Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka
Foto

Solidārā muļķība

Ivo Rubīns, apvienība Tēvijas Sargi
23.09.2015.
Komentāri (15)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Solidaritāte ir laba, ja tā tiek veidota ap vērtīgu, nevis muļķīgu ideju. Jautājums ir nevis par to, vai bēgļiem būtu jāpalīdz, bet gan par to, kas ir bēgļi un kā mēs varam viņiem palīdzēt.

Kāpēc Eiropas Savienības uzspiestā migrācijas politika nav pieņemama

Daudzi nelegālie imigranti nav bēgļi, jo to izcelsmes valstīs nav kara vai arī karš ir tikai daļā valsts un pārējā valsts teritorijā apdraudējuma nav. Eurostat dati par 2015. gada otro ceturksni liecina, ka no vairāk nekā 200 tūkstošiem patvēruma prasītāju sīrieši bija apmēram piektā daļa, Lībijas iedzīvotāji – apmēram 1%. Tā kā nekāda informācija par masveidīgu nelegālo imigrantu izraidīšanu publiski nav pieejama, jāsecina, ka Eiropas Savienība un uzņemošās Rietumeiropas valstis nav spējīgas nodrošināt procedūras, lai bēgļus nošķirtu no ekonomiskajiem migrantiem.

Pat, ja bēgļus izdotos veiksmīgi nošķirt no ekonomiskajiem migrantiem (tas nav iesācēju bizness - visiem viņiem ir sagatavoti atbilstoši stāsti), viņu uzņemšana Eiropas Savienībā un piespiedu sadale nerisina problēmu. Problēma ir tas, ka īstie bēgļi nevar atgriezties dzimtenē, jo tur ir karš. Šīs problēmas risinājumi netiek piedāvāti. Gluži otrādi – runas par integrācijas nepieciešamību nepārprotami liecina, ka bēgļu atgriešanās dzimtenē netiek plānota, t.i. problēmu neviens netaisās risināt.

Paliek jautājums, vai par bēgļiem ir uzskatāmi tie cilvēki, kas atstājuši savu dzimteni kara vai vajāšanas dēļ, bet iepriekš jau raduši drošu patvērumu citā tuvējā valstī. Acīmredzot šādā gadījumā turpmāko pārceļošanu nosaka ekonomiskās labklājības apsvērumi, nevis draudi dzīvībai un veselībai. Šajā gadījumā nevienai valstij nav likumiska un morāla pienākuma viņus uzņemt, bet brīvprātīgi to, protams, var darīt. Sevišķi tāpēc, ka sākotnējais migrācijas iemesls tomēr ir draudi dzīvībai.

Eiropas Savienības (sevišķi Rietumeiropas) pārāk atvērtā migrācijas politika tikai palielina nelegālo migrantu straumi un ar to saistītās traģēdijas. Uzplaukst noziedzīgie grupējumi, kas nodarbojas ar cilvēku kontrabandu un tirdzniecību. Vai Eiropas Savienība tiešām domā, ka var uzņemt visus iedzīvotājus no valstīm, kur ir karš, nedemokrātiski režīmi un nabadzība? Un kāda izskatītos Eiropa, ja tā notiktu?

Imigrantu uzņemšana no attāliem reģioniem rada jaunas problēmas:

Tie nonāk sev svešā un nesaprotamā kultūrvidē;

Eiropieši saskaras ar sev svešām vērtībām un uzvedību, no kuras norobežojas;

Kultūras atšķirības, valodas nezināšana, bezdarbs un citi apstākļi veicina būtiskas migrantu daļas izolēšanos, iesaistīšanos noziedzīgā darbībā un radikalizēšanos;

Rezultātā sabiedrība tiek sašķelta, savstarpēji atsvešinās un ir viegli manipulējama.

Masveidīgas imigrācijas rezultātā tiek izjaukta uzņemošo valstu kultūrvide. Vienā vietā vienlaikus nevar pastāvēt dažādas kultūras (kārtības). Ja kādā vietā ir mošeja, tad tur vienlaikus nevar būt latviska sēta. Svešas kultūras invāzijas rezultātā sašaurinās vietējā kultūrtelpa un tajā mākslīgi tiek iespiestas nesaderīgas kultūras parādības un to formas – reliģijas, tiesību un pienākumu izpratnes, uzvedības un savstarpējās saskarsmes veidi, arhitektūra, apģērbs, mūzika u.c.

Kaut gan kultūru savstarpēja papildināšanās ir iespējama (un nepārtraukti notiek), tai ir pozitīva nozīme tikai tad, ja norise ir  pakāpeniska un dabiska (brīvprātīga).  Pārsniedzot kritisko masu, imigrācija var iznīcināt vietējo kultūru, kas gandrīz notika ar latviešu kultūru PSRS īstenotās kolonizācijas rezultātā.

Latvijas un Igaunijas gadījums Eiropas kontekstā ir unikāls, jo tādu apjomu nelegālo imigrantu nav uzņēmusi neviena cita ES valsts. Mūsu pieredze ir ne tikai brīdinājums citām ES valstīm par masveidīgas imigrācijas negatīvajām sekām (pus gadsimta laikā migrantus tā arī nav izdevies pilnībā iekļaut sabiedrībā), bet arī arguments, lai papildus apjomus neuzņemtu.

Kā bēgļiem palīdzēt

Kara gadījumā bēgļu apmešanās jānodrošina pēc iespējas tuvāk bēgļu avotam, jo:

Tiek aiztaupīts garš un bīstams ceļš;

Tiek nodrošināta radniecīga kultūrvide;

Ir vieglāk nodrošināt sakarus ar tuviniekiem, kas palikuši kara zonā;

No tuvējām teritorijām var efektīvi organizēt pretošanās kustību režīmiem, kas izraisījuši karu;

Netiek atbalstīts noziedzīgais cilvēku kontrabandistu bizness.

Bēgļu nometņu apgādē jāiesaistās starptautiskajai sabiedrībai, arī Latvijai, jo masveida bēgļu plūsmas gadījumā uzņemošajām valstīm var nepietikt resursu (kā tas ir Turcijas, bet sevišķi - Libānas un Jordānijas gadījumā, kas pašlaik uzņēmušas lielāko daļu Sīrijas bēgļu).

Ar ANO apstiprinājumu jāorganizē miera uzturēšanas misijas, primāri atbrīvojot drošas zonas nemieru pārņemtajās valstīs, kur var uzņemt bēgļus no pārējās valsts teritorijas, tādējādi atslogojot arī kaimiņvalstis. Cik var noprast no plašsaziņas līdzekļos pieejamās informācijas, šādi plāni (drošas teritorijas izveide Sīrijas ziemeļos) ir Turcijai un ASV.

Despotisku režīmu gāšanā un kārtības ieviešanā savā dzimtenē jāiesaista paši bēgļi, kas atbilstoši jāapmāca un jāapbruņo. Tas jo sevišķi attiecināms uz jauniem vīriešiem spēka gados, kas veido Eiropā ieplūstošo migrantu vairākumu.

Latvijas gadījumā praktiska palīdzība varētu izpausties, nosūtot pārtiku, medikamentus u.c. nepieciešamās lietas bēgļu nometnēm Turcijā, Libānā un Jordānijā. Nav šaubu, ka šajās nometnēs esošajiem cilvēkiem palīdzība ir vajadzīga daudz vairāk, kā migrantiem, kas spējīgi maksāt ievērojamas summas cilvēku kontrabandistiem par nokļūšanu Eiropā. Ziedot Sīrijas bēgļu nometnēm var šeit: http://donate.unhcr.org/international/syria

Par lēmumu pieņemšanas kārtību

Satversme ir tikai deklaratīvs dokuments, ja to nepilda. Praksē arvien neslēptāk lēmumi tiek pieņemti ārpus valsts, un nonāk klajā pretrunā ar tautas vairākuma viedokli. Tas, ka valdības “brīvprātīgās” apņemšanās mainās sinhroni ar ES prasībām, ir šī procesa uzjautrinošā daļa. Tas, ka valsts vairs nekontrolē savu iedzīvotāju sastāvu – bēdīgā.

Šajā valsts demontāžas procesā valdošās aprindas pārstāv nevis savas tautas intereses ārvalstīs, bet ārvalstu intereses Latvijā. Nemaz nepārsteidz, ka ārlietu ministrs nemaz nemēģina izskaidrot Latvijas sabiedrības viedokli Briselē, bet regulāri ierodas Latvijā, lai paziņotu kārtējo Eiropas Savienības lēmumu un draudētu ar tā neizpildes sekām.

Par komunikāciju ar sabiedrību

Imigrācijas jautājumā tiek veikta masu apziņas manipulācija:

informācija ir  vienveidīga un tā tiek regulāri atkārtota;

nevēlamā informācija tiek noklusēta, oponenti – nomelnoti;

plaši tiek izmantotas emocijas (noslīkušu bērnu fotogrāfijas) un draudi (Ārlietu ministrijas ziņojums),

tiek radīta mākslīga kopības sajūta (solidaritāte) u.c.

Imigrācijas pretinieku apvainošana rasismā un ksenofobijā:

Rasisms ir kādas grupas pārākuma sludināšana, pamatot to ar šīs grupas etnisko izcelsmi.  Ksenofobija ir bailes no citādā.

Nevēlēšanās, ka mūsu zemē iebrauc un savu kultūru ievieš svešas tautas, nav nedz latviešu pārākuma sludināšana, nedz bailes no citādā. Neviens taču nesauks par rasistu cilvēku, kas negrib pusi savas mājas atvēlēt pirmajam svešiniekam, vai par ksenofobu personu, kam negaršo franču virtuves delikatese – gliemezis.

Kā zināms, Latvijas sabiedrības lielākā daļa ir pret masveida imigrāciju. Tādējādi paziņojumi par to, ka imigrācijas pretinieki ir rasisti un ksenofobi, visticamāk liecina nevis par to, ka Latvijas sabiedrība ir smagi slima, bet gan par to, ka īpatnējas fobijas vajā pašus rasisma medniekus.

Tāpat kā nostāja pret imigrāciju neļauj cilvēku automātiski kvalificēt par rasistu, arī nostāja par imigrāciju neizslēdz, ka persona ir rasists. Savulaik vergturi, kas nešaubīgi bija rasisti, iestājās par masveida imigrāciju savu ekonomisko iegribu īstenošanai. Nevajadzētu brīnīties, ja daļai Eiropas oligarhu, kas virza politisko dienaskārtību, ir līdzīga motivācija. Pirms kāda laika arī Latvijas oligarhi savus uzturēšanās atļauju biznesus mēģināja pamatot ar humāniem apsvērumiem – Krievijas disidentu glābšanu.

Tas, ka vairāku simtu cilvēku piketā pie Ministru kabineta, iespējams, bija ieklīdis pa kādam apziņas deformāciju ierosinātam rasistam vai materiāli stimulētam provokatoram, nenozīmē, ka tas bija rasistu pasākums. Tieši tāpat, kā dažādu sabiedrībā dažādi vērtētu personu iesaistīšanās imigrācijas atbalsta kampaņā nenozīmē, ka visi viņu domu biedri rupji ņirgājas par Latvijas karogu, Satversmes preambulu uzskata par holokausta priekšvēstnesi un ir lesbietes (jautāt google). Tieksmei vispārināt atsevišķu indivīdu problēmas uz visu grupu ir vairāk kopēja ar rasismu nekā vēlmei saglabāt savas tautas īpatnējo kultūru un tās izpausmes telpu, lai pasaule tiešām būtu daudzveidīga.

Par iejūtību un solidaritāti

Nevienam nav morāla pienākuma palīdzēt veidā, kas apdraud viņu pašu. Tomēr nevajadzētu šaubīties, ka vairums Latvijas iedzīvotāju, t.sk. tie, kas ir pret imigrantu uzņemšanu, ir gatavi palīdzēt citos veidos. Piemēram, solidarizēties ar bēgļiem Turcijas, Libānas un Jordānijas nometnēs, saprātīgās robežās atvēlot tam savu nodokļu naudu un ziedojumus.

Problēmas Lībijā, Sīrijā un citās valstīs ir jau pasen. Iespējams, ka šāds priekšstats radies tikai šī raksta autoram, bet šķiet, ka līdz ES pieprasījumam ieviest kvotu sistēmu politiķiem un dažādiem komunikāciju zinātņu absolventiem šo valstu iedzīvotāju problēmas nešķita tik aktuālas.

Pirms iesaistīšanas Eiropas Savienībā uz Latviju bieži brauca gudri konsultanti no Rietumeiropas, lai solidāri pamācītu, kā mums jāintegrē PSRS laika nelegālie imigranti. Pašlaik mums ir lieliska iespēja ar šiem vērtīgajiem padomiem palīdzēt Rietumeiropas valstīm.

Ja tomēr no mums tiek prasīta dziļāka solidaritāte, kā paši esam saņēmuši, tad kvotu sistēmā varam padalīties ar pārsimts tūkstošiem pasīvo bēgļu, kas cieš no valodas terora, fašisma atdzimšanas, pilsonības deficīta un citām problēmām, par kurām intervētājiem detalizētāk varētu pastāstīt viņi paši.

Brīžiem imigrācijas pretinieki tiek kaunināti, piesaucot latviešu Otrā pasaules kara bēgļus. Šajā sakarā jāatgādina dažas pazīmes, kas abas situācijas būtiski atšķir:

Latvijai uzbruka simt reizes lielāks ārējs agresors.

Latviešu vīrieši pret agresoriem cīnījās līdz pēdējai kara dienai un daudzi arī gandrīz desmit gadus pēc tam. No ārienes nekāds atbalsts tā arī netika saņemts.

Latvieši bēga uz kultūras ziņā radniecīgām valstīm, kur bēgļu nometnēs pavadīja vairākus gadus. Tādas imigrācijas valstis kā ASV, Kanāda un Austrālija viņus uzņēma vēlāk, brīvprātīgi un galvenokārt ekonomisku apsvērumu dēļ.

Latvieši savās jaunajās mītnes valstīs smagi strādāja un ar cieņu izturējās pret vietējo kultūru un likumiem.

Latviešu bēgļi noteikti daudz augstāk būtu vērtējuši reālu Rietumu atbalstu cīņā par Latvijas atbrīvošanu, nevis pus gadsimtu ilgu trimdu. Lai neatkārtotu vēsturiskas kļūdas, Sīrijas un Lībijas iedzīvotājiem jāpalīdz, atbalstot to iedzīvotāju daļu, kas gatava aktīvi cīnīties par kārtību savās mājās, nevis bēg no atbildības, izvēlīgi novērtējot, kur labāk baro.

Mūsdienu Latvijas ekonomisko bēgļu piesaukšana:

Latviešu emigrācija ir traģēdija, ko nevajadzētu izmantot citu nejēdzību pamatošanai (sevišķi politiķiem, kas par šo nelaimi tieši atbildīgi). Nedz latviešiem jābūt Lielbritānijā un Īrijā, nedz sīriešiem Latvijā.

Nevienai ES valstij nav pienākums uzņemt Latvijas ekonomiskos bēgļus. Tā ir brīvprātīga izvēle, un nevajadzētu apšaubīt šo valstu tiesības jebkurā laikā palūgt Latvijas imigrantus doties mājās. Tāpat vajadzētu šādas tiesības paturēt arī sev.

Kāds iebildīs, ka jautājums jau ir izlemts, un jākoncentrējas uz tā izpildi. Bēdīgi, jo svešu un iekšēji nepieņemamu lēmumu bezierunu izpilde ir sevišķi raksturīga totalitāriem režīmiem. Brīvi cilvēki tā nerīkojas.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Uzspēlēsim konkursu

FotoMaija beigās Latvijas Nacionālais teātris sadarbībā ar Nacionālās mākslas atbalsta fondu  izsludināja pilna apjoma lugu ideju “makšķerēšanas” konkursu, vēloties teātra repertuārā iekļaut jaunākos Latvijas autoru darbus. Konkurss paredz arī naudas balvas.
Lasīt visu...

21

Postcilvēku logoss un atavisma dumpis

FotoŠis teksts ir domāts cilvēkiem. Tāpēc lietoju cilvēkiem saprotamus vārdus arī tajos gadījumos, kad tiek aprakstīts kaut kas pilnīgi pretējs cilvēku rīcībai. Tas attiecas uz jēdzienu “logoss”. Uzdrošinos šo jēdzienu attiecināt uz postcilvēkiem, lai viņu pazīmes kompleksi asociētu vienā vārdā.
Lasīt visu...

21

Līgo svētkus gaidot

FotoLatvieši pēc savas attieksmes pret tautību daloties trīs grupās. Pirmā grupa uzskata, ka esam maniakāli pārņemti ar savu mākslīgi konstruēto unikalitāti, otrā – ka piedzimt par latvieti esot tas pats, kas izvilkt lielo laimestu loterijā, bet trešajai par savu tautību mainās atkarībā no viņu emocionālā stāvokļa.
Lasīt visu...

15

"Vienotības" Kariņš un KGB boss Andropovs: negaidītas līdzības

FotoSaprotams, ka gadiem ilgi ar manipulatīvām viltus ziņām apdullinātu labticīgo “Vienotības” vēlētāju šāds salīdzinājums varētu šokēt. Vēl pirms gada kāda oligarha ilgstoši uzturēts laikraksts īsteni ziemļkorejiskā veidā jūsmoja, drukājot savā avīzē ar trekniem burtiem: “Tieši smaids Kariņu padara līdzīgu eņģelim.” Jā, tā nav rūgta ironija vai sarkasms, katrs, kurš māk lietot meklētājprogrammu “google”, ātri atradīs lielā Latvijas medijā šo trulo propagandas piemēru.
Lasīt visu...

12

Dzīvesbiedru likums – kāda jēga?

FotoKāpēc es priecājos, bet nelecu no sajūsmas gaisā par Dzīvesbiedru likuma projektu? Īsi un konkrēti – tas ir pilnīgi bezzobains attiecībā uz bērnu jautājumiem un nekādā, ne vismazākajā mērā nerisina tās lietas, par kurām vairākkārt jau esmu rakstījusi.
Lasīt visu...

18

Kas traucē latviskajām partijām pārņemt varu Rīgas domē? Atbilde: latviskajām partijām traucē... latviskās partijas

FotoSaskaņas un GKR kontrole pār Rīgu izgaisusi nedēļas laikā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, četri saskaņieši atšķēlušies un izveidojuši savu “treniņbikšu” frakciju, vairākums zaudēts! Vai latviskā opozīcija beidzot gāzīs korupcijas režīmu, un kādi ir iespējamie scenāriji?
Lasīt visu...

21

Mēs esam īpaši, un mūsu situācija ir īpaša, samaksājiet mums, un raudzīsimies uz priekšu

FotoPēdējo dienu laikā sabiedrībā, tostarp sociālajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīva, ko reizēm publiski sauc arī par "restitūcijas atlīdzinājumu ebreju kopienai". Diskusija izraisa dažādus komentārus, nereti asus, retu reizi arī tādus, kurus nevajadzētu pagodināt ar uzmanību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

Likumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā...

Foto

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi."...

Foto

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

Latvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

Tie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa...

Foto

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

Centieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem...

Foto

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina...

Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...