Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc ilgām pārdomām beidzot atrisināts jautājums – kā sociologam Aigaram Freimanim būt premjera Māra Kučinska ārštata padomnieka postenī, bet naudu saņemt kā štata padomniekam. Risinājums: sociologs tomēr 20. aprīlī noslēdzis pastāvīgu darba līgumu un par 1100 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas – 400 eiro mazāk, nekā tikai ziņots sākotnēji - kļuvis par premjera padomnieku sociāli politiskajos jautājumos.

Neilgi pēc jaunās valdības apstiprināšanas mediji ar atsauci uz jaunā premjera preses sekretāru Andreju Vaivaru ziņoja, ka Kučinska štata padomnieku (pagaidām viņam tādi ir četri) atalgojums būs 2000 eiro pirms nodokļu nomaksas, bet ārštata padomnieku - 1500 eiro pirms nodokļu nomaksas. Šie ārštata padomnieki esot divi - sociologs Freimanis sociāli politisko procesu jautājumos un Jānis Salmiņš makroekonomikas jautājumos.

Taču līdz šim nevienā valdībā ārštata padomnieki atalgojumu nav saņēmuši – un ne tikai savas pieticības dēļ, bet arī tāpēc, ka to neatļauj Ministru kabineta 2004. gadā pieņemtie „Noteikumi par Ministru kabineta locekļa ārštata konsultatīvā darbinieka statusu un kompetenci”. Šie noteikumi stingri nosaka, ka „ārštata konsultatīvais darbinieks nesaņem darba samaksu”.

Tiesa, Kučinskim un viņa ārštata padomniekiem bija iespēja šo nosacījumu apiet, regulāri noslēdzot uzņēmuma līgumus par konkrētu uzdevumu izpildi un katrā šajā līgumā nosakot konkrētu atlīdzību. Šādu iespēju pieļauj arī valdības noteikumi.

Sākotnēji Kučinskis bija izvēlējies šādu variantu, - tika ziņots, ka esot nolemts slēgt uzņēmuma līgumu par noteiktu uzdevumu veikšanu ar Salmiņu kā padomnieku makroekonomikas jautājumos un padomnieku sociāli politisko procesu jautājumos Freimani.

Salmiņa uzdevums būšot sniegt konsultācijas Ministru prezidentam un viņa biroja darbiniekiem par aktuālākajiem risināmajiem makroekonomikas jautājumiem, bet Freimaņa - būs sniegt savlaicīgu informāciju par aktuāliem un nozīmīgiem jautājumiem sociāli politiskajā jomā, kuros nepieciešama valdības vadītāja nostāja, kā arī sniegt konsultācijas par racionālākajiem problēmu risinājumiem konkrētajās situācijās.

Kā zināms, Valsts ieņēmumu dienests tradicionāli uzskata, ka uzņēmuma līguma slēgšana ar darbinieku, kurš veic nevis „gabaldarbu”, bet pastāvīgu darbu, uzskatāms par nodokļu apiešanu. To bija ņēmis vērā arī Kučinskis, viņa preses pārstāvim īpaši norādot, ka „pēc tam, kad katrs no viņiem savu darbu būs paveicis, tiks atsevišķi izvērtēts, vai sadarbību turpināt” un ka „šobrīd tiek prognozēts, ka abi eksperti savus šābrīža uzdevumus varētu pabeigt pāris mēnešu laikā”.

Taču saistībā ar šo risinājumu Pietiek martā ieinteresēja jautājums - ja reiz Freimaņa uzdevums būs "sniegt savlaicīgu informāciju par aktuāliem un nozīmīgiem jautājumiem sociāli politiskajā jomā, kuros nepieciešama valdības vadītāja nostāja, kā arī sniegt konsultācijas par racionālākajiem problēmu risinājumiem konkrētajās situācijās", kas mainīsies "pāris mēnešu laikā" un vai pēc pāris mēnešiem premjeram savlaicīgā informācija un konsultācijas vairs nebūs vajadzīgas.

Kā izrādījās, par šo izdomātā „risinājuma” aspektu Kučinskis un Valsts kanceleja nebija padomājuši, tāpēc premjera preses pārstāvis uz šo jautājumu atbildēt Pietiek ilgstoši nevēlējās, vien norādot, ka nekādi līgumi vēl noslēgti neesot. Tā vietā Kučinska pārstāvis vien minēja, ka „atbilstoši Ministru kabineta 2004.gadā pieņemtajiem noteikumiem MK ir tiesības slēgt uzņēmuma līgumu par noteiktu uzdevumu izpildi ar ārštata konsultatīvajiem darbiniekiem”.

Nu šī problēma ir atrisināta, un, kā informē Vaivars, „20.aprīlī ar Jāni Salmiņu un Aigaru Freimani ir noslēgti pastāvīgi darba līgumi. Salmiņš ir Ministru prezidenta padomnieks makroekonomikas jautājumos, bet Freimanis – Ministru prezidenta padomnieks sociāli politiskajos jautājumos”. Abi saņems 1100 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vācija iznīcina pati savu nākotni

FotoKamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Lasīt visu...

21

Arodbiedrības vēl varētu kļūt par reālu spēku darba tirgū, kas aizstāv darbiniekus un uzlabo viņu dzīves kvalitāti

FotoCik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Lasīt visu...

21

Mans amerikāņu draugs man pastāstīja patiesību par Donaldu Trampu, kas bieži tiek aizmirsta

FotoNeatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Lasīt visu...

21

Pie kā noved lēmumi, kas balstīti aplamos datos? Pie betonā izpļakarētiem simtiem miljonu

FotoIedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Lasīt visu...

21

Krievijas dienesti izmanto nevalstiskās organizācijas, domnīcas un zinātniskos institūtus kā piesegu savām izlūkdarbībām, kā arī ietekmes operāciju īstenošanai

FotoRīgas rajona tiesa 14. februārī  piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Lasīt visu...

3

Re, kāds man bija foršs plezīrs Amerikā

FotoPagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
Lasīt visu...

21

Rīgas Stradiņa universitātes studentu aicinājums Latvijas Republikas valdībai

FotoCienījamā Latvijas Republikas valdība! Ņemot vērā pašreizējo stāvokli valsts izglītības sistēmā, mēs, Rīgas Stradiņa universitātes studenti, lūdzam Jūs izskatīt mūsu priekšlikumus. Mēs ierosinām:
Lasīt visu...

21

Pabriks nav apdraudēts

FotoVisu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pastāvēšanas laiku tikai divi politiķi ir saņēmuši reālus sodus. 2007. gadā "Jūrmalgeitas" izmeklēšanas rezultātā Juris Hlevickis tika ieslodzīts uz pieciem gadiem, taču pilnu sodu viņš tā arī nenosēdēja. Pagājušajā gadā Ķekavas vicemērs tika notiesāts par izspiešanu un saņēma četrus gadus.
Lasīt visu...

21

Musulmaņi vēlas uzcelt pirmo mošeju Latvijā. Kāpēc mēs nevaram ieklausīties viņu vēlmēs?

FotoDemogrāfija mūsdienu pasaulē Latvijai ir svarīga problēma. Latvijas iedzīvotāji pārstāj dzemdēt bērnus, un valdībai vēl nav bijis laika skaidri formulēt šīs problēmas risināšanas iespējas. Tajā pašā laikā valsti pārpludina arābu imigranti. Šī situācija, protams, negatīvi ietekmē latviešu tautu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi