Iesaki rakstu: 
Līdz šim Jūrmalas domes priekšsēdētājam Gatim Truksnim, pateicoties gan paša izmanībai, gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieku neprofesionalitātei, ir izdevies izvairīties no notiesājoša sprieduma, bet nu veiksme, visticamākais, beigsies - 28. oktobrī Rīgas rajona tiesā Jūrmalā pilsētas mēru un viņa biroja vadītāju sāks tiesāt par fiktīvu komandējumu. It kā maznozīmīgs grēks, taču ir pamats domāt, ka šoreiz izlocīties neizdosies.
Prokuratūras un KNAB oficiālā versija ir šāda: lai slēptu savu neattaisnoto prombūtni darbā, G. Truksnis vienojies ar savu biroja vadītāju (faktiski – viņai pavēlējis), ka tiks noformēts rīkojums par komandējumu, kurā tiks ierakstītas nepatiesas ziņas, un ka šo dokumentu izmantos kā attaisnojumu mēra darba kavējumam - neattaisnotai prombūtnei.
Uz šī pamata prokuratūra pieņēmusi lēmumu abus apsūdzēt par dokumenta, kas piešķir tiesības, viltošanu, kā arī viltota dokumenta izmantošanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās.
Šie panti var „nodrošināt” G. Truksnim arī reālu cietumsodu: tie paredz sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pat diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Turklāt šis ir tas gadījums, kad izlocīties tiešām būs grūti. Ir labi zināms, ka ir savāktas gan liecības, gan dokumenti, kas liecina, ka 2016. gada pavasarī G. Truksnis informējis sava biroja vadītāju par to, ka viņš nevarēs ierasties darbā.
Tad nu arī I. Vilkārse ieteikusi "uztaisīt prombūtni" un pēc tam noformējusi un saskaņojusi komandējuma rīkojumu, bet vēl pēc tam noinstruējusi G. Truksni ("zināšanai"), ka komandējums noformēts uz Daugavpili.
Kur patiesībā tajā laikā atradās pār mēru alkatīgais (jo nebija taču vēlējies vienkārši paņemt neapmaksātu atvaļinājumu) mērs? Te ir divas versijas – pēc vienas amatpersona vienkārši bija kārtējo reizi iekritusi zaļā pūķa apskāvienos, pēc otras – kā reiz devusies pilnīgi citā braucienā, lai no šiem apskāvieniem mēģinātu izvairīties. Domājams, ka tiesas prāvas gaitā mēs uzzināsim, kura versija ir īstā.
Seko mums 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
