Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Naktī no svētdienas uz pirmdienu (26.–27.maijs) tika uzzināti Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti. Šīs vēlēšanas iegājušas vēsturē saistībā ar daudziem iedzīvotājiem neizsūtītiem uzaicinājumiem, kuros vajadzēja būt norādītiem vēlēšanu iecirkņiem. Vai tas ietekmēja kopējos rezultātus, domāju, ka jā, bet te darbs jau kompetentām institūcijām. Šoreiz stāsts būs pavisam par ko citu, proti, - tā saucamie partiju reitingi pirms vēlēšanām.

Ja pirms vēlēšanām šie reitingi parasti tiek plaši atspoguļoti publiskajā telpā un izsauc dažādāko viedokļu vētru, tad pēc vēlēšanām tie nogrimst aizmirstībā. Šoreiz nolēmu salīdzināt prognozes ar realitāti un nedaudz paanalizēt, vai šādi vai tādi partiju reitingi ietekmē galarezultātu vai ne. Ja ietekmē, tad kurā virzienā un kam tas izdevīgi, ja ne, tad kamdēļ tādi vajadzīgi.

Iesākumā faktiskie vēlēšanu rezultāti.

Vislielāko vēlētāju atbalstu sestdien notikušajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā guvusi partiju apvienība "Jaunā Vienotība", par kuru nobalsojuši 26,24% vēlētāju.

Otru lielāko vēlētāju atbalstu saņēmusi partija "Saskaņa", par kuru nobalsojuši 17,45% vēlētāju.

Trešo vietu ieņem Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (NA) ar 16,4% lielu atbalstu.

Ceturto - partiju apvienība "Attīstībai/Par!" ar 12,42% atbalstu.

Piekto - partija "Latvijas Krievu savienība" (LKS) atbalstījuši 6,24% balsstiesīgo.

Visas iepriekšminētās partijas ir ieguvušas deputātu vietas. Pirmās trīs pa divām, pārējās pa vienai.

Savukārt Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ieguvusi 5,34% lielu vēlētāju atbalstu, Latvijas Reģionu apvienība - 4,98%, Jaunā konservatīvā partija 4,35%, "Progresīvie" - 2,9%, partija "KPV LV" 0,92%, "Latviešu Nacionālisti" saņēma 0,67%, "Centra partija" - 0,49%, "Atmoda" - 0,47%, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija - 0,19%, "Jaunā Saskaņa" - 0,18% un "Rīcības partija" - 0,17% vēlētāju atbalstu.1

Tagad paskatīšu, kādi bija tie saucamie partiju reitingi pirms vēlēšanām.

Latvijas televīzija vienmēr operēja ar SKDS veiktajām aptaujām, tad nu tabulu formātā paskatīsim izmaiņas, ka pirmos saliekot vēlēšanu rezultātus.

Partijas nosaukums

Vēlēšanu rezultāti

Maijs

Aprīlis

Marts

Februāris

Jaunā Vienotība

26,24

10,8

5,8

6,5

4

Saskaņa

17,45

14,00

19,7

19,00

17,4

VL-TB/LNNK

16,4

9,00

6,7

6,3

7,7

Attīstībai/Par!

12,4

10,9

5,6

5,9

6,7

LKS

6,24

7,00

1,6

2

*

ZZS

5,34

3,8

6,9

5,7

8,1

LRA

4,98

2,00

3

2,4

*

JKP

4,35

3,2

8,6

9,5

12,1

Progresīvie

2,9

4,3

1,5

2,7

*

KPV.LV

0,92

1,1

2,8

3,5

7,1

* Veiktajās aptaujās attiecīgajā mēnesi konkrētajai partijai atbalstītāju loks nebija tik liels, lai to fiksētu.

Savukārt socioloģisko pētījumu aģentūras Factum pētījumi rādīja šādu ainu: 2

Partijas nosaukums

Vēlēšanu rez.

Maijs

Marts

Jaunā Vienotība

26,24

16,1

15

Saskaņa

17,45

14,3

19,00

VL-TB/LNNK

16,4

17,1

14

Attīstībai/Par!

12,4

10,4

11

LKS

6,24

4,8

5

ZZS

5,34

9,3

9

LRA

4,98

4,6

4

JKP

4,35

9,5

9

Progresīvie

2,9

7,1

6

KPV.LV

0,92

3

3

Skatot visas šīs, skaitļu rindas, nepaskrien garām vairāki interesanti fakti. Proti, tikai Jaunajai Vienotībai un VL-TB/LNNK ir vērojams būtisks atbalsta pieaugums. Pārējiem politiskajiem spēkiem aptaujās gūtie rezultāti ar vēlēšanu rezultātiem vidēji svārstās 3% robežās. Izņēmums ir Factum veiktajā pētījumā par VL-TB/LNNK rezultātiem, kur nobīde ir 3% robežās.

Protams, ka saistībā ar atbalsta samazinājumu izņēmumi ir KPV.LV un JKP, kam samazinājums ir vērojams katru mēnesi un izskaidrojums atrodams partijas vai tās atsevišķu darboņu darbībās.

Savukārt, skatot pēdējā mēneša datus, Jaunajai Vienotībai tie sanāk ap 10%, bet SKDS veiktajās aptaujās VL-TB/LNNK – 7%.

Saskaņas atbalstītāju loks visu laiku ir stāvējis stingri un nesatricināmi, neskatoties uz pēdējā laikā ar šo partiju saistītajiem notikumiem.

Iepriekš minētais bija fakti, tagad secinājumi.

Aptauju dati nespēj prognozēt vēlēšanu uzvarētāju. Tādējādi rodas būtisks jautājums, ko šāda datu vākšana un publiskošana dod, īpaši, ja publiskošana parasti tiek pavadīta ar interesantiem skaļiem paziņojumiem, kuri nereti drīzāk var raisīt kādam vēlmi atbalstīt vairāk to spēku, kura popularitāte samazinās.

Vērojot Jaunās Vienotības vēlēšanu rezultātus pretstatā ar iepriekšējām prognozēm, rodas tik daudz neskaidrību, ka iespējamos scenārijus nav iespējams pat izteikt.

Aptaujas dati nekādu pienesumu sabiedrībai nedod, tikai rada iespēju politiskajiem spēkiem augsni dažādākām spekulācijām, izmantojot skaitļus, kuri faktiski neko nenozīmē.

No iepriekš minētā secinājuma izriet pēdējais - aptaujas dati ir kārtējais instruments, kurš tiek izmantots priekšvēlēšanu cīņā, lai panāktu konkrētu rezultātu. Atliek tik minēt, vai Jaunās Vienotības uzvara jau sākotnēji bija ieplānota vai tas sanāca tikai nejauši.

1https://www.delfi.lv/news/national/politics/pazino-jaunieveletos-astonus-ep-deputatus-no-latvijas.d?id=51130193

2https://klubs.factum.lv/reitingi2019/

Novērtē šo rakstu:

25
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...