nepatika, mainīja mediju redaktorus, jaunie komunisti, kā dēvē JKP, kura kontrolē IzM, likvidē pašus medijus. Pēc šīs publikācijas Riekstiņš par "Sportu" draudīgi izteicās dažā citā, acīmredzot JKP lojālākā medijā, un drīz vien LSFP budžeta pieprasījumā pretim attiecīgajai ailītei parādījās "0".
Tā beidzās Latvijā vecākais preses izdevums, kas ar nemainīgu logo bez pārtraukuma iznāca 65 gadus un 4 mēnešus. Paldies visiem, kas piedalījās! Gan kā līdzstrādnieki, gan kā lasītāji!
Un vēl - preses mediju totālās digitalizācijas apoloģētiem... Beidzoties finansēm, tika slēgta arī mūsu mājaslapa sporto.lv, kur lasāma un skatāma "Sporta" digitālā versija. Šoks bija negaidīts. Interneta vidē nekur vairs nav atrodams neviens no vairāk nekā 6000 rakstiem, kas publicēti 369 numuros, nav atrodams neviens no aptuveni 30 000 fotoattēlu! Rodas sajūta, ka jūs vairs ne tikai neesat, bet arī vispār nekad neesat bijis! Vienīgie pierādījumi atrodami bibliotēkās.
Par laimi LSFP apņēmusies tuvākajā laikā mājaslapu atjaunot, un arī "Sporta" licence joprojām ir tās rokās. Varbūt vēl nāks kāds Sprīdītis ar spožu lāpstu... Tāpēc ar trešo smilšu sauju nesteigšos.
Pārpublicēts no Facebook.
Seko mums 
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
