Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Brīdī, kad tapa šis raksts, Covid-19 globāli bija prasījis 5,478 miljonus dzīvību. Katru gadu pasaulē smēķēšanas dēļ bojā iet vairāk nekā 8 miljoni cilvēku. Vairāk nekā 7 miljonus nāves gadījumu izraisa pati smēķēšana, bet aptuveni 1,2 miljoni nāves gadījumu ir saistīti ar pasīvo smēķēšanu. Vismaz 1,8 miljoniem no 5,478 miljoniem Covid-19 dēļ mirušo smēķēšana bija nāvi veicinošs faktors.

Mīļie lasītāji! Šis raksts ir gana nopietns un prasa zināmas priekšzināšanas. Raksta autors ir redzējis tik daudz smēķēšanas izraisītu slimību un nāves gadījumu, ka ir agresīvs smēķēšanas un tabakas industrijas ienaidnieks, uzskata tabakas ražotājus, izplatītājus un lobistus par slepkavām un nekautrējas to teikt publiski.

Autors ir rūpīgi iepazinies ar jaunākajiem SPKC datiem par smēķēšanu Latvijā, un šie skaitļi liecina, ka, pateicoties Latvijas valdības noziedzīgai politikai un tabakas industrijas lobijam, Latvijā pēdējo divu gadu laikā smēķētāju īpatsvars ir pieaudzis, īpaši bērnu un jauniešu vidū. Kaismīgākos smēķēšanas lobijus autors aicina uzreiz pāriet uz komentāru rakstīšanu, jo pats komentārus nelasa.

Mans pienākums ir veselības pratības ziņas iznest laukā no slēgtās medicīnas telpas, iztulkot latviešu valodā un aicināt savus līdzcilvēkus domāt līdzi. Medicīnā nevar svaidīties ar reiriskiem un rečekistiskiem apgalvojumiem, bet pamatojumiem ir jābalstās pētījumos, literatūras avotos.

Šāda raksta sagatavošana man aizņem vairākas dienas, bet jums raksta galveno secinājumu es piedāvāju izlasīt tūlīt – augstā tabakas smēķēšanas incidence Latvijā nosaka lielāku smagas Covid-19 saslimstības un mirstības incidenci.

Šajā rakstā tiks analizēta informācija, ka tabakas smēķēšana nozīmē lielāku iespēju nomirt no Covid-19, ka mūsu valsts politika smēķēšanas ierobežošanā un vienlaikus smagas Covid-19 gaitas profilaksē bijusi nepietiekama, ja ne noziedzīga.

Pasaules informatīvajā telpā šā gada laikā parādījusies gan informācija par smēķēšanas ietekmi, paaugstinot mirstību no Covid-19, gan melīga informācija, ka tabakas smēķēšana ir nekaitīga vai pat pozitīva pandēmijas laikā, to nosaucot par "smēķētāja paradoksu". Un šī melīgā informācija ir nonākusi arī Latvijas mediju telpā, sociālajos tīklos latviešu valodā, jādomā – tabakas industrija ir dāsni sponsorējusi tulkus un rakstītājus.

Latvijā smaga saslimstība un mirstība no Covid-19 bija un vēl joprojām ir neproporcionāli augsta iepretim mūsu valsts ekonomiskajai attīstībai, sabiedrības veselības rādītājiem, medicīniskās palīdzības līmenim. Politiķi un viņus atbalstošie sabiedrisko attiecību speciālisti šo smagās saslimstības incidenci un mirstības līmeni centās paslaucīt zem segas vai vismaz visu vainu uzgrūst tiem, kas nav vakcinējušies. Diemžēl statistika ir nepielūdzama arī šajā jomā, jo Latvijā neproporcionāli augsta smaga saslimstība ar Covid-19 bija ne tikai nevakcinēto, bet arī vakcinēto iedzīvotāju vidū.

Latvijā ir pieņemts par nepatīkamām problēmām runāt virspusēji, neiedziļināties globālos pētījumos, paļauties uz vāji izglītotu (par veselības jomu atbildīgu) politiķu izteikumiem un rečekistu pseidopētījumiem. Tomēr pat Veselības ministrija ir pamanījusi, ka smēķētāji visās vecuma grupās ar Covid-19 slimo smagāk, ilgāk aizņem trūkstošās gultasvietas slimnīcās.

Tagad es izteikšu hipotēzi, kas balstās uz nepietiekami analizētu informāciju no Veselības ministrijas avotiem, bet tieši šādu slimnieku īpatsvars, iespējams, noteicis sarežģīto situāciju ar ilgstošo hospitalizāciju un kopējo augsto mirstību Latvijā pēdējā pandēmijas viļņa laikā.

Divu gadu laikā pasaule ir pārpludināta ar dažāda veida rakstveida informāciju – pētījumiem, viedokļrakstiem, literatūras apkopojumiem par to, kas ir noteicošie riska faktori smagai Covid-19 gaitai un nāvei no Covid-19.

Apkopojot dažādus literatūras avotus, varam iegūt desmit būtiskākos riska faktorus, kuru klātbūtne daudzkārt palielina iespēju ar Covid-19 saslimt smagi un nomirt. Neapšaubāmi, vislielāko bīstamību Covid-19 infekcija izraisa gados vecākiem cilvēkiem, bet vecumu mēs mainīt nevaram. Toties nākamie riska faktori ir:

mazkustīgs dzīvesveids un liekais svars;

orgānu transplantācija anamnēzē, imūnsupresantu lietošana;

dislipidēmija (vienkāršoti – paaugstināts zema blīvuma holesterīna līmenis asinīs);

augsts, slikti regulēts asinsspiediens, sirds mazspēja;

cukura diabēts vai prediabēts;

smēķēšana un hroniska obstruktīva plaušu slimība;

nieru mazspēja un nieru aizstājterapija;

ķīmijterapija un staru terapija konkrētajā laikā;

psihiskas slimības.

Daudzu pasaules valstu valdības un ministrijas pērn un aizpērn pamanījās sniegt konkrētas norādes atsevišķām cilvēku grupām, kam īpaši jāuzmanās no Covid-19, piemēram, Irānā tika noteikts – uzmanīties vīriešiem, diabētiķiem, smēķētājiem, kam ĶMI (ķermeņa masas indekss) pārsniedz 25, savukārt Izraēlā – iedzīvotājiem, kas vecāki par 60, mazkustīgiem, ar vismaz 2 blakusslimībām. Abas šīs valstis šīs riska grupas saudzēja no kontaktiem, ātrāk vakcinēja, ātrāk uzsāka balstvakcināciju, bet Izraēlā riska grupa profilaktiski nodarbojas ar ārstniecisko fizkultūru un saņem rehabilitologa atbalstu.

Tā nu es laiku pa laikam cenšos saviem tautiešiem sniegt populārzinātniskus ieteikumus – ko darīt, lai smagi nesaslimtu un nemirtu no Covid-19. Tieši tikpat svarīgas kā vakcinācija, kā izvairīšanās no tusiņiem pieblīvētās telpās ir rūpes par savu veselību, hronisko slimību ārstēšana, bet – galvenais – sportiskas aktivitātes un citas veselību veicinošas nodarbes.

Uzrakstīt skaidrojumu, kāpēc mazkustīgi un resni cilvēki 5 vai 10 reizes vairāk ir pakļauti nāves riskam no Covid-19 salīdzinājumā ar tiem, kas ikdienā veic vairāk par 10 000 soļu, bija viegli – pieejamās literatūras gana, pētījumu metodoloģija un veids skaidrs un saprotams, kā arī šobrīd jau atrodamas labas metaanalīzes. Arī Pavļutam taisnība tad, kad viņš paskatās uz resnu, nevakcinētu cilvēku un uzreiz saskata viņā reanimācijas nodaļas pacientu. Ar smēķēšanu bija citādi – man par pārsteigumu, haoss literatūrā bija lielāks.

Smēķēšana ir galvenais vai vismaz ļoti būtisks riska faktors gan vēža, gan sirds-asinsvadu slimību, gan plaušu slimību gadījumā. Jau 2020. gada sākumā pasaules literatūru pārpildīja informācija, ka liela mirstība no Covid-19 ir sirds-asinsvadu slimniekiem, vēža slimniekiem, diabēta slimniekiem, nieru mazspējas slimniekiem, taču rakstu par smēķēšanas saistību ar Covid-19 nāvi bija relatīvi maz.

Tieši pretēji – balstoties uz dažām apšaubāmām Ķīnas un Itālijas publikācijām, parādījās termins "smēķētāja paradokss", spekulējot ar viedokli, ka smēķētāji ir pasargāti no smagām Covid-19 komplikācijām. Tomēr, meklējot šo publikāciju izejas datus, tie vienmēr atdūrās pret nepamatotu minējumu, ka nikotīns varētu mazināt citokīnu vētru Covid-19 pacientiem un smēķēšana varētu palielināt slāpekļa oksīda koncentrāciju elpceļos.

2021. gada pētījumos jau pārliecinoši parādījās pierādījumi, ka smēķēšana ievērojami palielina Covid-19 saslimšanas iespēju, īpaši ar jaunajiem, lipīgākajiem SARS-CoV-2 vīrusa paveidiem – deltu un omikronu. Tātad smēķētājam, kurš atrodas telpā ar Covid-19 infekcijas pārnesēju, saslimšanai pietiek ar īsāku laiku vīrusa klātbūtnē.

Otra ziņa, kas šogad pierādīta, ir apstāklis, ka smēķētājam, ja viņš smagas slimības stadijā tiek pieslēgts mākslīgai plaušu ventilācijai, ir ievērojami mazākas iespējas izdzīvot. Ja mēs atceramies hrestomātisko Roberta Fūrmaņa paziņojumu televīzijā, ka Covid-19 slimniekam pieslēgšana pie mākslīgās plaušu ventilācijas nozīmē vienvirziena ceļu (nav jau tik briesmīgi, bet reanimācijas speciālistam alegorijas ir piedodamas), tad smēķētājam, Covid-19 slimniekam ar hronisku obstruktīvu plaušu slimību (kas veidojusies smēķēšanas dēļ) šis ceļš tiešām ir ļoti bīstams.

Kaut arī es zinu, ka vairums Latvijas iedzīvotāju nezināmu iemeslu dēļ neuzticas Pasaules Veselības organizācijas dokumentiem, man jāsaka, ka tie allaž ir pārdomāti, konkrēti, iespējams – konservatīvi. Tad nu Pasaules Veselības organizācija un ASV Pārtikas un zāļu administrācija ir izplatījušas paziņojumus ar brīdinājumu – smēķēšana palielina Covid-19 saslimšanas risku un smagumu.

Cigarešu dūmi izraisa statistiski ticamu dzīvotspējīgu plaušu epitēlija šūnu skaita mazināšanos. Gan cigarešu dūmu, gan elektronisko cigarešu radītā tvaika mākoņa ieelpošana pārliecinoši rada imūnsupresiju (samazina imunoloģisko spēju atbildēt uz vīrusa infekciju), nomācot daudzus imunomodulējošo darbību noteicošus gēnus, bet tas ievērojami palielina vīrusu (t.sk. SARS–CoV-2) iespējas sagraut plaušu epitēlija šūnu matrici un funkciju, palielinot iespēju saslimt ar Covid-19 smagi vai fatāli.

Atgriezīšos pie jēdziena "smēķētāja paradokss", kas man 2021. gadā regulāri izlēca uz ekrāna manos informācijas meklējumos. Šis termins pirmo reizi parādījies 1995. gadā, un, šķiet, aiz tā stāvēja tabakas industrijas nauda, un tur dažādos rakursos bija mēģinājums pateikt, ka īstermiņa nelabvēlīgs rezultāts pēc akūta koronāra sindroma un insulta smēķētājiem ir mazāks nekā nesmēķētājiem. Vēlāk gan izrādījās, ka šajā pētījumā apzināti nebija ierēķināts vecums. Smēķētāji vienkārši infarktu un insultu bija ieguvuši 10–15 gadus agrāk par nesmēķētājiem. Pētījuma kritiķiem, salīdzinot viena vecuma cilvēkus ar insultu un infarktu, nelabvēlīgais rezultāts smēķētājiem izrādījās daudzkārt augstāks.

Smēķēšanas izraisītā ietekme uz slimības procesiem tradicionāli ir bijusi grūti izpētāma randomizēti kontrolētu pētījumu faktiskas neiespējamības dēļ. Smēķētāja ar labu veselības stāvokli nav, viņiem visiem ir blakusslimības. Parasti jāmeklē cēloņsakarības, izmantojot triangulācijas procesu, kas ietver vairākas pētniecības metodes, pētot vienu un to pašu parādību.

Nav iespējams vienkāršoti izpētīt smēķēšanas korelāciju ar Covid-19 slimības smagumu un mirstību, lietojot vienu pētniecības metodi. Īpaši pētījumus sarežģī pacientu izpratne par smēķēšanu, viedoklis – "vai ir atmetis vai varbūt tikai daļēji atmetis smēķēšanu", apzināta melošana par smēķēšanas netikumu, jauno elektronisko smēķēšanas produktu neiekļaušana smēķēšanas netikumā utt. Pat izmēģinot "PubMed" bāzē dažādas atslēgvārdu kombinācijas gan par slimību, gan smēķēšanu, varēja iegūt pilnīgi atšķirīgas prioritārās publikācijas.

Jāteic, ka pētījumiem, kas veikti Covid-19 laikā, ir un vienmēr tiks rastas vājās vietas, tādēļ šo rindu autors ar pietāti un piesardzību izturas gan pret pētījumiem, kas pierāda smēķēšanas nenozīmību Covid-19 mirstības analīzē, gan pret tiem pētījumiem, kas uzrāda ievērojami augstāku nāves gadījumu skaitu smēķētāju vidū.

Lielai daļai no pacientiem, kas nonāk reanimācijā un tiek intubēti, vispār nav datu par viņu paradumiem, riska analīzes utt. Balstoties uz šiem nepilnīgajiem datiem, rodas iespaids, ka smēķētāju skaits mirušo vidū ir proporcionāli mazāks. Pētījumu datos nav minēts smēķēšanas ilgums, biežums un "bijušo" smēķētāju skaits. Man neizdevās atrast nevienu pētījumu ar objektīviem biomarķieriem, kas nosaka aktīvo smēķēšanu.

Latvijas situācija – Finanšu ministrija kā tabakas industrijas lobists

Šo rindu autors ir daudzu smēķēšanu ierobežojošu likumdošanas un normatīvo aktu autors, kuri ir pieņemti. Pirms trim gadiem, pateicoties īpašām Ārstu biedrības prezidentes Ilzes Aizsilnieces rūpēm, šo rindu autoru izdevās izslēgt no Smēķēšanas ierobežošanas valsts komisijas. Vismaz autoram palika iespaids, ka Ilze Aizsilniece darbojās tiešā tabakas industrijas uzdevumā.

Jāteic, ka 2021. gada rudenī bez saskaņojuma Latvijas Ārstu biedrības valdē notika vēl dažādas manipulācijas ap manu iespējamo darbību šajā komisijā. Tiesa, man nudien mērķis nav sēdēt komisijās, savu viedokli par tabakas industriju kā nāves industriju, bet īpaši par viegli piekukuļojamiem Latvijas tabakas lobistiem valsts un nevalstiskās organizācijās varu paust arī publiski.

Taču, iespējams, tieši dīvainā rosība ap manu dalību komisijā šoruden man lika vairāk interesēties par pašreizējo situāciju tabakas tirgū, kā arī par smēķēšanas incidenci sabiedrības paradumos. Pateicoties profesora Andreja Ērgļa un Viļņa Dzērves šķērsgriezuma pētījumiem, kas veikti 2009. un 2019. gadā, mēs redzējām, ka smēķēšana Latvijā samazinās, īpaši vīriešu vidū. Mums beidzot parādījās sapratne par Latvijas iedzīvotāju kardiovaskulāro slimību riska faktoriem, un mēs pievērsām uzmanību būtiskajiem.

Tad atnāca Covid-19. Atbilstoši SPKC datiem smēķētāju skaita samazinājums šajos divos gados Latvijā stagnē, ja ne – smēķētāju skaits pieaug. Arī VID dati par 2021. gada pirmajiem 10 mēnešiem liecina, ka, samazinoties iedzīvotāju skaitam, nesamazinās patērēto cigarešu skaits, par 16% pieaudzis smēķējamās tabakas patēriņš, kaut par 10% samazinājies karsējamās tabakas patēriņš.

Latvijā tabakas akcīzes nodoklis ir īpaši saudzīgs pret cigaretēm, cigāriem, cigarillām un citiem smēķējamās tabakas produktiem, kaut joprojām tieši cigarešu smēķēšana ir plašākais un nopietnākais veselību graujošais paradums, sirds-asinsvadu slimību un vēža riska faktors.

Tas, ko mums nestāsta vai pat slēpj mūsu valdība, ir fakts, ka elektronisko cigarešu, tabakas karsējamo ierīču, tabakas spilventiņu un citu nikotīnu saturošu un nesaturošu tabakas produktu lietošana neizslēdz cigarešu smēķēšanu, tieši pretēji – parasti šīs ļaunās iedabas kombinējas, bet jaunie produkti nereti ir vārti jaunatnes smēķēšanas uzsākšanai.

Kaut arī elektroniskās cigaretes, tabakas sildīšanas ierīces un beztabakas nikotīna spilventiņi satur mazāk kaitīgo vielu, salīdzinot ar parastajām cigaretēm, šie produkti mēdz izraisīt jaunas – no nikotīna atkarīgas – cilvēku populācijas palielināšanos jauniešu vidū.

Secinājumi

Augstā tabakas smēķēšanas incidence Latvijā nosaka lielāku smagas saslimstības un mirstības no Covid-19 incidenci.

Smēķēšana palielina saslimstību, tādēļ lipīgā SARS-CoV-2 paveida omikrona gadījumā smēķētājs ir pakļauts daudz lielākam riskam. Smēķētāja gadījumā vairs nevaram runāt par 2 metriem, bet 4 metriem, nevis par 15 minūtēm telpā, bet par 3–5 minūtēm telpā, kurā izplatīts vīruss.

Šobrīd būtu mērķtiecīgi palielināt akcīzes nodokli tabakas produktiem, īpaši – cigaretēm - un finansējumu novirzīt kompensācijai par recepšu medikamentiem veciem un mazturīgiem cilvēkiem. Vismaz šobrīd Ministru kabinets un Veselības ministrija neveic nekādu darbību pret smēķēšanas pandēmiju Latvijā.

Veselības ministrijas organizētās un dažādām sabiedrisko attiecību kompānijām dāsni apmaksātās smēķēšanas atmešanas kampaņas, kuru realizācijai Veselības ministrija ik gadu tērē budžeta līdzekļu miljonus, ir viļņveidīgas un kopumā bezjēdzīgas. Veselības ministrijai trūkst sistēmiska skatījuma smēķēšanas ierobežošanai, smēķētāju skaita samazināšanai.

Veselības ministrijas plānošanas dokumenti smēķēšanas ierobežošanai ir vāji, tiem nav vīzijas un mērķu, nemaz nerunājot par skaidri definētu darbību un rīcības plānu, turklāt realitātē šiem plānošanas dokumentiem nav skaidra finansējuma ikgadējā un vidēja termiņa valsts budžeta ietvarā.

Novērtē šo rakstu:

60
15

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

FotoĢeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz augstākiem procentiem nekā valsts pati spētu to nofinansēt. Gribētāji būs. Pretī taču valsts garantijas. Samudžinās darījumu tā, ka neko saprast nevarēs un pieliks vēl kādu miljardu.
Lasīt visu...

21

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

FotoSaeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā - jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem.
Lasīt visu...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...