Sociologs Freimanis dos Kučinskim padomus kā štata padomnieks par 1100 eiro mēnesī
PIETIEK25.04.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc ilgām pārdomām beidzot atrisināts jautājums – kā sociologam Aigaram Freimanim būt premjera Māra Kučinska ārštata padomnieka postenī, bet naudu saņemt kā štata padomniekam. Risinājums: sociologs tomēr 20. aprīlī noslēdzis pastāvīgu darba līgumu un par 1100 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas – 400 eiro mazāk, nekā tikai ziņots sākotnēji - kļuvis par premjera padomnieku sociāli politiskajos jautājumos.
Neilgi pēc jaunās valdības apstiprināšanas mediji ar atsauci uz jaunā premjera preses sekretāru Andreju Vaivaru ziņoja, ka Kučinska štata padomnieku (pagaidām viņam tādi ir četri) atalgojums būs 2000 eiro pirms nodokļu nomaksas, bet ārštata padomnieku - 1500 eiro pirms nodokļu nomaksas. Šie ārštata padomnieki esot divi - sociologs Freimanis sociāli politisko procesu jautājumos un Jānis Salmiņš makroekonomikas jautājumos.
Taču līdz šim nevienā valdībā ārštata padomnieki atalgojumu nav saņēmuši – un ne tikai savas pieticības dēļ, bet arī tāpēc, ka to neatļauj Ministru kabineta 2004. gadā pieņemtie „Noteikumi par Ministru kabineta locekļa ārštata konsultatīvā darbinieka statusu un kompetenci”. Šie noteikumi stingri nosaka, ka „ārštata konsultatīvais darbinieks nesaņem darba samaksu”.
Tiesa, Kučinskim un viņa ārštata padomniekiem bija iespēja šo nosacījumu apiet, regulāri noslēdzot uzņēmuma līgumus par konkrētu uzdevumu izpildi un katrā šajā līgumā nosakot konkrētu atlīdzību. Šādu iespēju pieļauj arī valdības noteikumi.
Sākotnēji Kučinskis bija izvēlējies šādu variantu, - tika ziņots, ka esot nolemts slēgt uzņēmuma līgumu par noteiktu uzdevumu veikšanu ar Salmiņu kā padomnieku makroekonomikas jautājumos un padomnieku sociāli politisko procesu jautājumos Freimani.
Salmiņa uzdevums būšot sniegt konsultācijas Ministru prezidentam un viņa biroja darbiniekiem par aktuālākajiem risināmajiem makroekonomikas jautājumiem, bet Freimaņa - būs sniegt savlaicīgu informāciju par aktuāliem un nozīmīgiem jautājumiem sociāli politiskajā jomā, kuros nepieciešama valdības vadītāja nostāja, kā arī sniegt konsultācijas par racionālākajiem problēmu risinājumiem konkrētajās situācijās.
Kā zināms, Valsts ieņēmumu dienests tradicionāli uzskata, ka uzņēmuma līguma slēgšana ar darbinieku, kurš veic nevis „gabaldarbu”, bet pastāvīgu darbu, uzskatāms par nodokļu apiešanu. To bija ņēmis vērā arī Kučinskis, viņa preses pārstāvim īpaši norādot, ka „pēc tam, kad katrs no viņiem savu darbu būs paveicis, tiks atsevišķi izvērtēts, vai sadarbību turpināt” un ka „šobrīd tiek prognozēts, ka abi eksperti savus šābrīža uzdevumus varētu pabeigt pāris mēnešu laikā”.
Taču saistībā ar šo risinājumu Pietiek martā ieinteresēja jautājums - ja reiz Freimaņa uzdevums būs "sniegt savlaicīgu informāciju par aktuāliem un nozīmīgiem jautājumiem sociāli politiskajā jomā, kuros nepieciešama valdības vadītāja nostāja, kā arī sniegt konsultācijas par racionālākajiem problēmu risinājumiem konkrētajās situācijās", kas mainīsies "pāris mēnešu laikā" un vai pēc pāris mēnešiem premjeram savlaicīgā informācija un konsultācijas vairs nebūs vajadzīgas.
Kā izrādījās, par šo izdomātā „risinājuma” aspektu Kučinskis un Valsts kanceleja nebija padomājuši, tāpēc premjera preses pārstāvis uz šo jautājumu atbildēt Pietiek ilgstoši nevēlējās, vien norādot, ka nekādi līgumi vēl noslēgti neesot. Tā vietā Kučinska pārstāvis vien minēja, ka „atbilstoši Ministru kabineta 2004.gadā pieņemtajiem noteikumiem MK ir tiesības slēgt uzņēmuma līgumu par noteiktu uzdevumu izpildi ar ārštata konsultatīvajiem darbiniekiem”.
Nu šī problēma ir atrisināta, un, kā informē Vaivars, „20.aprīlī ar Jāni Salmiņu un Aigaru Freimani ir noslēgti pastāvīgi darba līgumi. Salmiņš ir Ministru prezidenta padomnieks makroekonomikas jautājumos, bet Freimanis – Ministru prezidenta padomnieks sociāli politiskajos jautājumos”. Abi saņems 1100 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas.
Seko mums 
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
