Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Špikeris Latvijas Universitātes Satversmes sapulcei

Dainis Lemešonoks, īpaši PIETIEK
17.04.2019.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Augstskolas rektora vēlēšanas tik tiešām nav joka lieta – to es skaidri apzinos, topošiem elektoriem ar savu padomu uzbāžoties. Tā nemaz nelīdzinās novienkāršotajai rokas pacelšanai Jēkabielā par labu "nācijas tēvam", tautas vietniekiem (nepamatoti) cerot pēc tam kādu brīsniņu pasildīties tautas atzinībā. Jo mērogos mazāka ir varas struktūra, jo tiešāk, sāpīgāk lēmums ietekmē tā pieņēmējus.

Otrkārt, kā – kaut kur, būšu jums pateicīgs par atgādinātu avotu – viedi norādīja Henrijs Kisindžers, naidīgu kodollielvalstu attiecības izskatās gluži bezzobaini uz augstskolu personāla šekspīrisko (tagad jāsaka – troņspēlīgo) intrigu fona. Jo niecīgāka ir cīņas trofeja, jo lielāku nežēlību var atļauties tajā iesaistītie... Tā kā runa nav par katedras vadību, gribas cerēt, ka mana Alma Mater atkal spēs šajās raudzībās saglabāt ārēju pieklājību.

Tāpat kā citi Universitātē – vissvienalga, LU vai LVU – studējušie, es vēlos, lai tā turpina plaukt un zelt gan starptautiskās izcilības reitingos, gan savā labklājībā. Tāpēc mīļi un padevīgi lūdzu visus tagadējā rektora (iespējami) aizvainotos, apietos, varbūt pazemotos vai viņam principiāli oponējošos LU Senāta un Satversmes sapulces locekļus: norijiet aizvainojuma krupjus, piedodiet jums apcirstos spārnus vai liegtās sinekūras un finanses! Balsojiet visi kā viens par Indriķi Muižnieku!

Ziniet, lūdzos ne jau tāpēc, ka personīgi pazītu Indriķi Muižnieku. Nē, nepazīstu itin nemaz. Drīzāk šis mudinājums no manas, ar LU tagad vispār nesaistīta cilvēka mutes, izskan tāpēc, ka patlaban vismaz no malas vērotāja robežpozīcijām saskatāmās reālijas rāda: citādi mums mīļajai Alma Mater briest nepatikšanas. Tas nekādi nenozīmē, ka man, atpestī no ļauna, būtu sevišķi izkopta nepatika pret otru kandidātu. Ar to es, Die's lai sarga, negribu pat teikt, ka otrs amata pretendents – augstskolas Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš – būtu jebkādi tīri personisko īpašību ziņā sliktāks, dumjāks vai savā jomā nezinošāks. Taču LU kopējais pragmatiskais labums prasa, lai viņam rektora postenis paliek nepieejams, un man žēl, ka pats kandidāts nav tik gana altruistisks, kā rādās no viņa publiskajām atklāsmēm.

Cita starpā BVEF dekāns ir arī AS "Olainfarm" padomes vadītājs. Tās padomes, kas nesen tika izveidota pie farmācijas lielražotnes galvenajiem vārtiem piebrauktā mikroautobusā, taču ir saņēmusi Uzņēmuma reģistra svētību. Ņemot vērā šīs institūcijas locekļiem noteikto atalgojumu, Bērziņš noteikti gribēs to saglabāt, arī izraudzīts LU rektora amatā. Būsim godīgi: kurš negribētu?

Tieši vērienīgais "Olainfarm" var būt nozīmīgs klients un sadarbības partneris LU speciālistiem un laboratorijām, kas Torņkalnā izvietotas skaistajā Dabas mājā. Tur varētu veikt AS izstrādāto medikamentu testus, izsniegt neatkarīgās ekspertīzes slēdzienus – vai arī uzņēmumam palīdzēt radīt jaunu produkciju. Diemžēl gluži plakātiskais interešu konflikts, ko radītu Bērziņa "divi vienā" statuss – augstskolas rektora un AS funkcionāra amati – šādas perspektīvas nobremzētu.

Tāpēc aiz šī interešu acīmredzamā konflikta gluži sekundārs jau paliek jautājums: kas pašam Bērziņam (kā ievēlētam LU rektoram) būs prioritāte – vadīt lielāko Latvijas augstskolu, vai sargāt īpašnieku strīdos ierauta uzņēmuma padomes priekšsēža krēslu un dāsno atalgojumu (krietni dāsnāku nekā LU rektora dienišķo maizi)? Miniet vien, kāda varētu būt īstā atbilde!

Novērtē šo rakstu:

32
11

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par Lavrova stāvaplausiem un antisemītisma vīrusu

FotoStāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Lasīt visu...

21

Progresīvā vienotība ir internacionāls vēzis

FotoVisiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Lasīt visu...

18

Citējam reperi ansi, bet tikmēr Kremļa pakalpiņi pie arēnas Rīgā izkar ķīniešu reklāmas

FotoLatvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
Lasīt visu...

10

Šis režīms ved mūsu tautu uz kapiem

FotoNo rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Lasīt visu...

21

Valstij jābūt ar ierobežotām funkcijām

FotoRēgs klīst pa Eiropu ― komunisma rēgs. Visi vecās Eiropas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu: pāvests un cars, Meternichs un Gizo, franču radikāļi un vācu policisti.
Lasīt visu...

6

Jāprasa atbildība no atbildīgām institūcijām

FotoKad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Lasīt visu...

21

Varakļānu novada domes deputāti aicina respektēt iedzīvotāju gribu un novērst sabiedrības šķelšanu

FotoVarakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Lasīt visu...

21

Vara baidās no patiesības un uztver to kā lielāku apdraudējumu nekā korupciju vai ārējos ienaidniekus

FotoLatvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi