Šoferu dēlu vietā vietas pie siles izcīna izbijušu rakstnieču meitas: Rukšānes atvase iekārtota par Pleša padomnieci
PIETIEK19.01.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šoferu dēlu vietā tagad vietas pie „siles” ieņem izbijušu rakstnieču meitas, - par vides aizsardzības un reģionālās attīstības lietu ministra Artūra Toma Pleša komunikācijas padomnieci bez konkursa ir iecelta viņa pārstāvētās Attīstībai/Par finanšu donora Aināra Ščipčinska sievas, bijušās rakstnieces un tagadējās Saeimas deputātes, tāpat Attīstībai/Par pārstāvošās Daces Rukšānes meita Annemarija Sofija Rukšāne. Pats A. Plešs pagaidām no jebkādiem skaidrojumiem kategoriski atsakās.
Ne pats ministrs A. Plešs, ne kāds no viņa biroja darbiniekiem trešdien visas dienas garumā nevēlējās atbildēt ne uz vienu no Pietiek uzdotajiem jautājumiem par to, kad tieši jaunā padomniece ir stājusies pie darba pienākumiem, kādi tieši tie ir, kāda mēnešalga viņai ir noteikta un cik liels bijis konkurss uz šo amatu, kurā viņa uzvarējusi.
Tikmēr neoficiāli zināms, ka nekāds konkurss vispār nav rīkots, - Annemarija Sofija Rukšāne par ministra padomnieci iecelta pēc Ščipčinsku ģimenes lūguma partijas kolēģim, un arī ar reāliem darba pienākumiem ministrijas labā viņa netiek pārslogota.
Zīmīgi, ka deputātes D. Rukšānes meita iekārtota amatā, kas nav valsts amatpersonas postenis, līdz ar to Attīstībai/Par pārstāvji atbrīvojušies no nepatīkamās situācijas, ka Annemarijas Sofijas Rukšānes amatalga tiktu atspoguļota viņas publiskajā deklarācijā.
Annemarija Sofija Rukšāne ir D. Rukšānes trešā meita, pašlaik viņa ir 24 gadus veca, un viņas LinkedIn profilā minēts, ka līdz pagājušā gada aprīlim viņa bijusi Latvijas Attīstībai sociālo tīklu menedžere, bet tagad strādājot dažādiem klientiem.
Turpinājums sekos.
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
