Iesaki rakstu: 
Trešo reizi mūžā man nācies aizvērt kāda žurnāla pēdējo lappusi, zinot, ka nākamā numura vairs nebūs. Vispirms (1995. gadā) bija žurnāla "Liesma" bankrots, pēc tam (1997.) tika slēgts žurnāls "Viesis", tagad kopš pavasara vairs nav žurnāla "Sports". Vēl pa vidu (1999.) piedzīvoju pilnīgi negaidīto vakara avīzes "Spogulis" izmešanu nebūtībā, bet tajā izdevumā es nebiju šefredaktors.
"Sportā" atgriezos pēc gandrīz 30 gadiem, kad šī izdevuma licenci iegādājās Latvijas Sporta federāciju padome (LSFP) un Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK), bet mani un vēl dažus kolēģus uzrunāja izstrādāt tā attīstības koncepciju. Piedāvāju laikrakstu pārveidot par žurnālu, un tā nu kopš 2006. gada janvāra "Sports"iznāca jaunā formātā, ilgāku laiku pat četrreiz mēnesī.
Cerības, ka šāds izdevums, kura misija bija rādīt sportu visā daudzveidībā, īstenojot devīzi "Latvijā sporto 100 veidos, mēs rakstām par visiem!", uzsverot, ka sportistu miljonu līgumi sportā nav galvenais mērķis, būs rentabls, bija naivas. To saprata arī LOK un LSFP, no sava Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iedalītā budžeta piešķirot zināmu dotāciju žurnāla izdošanai. Bet tāpēc katru rudeni plāns ledus zem mūsu kājām parādījās vēl pirms lapkriša.
Kā zināms, nākamā gada valsts budžetu apstiprina labi, ja tā paša nākamā gada janvārī, bet "čaklais" Latvijas pasts pēdējā laikā datus par preses izdevumiem ievietošanai abonēšanas katalogos pieprasa jau septembrī, kad redakcijā arvien nervozāks kļūst jautājums – būs nākamgad nauda vai nebūs?! Katru rudeni, analizējot solījumus, runas, viedokļus, "Sporta" abonēšanu izsludinājām vienlaikus ar citiem preses izdevumiem. Piecpadsmit gadus risks attaisnojās, sešpadsmitajā...
Mums vairs bija palicis tikai viens atbalstītājs - īstenais izdevējs LSFP, kam arī bija maz skaidrības par savu budžetu, turklāt visapkārt skanēja nemitīgi aicinājumi "Sportam" pāriet tikai uz digitālo formātu, un pirmo reizi žurnāls oficiālajā abonēšanas katalogā netika ievietots, klusi cerot, ka līdz gada beigām situācija uzlabosies.
Uzkrāto pašu līdzekļu pietika vēl divu pirmo 2021. gada numuru izdošanai. Decembrī klusā cerība tika uzpūsta liesmā. Nāca ziņa, ka atbildīgā IZM amatpersona LSFP valdes locekļiem solījusi, ka "Sporta" izdošanai plānotā nauda tikšot piešķirta, vienlaikus pieprasot izstrādāt jaunu koncepciju 2022. gadam, kas patiesībā jau notika.
Saberzējām rokas un vēlreiz riskējām, Latvijas pasta elektroniskajā sistēmā izsludinot žurnāla abonēšanu 2021. gadam, sākot ar februāra numuru. Tā bija vieglprātība. Vēl lielāka vieglprātība, kā vēlāk izrādījās, bija teikt un rakstīt to, ko domāju.
Proti, publikācijā saistībā ar Triju Zvaigžņu ordeņa piešķiršanu ne pārāk glaimojoši izteicos par jaunievēlētās LOK vadības kursu un, kas izrādījās sevišķi bīstami, par Saeimas Sporta apakškomisijas vadītāja Sanda Riekstiņa (Jaunā konservatīvā partija) zināšanām un kompetenci sporta jomā.
Kļūdījos. Sandis Riekstiņš ar savu būvamatniecības vidusskolas diplomu tagad ir Izglītības un ZINĀTNES ministrijas parlamentārais sekretārs, bet "Sporta" vairs nav. Komunisti, ja viņiem kas nepatika, mainīja mediju redaktorus, jaunie komunisti, kā dēvē JKP, kura kontrolē IzM, likvidē pašus medijus. Pēc šīs publikācijas Riekstiņš par "Sportu" draudīgi izteicās dažā citā, acīmredzot JKP lojālākā medijā, un drīz vien LSFP budžeta pieprasījumā pretim attiecīgajai ailītei parādījās "0".
Tā beidzās Latvijā vecākais preses izdevums, kas ar nemainīgu logo bez pārtraukuma iznāca 65 gadus un 4 mēnešus. Paldies visiem, kas piedalījās! Gan kā līdzstrādnieki, gan kā lasītāji!
Un vēl - preses mediju totālās digitalizācijas apoloģētiem... Beidzoties finansēm, tika slēgta arī mūsu mājaslapa sporto.lv, kur lasāma un skatāma "Sporta" digitālā versija. Šoks bija negaidīts. Interneta vidē nekur vairs nav atrodams neviens no vairāk nekā 6000 rakstiem, kas publicēti 369 numuros, nav atrodams neviens no aptuveni 30 000 fotoattēlu! Rodas sajūta, ka jūs vairs ne tikai neesat, bet arī vispār nekad neesat bijis! Vienīgie pierādījumi atrodami bibliotēkās.
Par laimi LSFP apņēmusies tuvākajā laikā mājaslapu atjaunot, un arī "Sporta" licence joprojām ir tās rokās. Varbūt vēl nāks kāds Sprīdītis ar spožu lāpstu... Tāpēc ar trešo smilšu sauju nesteigšos.
Pārpublicēts no Facebook.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
