Iesaki rakstu: 
Ko suņu reidi skolās ir devuši ilgtermiņā? Nesen pārdozēja kāds devītklasnieks Ogrē. Vai viņu izglāba suņu reidi? Tie taču notiek ik pa laikam. Katru reizi arī kaut ko atrod. Katru nolāpīto reizi. Sīkais gribēs izpīpēt Telegram nopirkto e-cigareti, kur, iespējams, pievienotas citas narkotikas, kas rada atkarību. Vienā reidā atņems, starpbrīdī Telegram pasūtīs no jauna.
Kāpēc? Šobrīd valstij pār narkotikām nav nekādas kontroles. Visu kontrolē mafija, noziedznieki, sauc, kā gribi. No aizmugures skrien nosvīduši policisti ar suņukiem, kuri kā varoņdarbu rāda, ka katrā pārbaudes laikā atrod pie bērniem kaut ko aizliegtu. Kā panākt to, lai pie viņiem nekas nenokļūtu? Ir jāpārņem kontrole.
Ja narkotikas kontrolē valsts, tai vairs nav jānodarbojas ar korupciju (jā, jā, gan jau arī pie mums politiķi, muitas darbinieki, policija un citi sadarbojas ar narkotiku tirgoņiem). Pats biju 2021. gadā nelegālajā reivā, kura apsargs bija policists. Tikmēr šim blakus desmitiem jauniešu ir salietojušies visu ko. Iesaku paklausīties raidieraksta "Ielas Vielas" epizodi par karu pret narkotikām. Klausies te:
Ja narkotikas dekriminalizē un kontrolē valsts, tā var pētīt narkotiku sastāvu. Valsts pārņem melno tirgu. Vairs nebūtu fentanila un citu s…du, kas piejaukti narkotikām. Šo mēģina darīt Kanāda. No 31. janvāra tur ir dekriminalizētas smagās narkotikas.
https://www.dw.com/en/canadian-province-decriminalizes-hard-drugs/a-64605313
Portugāle vispār bija nonākusi galīgā zampā. Arī tur narkotikas reiz apkaroja, viss bija pilnībā aizliegts. Uz papīra. Realitātē cilvēki lietoja un pārdozēja arvien vairāk. Kā? Bet tas taču nelegāli! Suņu reidi, marihuānas smēķētāju bāšana cietumā un citi rīki, kā, vai tad tie nestrādā? Vai iebiedēšana nestrādā?
Vai Ieva pēc iebiedēšanas neapēda aizliegto augli Ēdenes dārzā? Vai Portugālē aizliegumi strādāja? Vai pie mums izglāba bērnu Ogrē? Te var palasīt par Portugāles pieredzi un to, kā viņi mainīja pieeju pret narkotikām:
https://time.com/longform/portugal-drug-use -decriminalization/.
Ir jāmaina veids, kā par narkotikām runā. Zini, kāds bija viens no iemesliem, kādēļ 2021. gadā pamēģināju narkotikas? Sabruka uzbūvētā ilūzija par kaut kur renstelē guļošu sadūrušos, mirstošu narkomānu mirklī, kad satiku sportistus, veselīga dzīvesveida piekritējus, kuri lieto... narkotikas. Sēnes, piemēram. Psilocibīnu. Un tajā mirklī rodas disonanse. Skolas solā rāda filmu, kurā rāda kāda atkarīgā izpostīto dzīvi, kamēr uz ielām staigā politiķi, juristi, ārsti un citi cilvēki, kuri reizi gadā vai kā citādāk lieto narkotikas.
Mani atsāka urdīt šis temats, jo Twitter ļaudis sāka cepties par jauniešiem, kuri lieto. Kaut ko grib aizliegt, kaut ko kontrolēt. Narkotikas taču JAU IR aizliegtas. Aizliegt jau aizliegto? E-cigaretes JAU IR aizliegts pārdot nepilngadīgajiem. Aizliegt aizliegto? Nu, kā mēs to iztēlojamies? Te ziņas, kā to iztēlojas Saeimas Sociālo un darba lietu komisija:
Pārdos no 19, nevis 18 gadiem. Problēma atrisināta? Kas vispār tiek atrisināts? Devītās klases skolēns pārdozē! Šīs viena gada izmaiņas izglābs citus pamatskolniekus?
Protams, pilnīga brīvība var radīt iznīcību. Kontroles mehānismiem ir jābūt. Tiem jābūt samērīgiem, loģiskiem un racionāliem.
Kanādā marihuāna ir pilnībā legalizēta. Vai tas ir labākais risinājums? Šaubos. Lietotāju skaits ir audzis, kas, manuprāt, nav laba zīme. Nīderlandē kaut ko tādu pārdod tikai specializētos veikalos. Jāmeklē kompromisi. Ir taču atšķirība tajā, vai Barselonā dīleris piedāvā nezināmas izcelsmes vielu katram garāmgājējam vai arī narkotikas ir pieejamas specializētā iestādē, kur domā par higiēnu, ir pārbaudīts sastāvs, kā arī tas viss ir grūtāk pieejams nepilngadīgajiem.
Pieaugušajiem vairs nav jāmeklē Telegram un citviet internetā kaut kas, tātad arī jauniešiem rodas mazāk iespēju tikt pie kaut kā viņiem neatļauta un nepārbaudīta.
Un vispār, lai virzītos uz veselīgāku sabiedrību, kurā cilvēkiem nav jāmeklē izeja alkoholā, amfetamīnā vai citur, jādomā, kā palīdzēt viņiem, pirms ir kļuvis pavisam slikti! Austrālijā sāk par to domāt. Te var izlasīt rakstu:
Nevis depresīvs tips pats kaut kur uz ielas meklē kaut kādas vielas un cer pats saviem spēkiem kaut ko izārstēt, bet dodas pie ārsta, pie psihiatra, pie psihoterapeita, kur meklē piemērotāko ārstēšanas veidu. Te ir arī runa par aizspriedumiem sabiedrībā pret mentālo veselību. Vēl garš ceļš priekšā.
Varam sākt ar to, ka domājam, kā runājam par atkarīgajiem un kā viņus uztveram (nosodām vai izprotam), par narkotikām, par tirgošanu (kontrolē valsts vai nezināms noziedznieku grupējums) un par mentālo veselību.
Pārpublicēts no Twitter
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
