Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Īstenojot ostu pārvaldības modeļa maiņu un grozot Ostu likumu, atbildīgais ministrs un Saeimas komisijas vadītājs uzsvēra nepieciešamību pēc skaidra un precīza regulējuma, kas atbilst starptautiskiem, tai skaitā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD), principiem. Šāds uzstādījums, iespējams, nav peļams, tomēr izpildījums un sasniegtais rezultāts ir pieļautā būtiskā kļūda, kuras rezultātā no Ostu likuma ir «pazudusi» Rīgas brīvostas pārvaldes valde.

Ostu likuma grozījumu atbilstību Satversmei patlaban vētī Satversmes tiesa. Tā dos savu vērtējumu, vai Saeima, pieņemot atsevišķas normas attiecībā uz pašvaldību iesaisti tās teritorijā esošo ostu pārvaldībā, ir ievērojusi Satversmi.

Kopumā ostu pārvaldības modeļa maiņas ietekmi uz tautsaimniecību un tranzīta nozari varēsim vērtēt ilgākā termiņā, tomēr šobrīd uzmanību piesaista Latvijas lielākās ostas – Rīgas brīvostas situācija. Vai tiešām starptautiskiem standartiem par labu ostu reformu atbilst tas, ka jau vairākus mēnešus Rīgas brīvostas pārvaldei nav likumīgas valdes?

Vispārzināms, ka Saeima šā gada 10.februārī pieņēma grozījumus Ostu likumā, kas pēc izsludināšanas stājās spēkā 27.aprīlī. Ar šo dienu spēku zaudēja šā likuma 8.pants. Tas līdz tam noteica ostas pārvaldi un struktūru, paredzot, ka ostas pārvaldes sastāvā ir ostas valde kā augstākā lēmējinstitūcija un tai pakļauts izpildaparāts, kuru vada ostas pārvaldnieks. Rīgas ostas valdē likums noteica četrus valdes locekļus — ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzītus pārstāvjus, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo Ministru kabinets un kuri, atklāti balsojot, no sava vidus ieceļ valdes priekšsēdētāju. Likuma Pārejas noteikumos nav noteikts, ka šī panta regulējums kādu laiku, piemēram, līdz 2022.gada 31.decembrim, vēl turpinātu darboties.

Ostu likuma grozījumi, kas tika vizīti sasteigti un bez detalizētām diskusijām, neparedz normu, ka Rīgas ostas valde turpina darbu arī pārejas periodā - līdz 2022.gada 31.decembrim, kad saskaņā ar grozījumiem darbu uzsāk jaunizveidotā Rīgas ostas kapitālsabiedrība.

Ko varam secināt? Šobrīd Ostu likumā vairs nav noteikta tāda institūcija kā Rīgas brīvostas pārvaldes valde. Tas nozīmē, ka ostas aktīvi (pēc operatīvās bilances uz 31.martu) 451.6 miljonu euro apmērā šobrīd ir palikuši bez tiesiskas pārvaldības. To varētu salīdzināt ar situāciju, ja Saeima astoņus mēnešus pirms pašvaldību vēlēšanām atceltu Rīgas valstspilsētas pašvaldības domi, pat neieceļot tai aizvietotāju.

Neskatoties uz to, Rīgas brīvostas pārvaldē uz darbu joprojām sanāk un lēmumus pieņem valde, kurai nav likumiska pamata un likumā noteiktas kompetences. Tas cēloniski var radīt būtisku kaitējumu un zaudējumus, ja tiesās tiks pārsūdzēts kāds no valdes pieņemtajiem lēmumiem.

Jāpiemin, ka esošajā situācijā valde nepamatoti tērē valsts finanšu līdzekļus: tās locekļi joprojām saņem atlīdzību par amata pienākumu pildīšanu Rīgas brīvostā, tiem kompensē ar amata pienākumu pildīšanu saistītos izdevumus (piemēram, apmaksā komandējumus).

Kurš atbildēs par šiem iespējamiem zaudējumiem? Vai tos no savas kabatas atmaksās satiksmes ministrs Tālis Linkaits vai Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans?

Situāciju, kādā nonākusi Rīgas brīvosta, var saukt par šokējošu. Īpaši to, ka nav nekādas reakcijas ne no atbildīgā satiksmes ministra, ne Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītāja, kuri pārstāv politisko spēku, kurš īpaši akcentē tiesiskuma jautājumus.

Rīgas brīvostas pārvaldes normatīvā regulējuma trūkums nav noslēpums. Par to Rīgas brīvostas valde tika informēta 2022.gada 23.maija sēdē. Rīgas brīvostas pārvaldnieks tad aicināja steidzami izdarīt grozījumus Ostu likumā, jo šobrīd valdes darbībai nav legāla pamata. Tomēr acīmredzams, ka valde šobrīd turpina darbu.

Līdzīga situācija nav pirmo reizi. Jau 2019.gadā gan no Rīgas brīvostas valdes, gan no Ventspils brīvostas valdes sastāva ar likuma grozījumiem tika izslēgti pašvaldības pārstāvji, kuri savus amatus zaudēja nākamajā dienā pēc šā likuma izsludināšanas, proti, ar 2019.gada 15.decembri. Kāpēc tagad ir citādāk?

Šobrīd tik operatīva rīcība nav vērojama. Visi atbildīgie turpina pievērt acis, un Rīgas brīvosta tiek pārvaldīta bez likumiska pamata. Cik vēl ilgi?

Jebkura uzņēmuma attīstības pamatā ir kvalitatīva stratēģiskā plānošana, bet, izstrādājot grozījumus Ostu likumā, netika sagatavots nedz jaunā veidojuma biznesa plāns, nedz vērtēta grozījumu ietekme uz uzņēmuma darbību un budžetu. Nav arī redzējuma par nākotnes darbību un stratēģiskās darbības plāna. Neskaitāmi lūgumi iesniegt šos dokumentus tika ignorēti, jo to vienkārši nav.

Rezultāts: uzņēmums bez likumiskas valdes un bez stratēģiska darbības plāna. Tas var radīt situāciju, kad ostas darbs tiek pilnībā paralizēts un Latvijai kā valstij tiek iznīcināta iespēja konkurēt par jūras pārvadājumiem reģionā, kas savukārt būtiski ietekmēs ne tikai valsts prestižu, bet arī budžetu.

* Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs, bijušais satiksmes ministrs

Novērtē šo rakstu:

60
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi