Iesaki rakstu: 
Līdz šim Jūrmalas domes priekšsēdētājam Gatim Truksnim, pateicoties gan paša izmanībai, gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieku neprofesionalitātei, ir izdevies izvairīties no notiesājoša sprieduma, bet nu veiksme, visticamākais, beigsies - 28. oktobrī Rīgas rajona tiesā Jūrmalā pilsētas mēru un viņa biroja vadītāju sāks tiesāt par fiktīvu komandējumu. It kā maznozīmīgs grēks, taču ir pamats domāt, ka šoreiz izlocīties neizdosies.
Prokuratūras un KNAB oficiālā versija ir šāda: lai slēptu savu neattaisnoto prombūtni darbā, G. Truksnis vienojies ar savu biroja vadītāju (faktiski – viņai pavēlējis), ka tiks noformēts rīkojums par komandējumu, kurā tiks ierakstītas nepatiesas ziņas, un ka šo dokumentu izmantos kā attaisnojumu mēra darba kavējumam - neattaisnotai prombūtnei.
Uz šī pamata prokuratūra pieņēmusi lēmumu abus apsūdzēt par dokumenta, kas piešķir tiesības, viltošanu, kā arī viltota dokumenta izmantošanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās.
Šie panti var „nodrošināt” G. Truksnim arī reālu cietumsodu: tie paredz sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pat diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Turklāt šis ir tas gadījums, kad izlocīties tiešām būs grūti. Ir labi zināms, ka ir savāktas gan liecības, gan dokumenti, kas liecina, ka 2016. gada pavasarī G. Truksnis informējis sava biroja vadītāju par to, ka viņš nevarēs ierasties darbā.
Tad nu arī I. Vilkārse ieteikusi "uztaisīt prombūtni" un pēc tam noformējusi un saskaņojusi komandējuma rīkojumu, bet vēl pēc tam noinstruējusi G. Truksni ("zināšanai"), ka komandējums noformēts uz Daugavpili.
Kur patiesībā tajā laikā atradās pār mēru alkatīgais (jo nebija taču vēlējies vienkārši paņemt neapmaksātu atvaļinājumu) mērs? Te ir divas versijas – pēc vienas amatpersona vienkārši bija kārtējo reizi iekritusi zaļā pūķa apskāvienos, pēc otras – kā reiz devusies pilnīgi citā braucienā, lai no šiem apskāvieniem mēģinātu izvairīties. Domājams, ka tiesas prāvas gaitā mēs uzzināsim, kura versija ir īstā.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
