Sporta skolas „Rīdzene” bērnu apzadzējiem piespriests sods
Pietiek lasītājs16.12.2024.
Komentāri (31)
Iesaki rakstu: 
Rīgas apgabaltiesa 12.decembrī bijušajam Latvijas Kanoe federācijas (LKF) viceprezidentam Aigaram Agleniekam un viņa dēlam, airēšanas trenerim Raivo Agleniekam par līdzekļu piesavināšanos piesprieda attiecīgi 16 100 eiro un 14 000 eiro naudas sodus, kā arī sabiedriskos darbus, informēja tiesā.
Rīgas apgabaltiesa atcēla daļā Rīgas pilsētas tiesas pērnā gada 27. septembra spriedumu un apsūdzētajiem noteica sodu, kas ir atbilstošāks personu izdarītajiem mantiskajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Apelācijas instances spriedums ir pārsūdzams kasācijas kārtībā. Pašlaik par pilna sprieduma pieejamības dienu lietas dalībniekiem ir noteikts 27. decembris.
Ar apgabaltiesas spriedumu Aigaram Agleniekam kā galīgais sods noteikts naudas sods 23 Latvijā noteikto minimālo mēnešalgu jeb 16 100 eiro apmērā un sabiedriskais darbs uz 250 stundām, atņemot tiesības ieņemt vadošos amatus valsts un pašvaldību pārvaldes iestādēs uz diviem gadiem. Ar apgabaltiesas spriedumu Raivo Agleniekam kā galīgais sods noteikts naudas sods 20 Latvijā noteikto minimālo mēnešalgu jeb 14 000 eiro apmērā un sabiedriskais darbs uz 280 stundām. Abiem apsūdzētajiem galīgo sodu tiesa noteica pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, daļēji saskaitot piespriestos sodus.
Pirmās instances tiesa Raivo Aglenieku atzina par vainīgu apsūdzībās, ka viņš, būdams Bērnu un jauniešu sporta skolas "Rīdzene" direktora pienākumu izpildītājs, daudzkārt veicis dienesta viltojumus, bet viņa dēls, kurš šajā pašā sporta skolā strādā par treneri, piesavinājies audzēkņiem paredzētos finanšu līdzekļus.
Saskaņā ar apsūdzību 2018. un 2019. gadā treneris Raivo Aglenieks savā bankas kontā no Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta četros maksājumos saņēmis kopumā 3127 eiro, kas bija paredzēti viņa audzēkņiem kā dienas nauda par laiku, kad viņi piedalījās mācību treniņos.
Viņš piesavinājies arī naudu, kas viņa kontā ienāca no LKF kā komandējuma nauda talantīgajiem sportistiem. No 2017. līdz 2019. gadam treneris saņēmis septiņus maksājumus 10 871 eiro apmērā.
Raivo Aglenieks apsūdzēts arī par to, ka vairākkārt sporta preču veikalā "MySport" saņēmis sporta apģērbu, bet šīs mantas nav nogādājis sporta skolā "Rīdzene".
Noziedzīgajās darbībās trenerim palīdzējis viņa tēvs, kurš, būdams skolas direktora pienākumu izpildītājs, preču pavadzīmēs norādījis citu saņēmēju, kā arī uz dokumentiem licis savu rezolūciju. Līdz ar tādām darbībām dokumenti kļuva par viltotiem, bet Izglītības, kultūras un sporta departaments uz tā pamata veica samaksu par preci. Kopumā izmeklēšanas laikā tika konstatēti desmit tādi dienesta viltojumi. Aigars Aglenieks pašlaik ir arī Murjāņu Sporta ģimnāzijas Jūrmalas filiāles vadītājs.
Murjāņu Sporta ģimnāzija ir saskārusies ar finansiālām grūtībām, tāpēc Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) veiks auditu. Jauno Sporta departamenta direktoru Aleksandru Samoilovu satrauc, ka izglītības iestāde saskaras ar finansiālām grūtībām, lai arī šogad tai piešķirti 2,8 miljoni eiro jeb par 600 000 eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Murjāņu sporta ģimnāzija ir vienīgā valsts dibināta vispārējās izglītības un sporta izglītības iestāde, kas atrodas IZM pakļautībā.
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
