Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Spānijas vilcienu ražotāja Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles (CAF), kas tika atzīts par uzvarētāju AS Pasažieru vilciens izsludinātajā apjomīgajā konkursā par jaunu pasažieru vilcienu sastāvu ražošanu un apkopi 30 gadu periodā, pacietības mērs beidzot ir pilns. Uzņēmuma pārstāvji, kas, aizvadītajā nedēļā, viesojoties Latvijā, apmeklēja Saeimas frakcijas, vairākus ministrus un citas amatpersonas, diplomātiski, bet nepārprotami esot norādījuši, ka gadījumā, ja vilcināšanās nebeigsies, jau 2. oktobrī Stokholmas tiesā tiks uzsākts tiesas process pret Latvijas valsti.

Kā zināms Pietiek, spāņu prasības neesot nekādas mazās, un viņi sīki un skrupulozi uzskaitījuši izdevumus, ko radījusi projekta izstrāde, jau veiktie pasūtījumi un citas darbības. Kopējam rēķinam klāt vēl var nākties pieskaitīt tiesas izdevumus, kas kopā var būt daudzi miljoni latu. To CAF pārstāvji paziņojuši, tiekoties ar vienu no valdību veidojošajām Saeimas frakcijām.

Tas nozīmē, ka lielais vilcienu ražotājs, liekot lietā savus apjomīgos resursus, izmantos iespēju vērsties Stokholmas Starptautiskajā šķīrējtiesā, kur Latvijai jau ir īpaši rūgta pieredze un kur līdz šim neviens process nav uzvarēts. Tieši šī tiesa kā šķīrējinstance minēta Pasažieru vilciena un CAF parakstītajā līgumā, kurš joprojām skaitās konfidenciāls.

Spāņi vairākas reizes dažādās variācijās esot skaidrojuši – viņi esot vilcienu ražotāji un labprāt arī Latvijā nodarbotos ar ražošanu, kā to paredz noslēgtais līgums, taču ārkārtas gadījumos esot gatavi aizstāvēt savas intereses, ko arī darīšot, ja līdz 2. oktobrim bezgalīgajā apspriešanas procesā nesekošot pozitīvas izmaiņas, - tad pie darba ķersies kvalificēti juristi. Tāpat vairākas reizes esot atkārtots aicinājums velti nezaudēt laiku un beidzot sākt strādāt, lai uzņēmums varētu ķerties pie vilcienu ražošanas.

Avoti uzņēmumā Pasažieru vilciens (PV) savukārt apgalvo - lai parakstītais līgums sāktu strādāt, atlicis vien saņemt Satiksmes ministrijas apliecinājuma vēstuli par to, ka pasažieru pārvadājumi pa dzelzceļu pastāvēs visā projekta realizācijas laikā, kas ir 33 gadi, neskatoties uz to, kurš būs operators. PV to visa termiņa laikā nevar garantēt, jo ir saņēmis licenci uz krietni īsāku laiku.

Ministrijā pieļauj, ka spāņiem esot pretenzijas pret to, kā rīkojas PV valdes loceklis, bijušais politiķis un ministrs Aigars Štokenbergs. Kopš viņš ir amatā, spāņu speciālisti, atsaucoties uz aicinājumu, piecas reizes apmeklējuši Latviju, diemžēl kopējais sarunu ilgums neesot pārsniedzis piecas stundas, kas neliecinot par vēlmi atrast abām pusēm pieņemamu risinājumu.

Arī jaunais līgums, ar ko Štokenbergs piedāvājot aizvietot 2. aprīlī jau vienreiz parakstīto līgumu, faktiski iekļaujot visus tos punktus, pret kuriem spāņi savulaik jau iebilda kā pret nepamatotiem un muļķīgiem un kuri tika mainīti, sagatavojot parakstītā līguma redakciju.

Cik zināms, Štokenbergs iepriekš izteicis arī prasību CAF nomainīt apakšuzņēmēju, nekonkretizējot, kurš no trim apakšuzņēmējiem – japāņu Mitsubishi, vācu MTU vai Latvijas Rīgas Vagonbūves rūpnīca – tas ir. „Protams, Štokenberga kungs taču nevērsīsies pret ražošanas atjaunošanu Latvijas rūpnīcā, jo kā politiķis pats propagandēja atbalstu ražošanai Latvijā, un arī viņa pārstāvētās apvienības Vienotība bijušais līderis Ģirts Kristovskis īpaši uzsvēra, ka uzvaras gadījumā kaut vai pašvaldību vēlēšanās sāksies ražošanas atdzimšana, tāpēc atliek tikai minēt, kāpēc viņa nežēlastībā krituši japāņi vai vācieši,” ironizēja Pietiek avots.

Taču punktu spāņu pacietībai pielicis cits izgājiens. Štokenbergs piedāvājis vilcienu remontiem dibināt kopuzņēmumu, kam pēc rūpīgas analīzes CAF arī piekritis. Štokenbergs atbildējis, ka vēl tikai nepieciešams saņemt akcionāra – Satiksmes ministrijas akceptu. Taču liels bijis atbraukušo CAF pārstāvju pārsteigums, kad tikšanās laikā ar satiksmes ministru Aivi Roni izrādījies, ka par šādu ideju pirmo reizi dzird kā pats satiksmes ministrs, tā PV valsts kapitāla daļu turētājs, Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss. Notikušais, pieļauj avots, radījis pilnīgu pārliecību, ka viņus vazā aiz deguna un sarunu partneri vai nu nav nopietni, vai arī viņiem ir kādi savtīgi mērķi.

Ronis otrdien nevēlējās sniegt atbildi ne uz vienu no Pietiek uzdotajiem jautājumiem.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Ministra Pleša paziņojumi par pieminekļu demontāžu ir priekšvēlēšanu izrādīšanās

FotoDaugavpils mērs Andrejs Elksniņš vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam uzsver, ka likuma prasības par pašvaldības teritorijā esošo pieminekļu, kas iekļauti Ministru kabineta izstrādātajā sarakstā, demontēšana ir jāveic līdz 15.novembrim.
Lasīt visu...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...