Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Trešo reizi mūžā man nācies aizvērt kāda žurnāla pēdējo lappusi, zinot, ka nākamā numura vairs nebūs. Vispirms (1995. gadā) bija žurnāla "Liesma" bankrots, pēc tam (1997.) tika slēgts žurnāls "Viesis", tagad kopš pavasara vairs nav žurnāla "Sports". Vēl pa vidu (1999.) piedzīvoju pilnīgi negaidīto vakara avīzes "Spogulis" izmešanu nebūtībā, bet tajā izdevumā es nebiju šefredaktors.

"Sportā" atgriezos pēc gandrīz 30 gadiem, kad šī izdevuma licenci iegādājās Latvijas Sporta federāciju padome (LSFP) un Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK), bet mani un vēl dažus kolēģus uzrunāja izstrādāt tā attīstības koncepciju. Piedāvāju laikrakstu pārveidot par žurnālu, un tā nu kopš 2006. gada janvāra "Sports"iznāca jaunā formātā, ilgāku laiku pat četrreiz mēnesī.

Cerības, ka šāds izdevums, kura misija bija rādīt sportu visā daudzveidībā, īstenojot devīzi "Latvijā sporto 100 veidos, mēs rakstām par visiem!", uzsverot, ka sportistu miljonu līgumi sportā nav galvenais mērķis, būs rentabls, bija naivas. To saprata arī LOK un LSFP, no sava Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iedalītā budžeta piešķirot zināmu dotāciju žurnāla izdošanai. Bet tāpēc katru rudeni plāns ledus zem mūsu kājām parādījās vēl pirms lapkriša.

Kā zināms, nākamā gada valsts budžetu apstiprina labi, ja tā paša nākamā gada janvārī, bet "čaklais" Latvijas pasts pēdējā laikā datus par preses izdevumiem ievietošanai abonēšanas katalogos pieprasa jau septembrī, kad redakcijā arvien nervozāks kļūst jautājums – būs nākamgad nauda vai nebūs?! Katru rudeni, analizējot solījumus, runas, viedokļus, "Sporta" abonēšanu izsludinājām vienlaikus ar citiem preses izdevumiem. Piecpadsmit gadus risks attaisnojās, sešpadsmitajā...

Mums vairs bija palicis tikai viens atbalstītājs - īstenais izdevējs LSFP, kam arī bija maz skaidrības par savu budžetu, turklāt visapkārt skanēja nemitīgi aicinājumi "Sportam" pāriet tikai uz digitālo formātu, un pirmo reizi žurnāls oficiālajā abonēšanas katalogā netika ievietots, klusi cerot, ka līdz gada beigām situācija uzlabosies.

Uzkrāto pašu līdzekļu pietika vēl divu pirmo 2021. gada numuru izdošanai. Decembrī klusā cerība tika uzpūsta liesmā. Nāca ziņa, ka atbildīgā IZM amatpersona LSFP valdes locekļiem solījusi, ka "Sporta" izdošanai plānotā nauda tikšot piešķirta, vienlaikus pieprasot izstrādāt jaunu koncepciju 2022. gadam, kas patiesībā jau notika.

Saberzējām rokas un vēlreiz riskējām, Latvijas pasta elektroniskajā sistēmā izsludinot žurnāla abonēšanu 2021. gadam, sākot ar februāra numuru. Tā bija vieglprātība. Vēl lielāka vieglprātība, kā vēlāk izrādījās, bija teikt un rakstīt to, ko domāju.

Proti, publikācijā saistībā ar Triju Zvaigžņu ordeņa piešķiršanu ne pārāk glaimojoši izteicos par jaunievēlētās LOK vadības kursu un, kas izrādījās sevišķi bīstami, par Saeimas Sporta apakškomisijas vadītāja Sanda Riekstiņa (Jaunā konservatīvā partija) zināšanām un kompetenci sporta jomā.

Kļūdījos. Sandis Riekstiņš ar savu būvamatniecības vidusskolas diplomu tagad ir Izglītības un ZINĀTNES ministrijas parlamentārais sekretārs, bet "Sporta" vairs nav. Komunisti, ja viņiem kas nepatika, mainīja mediju redaktorus, jaunie komunisti, kā dēvē JKP, kura kontrolē IzM, likvidē pašus medijus. Pēc šīs publikācijas Riekstiņš par "Sportu" draudīgi izteicās dažā citā, acīmredzot JKP lojālākā medijā, un drīz vien LSFP budžeta pieprasījumā pretim attiecīgajai ailītei parādījās "0".

Tā beidzās Latvijā vecākais preses izdevums, kas ar nemainīgu logo bez pārtraukuma iznāca 65 gadus un 4 mēnešus. Paldies visiem, kas piedalījās! Gan kā līdzstrādnieki, gan kā lasītāji!

Un vēl - preses mediju totālās digitalizācijas apoloģētiem... Beidzoties finansēm, tika slēgta arī mūsu mājaslapa sporto.lv, kur lasāma un skatāma "Sporta" digitālā versija. Šoks bija negaidīts. Interneta vidē nekur vairs nav atrodams neviens no vairāk nekā 6000 rakstiem, kas publicēti 369 numuros, nav atrodams neviens no aptuveni 30 000 fotoattēlu! Rodas sajūta, ka jūs vairs ne tikai neesat, bet arī vispār nekad neesat bijis! Vienīgie pierādījumi atrodami bibliotēkās.

Par laimi LSFP apņēmusies tuvākajā laikā mājaslapu atjaunot, un arī "Sporta" licence joprojām ir tās rokās. Varbūt vēl nāks kāds Sprīdītis ar spožu lāpstu... Tāpēc ar trešo smilšu sauju nesteigšos.

Pārpublicēts no Facebook.

Novērtē šo rakstu:

125
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Trampa atgriešanās – nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros

FotoNeatkarīgi no tā, ko katrs domā par Donalda Trampa personību, viņa atgriešanās prezidenta amatā ir simboliska nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros. Šajos kultūrkaros “woke” neomarksisti vairākas desmitgades ir dzinuši sabiedrību strupceļā. Trampa pirmais termiņš bija viņa politiskā uzvara. Šī uzvara ir uzvara kultūrkaros – skaidra amerikāņu tautas atbilde uz gadiem ilgušo sarkano “woke” ideoloģijas diktātu.
Lasīt visu...

21

Par Lavrova stāvaplausiem un antisemītisma vīrusu

FotoStāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Lasīt visu...

21

Progresīvā vienotība ir internacionāls vēzis

FotoVisiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Lasīt visu...

18

Citējam reperi ansi, bet tikmēr Kremļa pakalpiņi pie arēnas Rīgā izkar ķīniešu reklāmas

FotoLatvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
Lasīt visu...

10

Šis režīms ved mūsu tautu uz kapiem

FotoNo rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Lasīt visu...

21

Valstij jābūt ar ierobežotām funkcijām

FotoRēgs klīst pa Eiropu ― komunisma rēgs. Visi vecās Eiropas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu: pāvests un cars, Meternichs un Gizo, franču radikāļi un vācu policisti.
Lasīt visu...

6

Jāprasa atbildība no atbildīgām institūcijām

FotoKad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Lasīt visu...

21

Varakļānu novada domes deputāti aicina respektēt iedzīvotāju gribu un novērst sabiedrības šķelšanu

FotoVarakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Lasīt visu...

21

Vara baidās no patiesības un uztver to kā lielāku apdraudējumu nekā korupciju vai ārējos ienaidniekus

FotoLatvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi