Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Brīdī, kad tapa šis raksts, Covid-19 globāli bija prasījis 5,478 miljonus dzīvību. Katru gadu pasaulē smēķēšanas dēļ bojā iet vairāk nekā 8 miljoni cilvēku. Vairāk nekā 7 miljonus nāves gadījumu izraisa pati smēķēšana, bet aptuveni 1,2 miljoni nāves gadījumu ir saistīti ar pasīvo smēķēšanu. Vismaz 1,8 miljoniem no 5,478 miljoniem Covid-19 dēļ mirušo smēķēšana bija nāvi veicinošs faktors.

Mīļie lasītāji! Šis raksts ir gana nopietns un prasa zināmas priekšzināšanas. Raksta autors ir redzējis tik daudz smēķēšanas izraisītu slimību un nāves gadījumu, ka ir agresīvs smēķēšanas un tabakas industrijas ienaidnieks, uzskata tabakas ražotājus, izplatītājus un lobistus par slepkavām un nekautrējas to teikt publiski.

Autors ir rūpīgi iepazinies ar jaunākajiem SPKC datiem par smēķēšanu Latvijā, un šie skaitļi liecina, ka, pateicoties Latvijas valdības noziedzīgai politikai un tabakas industrijas lobijam, Latvijā pēdējo divu gadu laikā smēķētāju īpatsvars ir pieaudzis, īpaši bērnu un jauniešu vidū. Kaismīgākos smēķēšanas lobijus autors aicina uzreiz pāriet uz komentāru rakstīšanu, jo pats komentārus nelasa.

Mans pienākums ir veselības pratības ziņas iznest laukā no slēgtās medicīnas telpas, iztulkot latviešu valodā un aicināt savus līdzcilvēkus domāt līdzi. Medicīnā nevar svaidīties ar reiriskiem un rečekistiskiem apgalvojumiem, bet pamatojumiem ir jābalstās pētījumos, literatūras avotos.

Šāda raksta sagatavošana man aizņem vairākas dienas, bet jums raksta galveno secinājumu es piedāvāju izlasīt tūlīt – augstā tabakas smēķēšanas incidence Latvijā nosaka lielāku smagas Covid-19 saslimstības un mirstības incidenci.

Šajā rakstā tiks analizēta informācija, ka tabakas smēķēšana nozīmē lielāku iespēju nomirt no Covid-19, ka mūsu valsts politika smēķēšanas ierobežošanā un vienlaikus smagas Covid-19 gaitas profilaksē bijusi nepietiekama, ja ne noziedzīga.

Pasaules informatīvajā telpā šā gada laikā parādījusies gan informācija par smēķēšanas ietekmi, paaugstinot mirstību no Covid-19, gan melīga informācija, ka tabakas smēķēšana ir nekaitīga vai pat pozitīva pandēmijas laikā, to nosaucot par "smēķētāja paradoksu". Un šī melīgā informācija ir nonākusi arī Latvijas mediju telpā, sociālajos tīklos latviešu valodā, jādomā – tabakas industrija ir dāsni sponsorējusi tulkus un rakstītājus.

Latvijā smaga saslimstība un mirstība no Covid-19 bija un vēl joprojām ir neproporcionāli augsta iepretim mūsu valsts ekonomiskajai attīstībai, sabiedrības veselības rādītājiem, medicīniskās palīdzības līmenim. Politiķi un viņus atbalstošie sabiedrisko attiecību speciālisti šo smagās saslimstības incidenci un mirstības līmeni centās paslaucīt zem segas vai vismaz visu vainu uzgrūst tiem, kas nav vakcinējušies. Diemžēl statistika ir nepielūdzama arī šajā jomā, jo Latvijā neproporcionāli augsta smaga saslimstība ar Covid-19 bija ne tikai nevakcinēto, bet arī vakcinēto iedzīvotāju vidū.

Latvijā ir pieņemts par nepatīkamām problēmām runāt virspusēji, neiedziļināties globālos pētījumos, paļauties uz vāji izglītotu (par veselības jomu atbildīgu) politiķu izteikumiem un rečekistu pseidopētījumiem. Tomēr pat Veselības ministrija ir pamanījusi, ka smēķētāji visās vecuma grupās ar Covid-19 slimo smagāk, ilgāk aizņem trūkstošās gultasvietas slimnīcās.

Tagad es izteikšu hipotēzi, kas balstās uz nepietiekami analizētu informāciju no Veselības ministrijas avotiem, bet tieši šādu slimnieku īpatsvars, iespējams, noteicis sarežģīto situāciju ar ilgstošo hospitalizāciju un kopējo augsto mirstību Latvijā pēdējā pandēmijas viļņa laikā.

Divu gadu laikā pasaule ir pārpludināta ar dažāda veida rakstveida informāciju – pētījumiem, viedokļrakstiem, literatūras apkopojumiem par to, kas ir noteicošie riska faktori smagai Covid-19 gaitai un nāvei no Covid-19.

Apkopojot dažādus literatūras avotus, varam iegūt desmit būtiskākos riska faktorus, kuru klātbūtne daudzkārt palielina iespēju ar Covid-19 saslimt smagi un nomirt. Neapšaubāmi, vislielāko bīstamību Covid-19 infekcija izraisa gados vecākiem cilvēkiem, bet vecumu mēs mainīt nevaram. Toties nākamie riska faktori ir:

mazkustīgs dzīvesveids un liekais svars;

orgānu transplantācija anamnēzē, imūnsupresantu lietošana;

dislipidēmija (vienkāršoti – paaugstināts zema blīvuma holesterīna līmenis asinīs);

augsts, slikti regulēts asinsspiediens, sirds mazspēja;

cukura diabēts vai prediabēts;

smēķēšana un hroniska obstruktīva plaušu slimība;

nieru mazspēja un nieru aizstājterapija;

ķīmijterapija un staru terapija konkrētajā laikā;

psihiskas slimības.

Daudzu pasaules valstu valdības un ministrijas pērn un aizpērn pamanījās sniegt konkrētas norādes atsevišķām cilvēku grupām, kam īpaši jāuzmanās no Covid-19, piemēram, Irānā tika noteikts – uzmanīties vīriešiem, diabētiķiem, smēķētājiem, kam ĶMI (ķermeņa masas indekss) pārsniedz 25, savukārt Izraēlā – iedzīvotājiem, kas vecāki par 60, mazkustīgiem, ar vismaz 2 blakusslimībām. Abas šīs valstis šīs riska grupas saudzēja no kontaktiem, ātrāk vakcinēja, ātrāk uzsāka balstvakcināciju, bet Izraēlā riska grupa profilaktiski nodarbojas ar ārstniecisko fizkultūru un saņem rehabilitologa atbalstu.

Tā nu es laiku pa laikam cenšos saviem tautiešiem sniegt populārzinātniskus ieteikumus – ko darīt, lai smagi nesaslimtu un nemirtu no Covid-19. Tieši tikpat svarīgas kā vakcinācija, kā izvairīšanās no tusiņiem pieblīvētās telpās ir rūpes par savu veselību, hronisko slimību ārstēšana, bet – galvenais – sportiskas aktivitātes un citas veselību veicinošas nodarbes.

Uzrakstīt skaidrojumu, kāpēc mazkustīgi un resni cilvēki 5 vai 10 reizes vairāk ir pakļauti nāves riskam no Covid-19 salīdzinājumā ar tiem, kas ikdienā veic vairāk par 10 000 soļu, bija viegli – pieejamās literatūras gana, pētījumu metodoloģija un veids skaidrs un saprotams, kā arī šobrīd jau atrodamas labas metaanalīzes. Arī Pavļutam taisnība tad, kad viņš paskatās uz resnu, nevakcinētu cilvēku un uzreiz saskata viņā reanimācijas nodaļas pacientu. Ar smēķēšanu bija citādi – man par pārsteigumu, haoss literatūrā bija lielāks.

Smēķēšana ir galvenais vai vismaz ļoti būtisks riska faktors gan vēža, gan sirds-asinsvadu slimību, gan plaušu slimību gadījumā. Jau 2020. gada sākumā pasaules literatūru pārpildīja informācija, ka liela mirstība no Covid-19 ir sirds-asinsvadu slimniekiem, vēža slimniekiem, diabēta slimniekiem, nieru mazspējas slimniekiem, taču rakstu par smēķēšanas saistību ar Covid-19 nāvi bija relatīvi maz.

Tieši pretēji – balstoties uz dažām apšaubāmām Ķīnas un Itālijas publikācijām, parādījās termins "smēķētāja paradokss", spekulējot ar viedokli, ka smēķētāji ir pasargāti no smagām Covid-19 komplikācijām. Tomēr, meklējot šo publikāciju izejas datus, tie vienmēr atdūrās pret nepamatotu minējumu, ka nikotīns varētu mazināt citokīnu vētru Covid-19 pacientiem un smēķēšana varētu palielināt slāpekļa oksīda koncentrāciju elpceļos.

2021. gada pētījumos jau pārliecinoši parādījās pierādījumi, ka smēķēšana ievērojami palielina Covid-19 saslimšanas iespēju, īpaši ar jaunajiem, lipīgākajiem SARS-CoV-2 vīrusa paveidiem – deltu un omikronu. Tātad smēķētājam, kurš atrodas telpā ar Covid-19 infekcijas pārnesēju, saslimšanai pietiek ar īsāku laiku vīrusa klātbūtnē.

Otra ziņa, kas šogad pierādīta, ir apstāklis, ka smēķētājam, ja viņš smagas slimības stadijā tiek pieslēgts mākslīgai plaušu ventilācijai, ir ievērojami mazākas iespējas izdzīvot. Ja mēs atceramies hrestomātisko Roberta Fūrmaņa paziņojumu televīzijā, ka Covid-19 slimniekam pieslēgšana pie mākslīgās plaušu ventilācijas nozīmē vienvirziena ceļu (nav jau tik briesmīgi, bet reanimācijas speciālistam alegorijas ir piedodamas), tad smēķētājam, Covid-19 slimniekam ar hronisku obstruktīvu plaušu slimību (kas veidojusies smēķēšanas dēļ) šis ceļš tiešām ir ļoti bīstams.

Kaut arī es zinu, ka vairums Latvijas iedzīvotāju nezināmu iemeslu dēļ neuzticas Pasaules Veselības organizācijas dokumentiem, man jāsaka, ka tie allaž ir pārdomāti, konkrēti, iespējams – konservatīvi. Tad nu Pasaules Veselības organizācija un ASV Pārtikas un zāļu administrācija ir izplatījušas paziņojumus ar brīdinājumu – smēķēšana palielina Covid-19 saslimšanas risku un smagumu.

Cigarešu dūmi izraisa statistiski ticamu dzīvotspējīgu plaušu epitēlija šūnu skaita mazināšanos. Gan cigarešu dūmu, gan elektronisko cigarešu radītā tvaika mākoņa ieelpošana pārliecinoši rada imūnsupresiju (samazina imunoloģisko spēju atbildēt uz vīrusa infekciju), nomācot daudzus imunomodulējošo darbību noteicošus gēnus, bet tas ievērojami palielina vīrusu (t.sk. SARS–CoV-2) iespējas sagraut plaušu epitēlija šūnu matrici un funkciju, palielinot iespēju saslimt ar Covid-19 smagi vai fatāli.

Atgriezīšos pie jēdziena "smēķētāja paradokss", kas man 2021. gadā regulāri izlēca uz ekrāna manos informācijas meklējumos. Šis termins pirmo reizi parādījies 1995. gadā, un, šķiet, aiz tā stāvēja tabakas industrijas nauda, un tur dažādos rakursos bija mēģinājums pateikt, ka īstermiņa nelabvēlīgs rezultāts pēc akūta koronāra sindroma un insulta smēķētājiem ir mazāks nekā nesmēķētājiem. Vēlāk gan izrādījās, ka šajā pētījumā apzināti nebija ierēķināts vecums. Smēķētāji vienkārši infarktu un insultu bija ieguvuši 10–15 gadus agrāk par nesmēķētājiem. Pētījuma kritiķiem, salīdzinot viena vecuma cilvēkus ar insultu un infarktu, nelabvēlīgais rezultāts smēķētājiem izrādījās daudzkārt augstāks.

Smēķēšanas izraisītā ietekme uz slimības procesiem tradicionāli ir bijusi grūti izpētāma randomizēti kontrolētu pētījumu faktiskas neiespējamības dēļ. Smēķētāja ar labu veselības stāvokli nav, viņiem visiem ir blakusslimības. Parasti jāmeklē cēloņsakarības, izmantojot triangulācijas procesu, kas ietver vairākas pētniecības metodes, pētot vienu un to pašu parādību.

Nav iespējams vienkāršoti izpētīt smēķēšanas korelāciju ar Covid-19 slimības smagumu un mirstību, lietojot vienu pētniecības metodi. Īpaši pētījumus sarežģī pacientu izpratne par smēķēšanu, viedoklis – "vai ir atmetis vai varbūt tikai daļēji atmetis smēķēšanu", apzināta melošana par smēķēšanas netikumu, jauno elektronisko smēķēšanas produktu neiekļaušana smēķēšanas netikumā utt. Pat izmēģinot "PubMed" bāzē dažādas atslēgvārdu kombinācijas gan par slimību, gan smēķēšanu, varēja iegūt pilnīgi atšķirīgas prioritārās publikācijas.

Jāteic, ka pētījumiem, kas veikti Covid-19 laikā, ir un vienmēr tiks rastas vājās vietas, tādēļ šo rindu autors ar pietāti un piesardzību izturas gan pret pētījumiem, kas pierāda smēķēšanas nenozīmību Covid-19 mirstības analīzē, gan pret tiem pētījumiem, kas uzrāda ievērojami augstāku nāves gadījumu skaitu smēķētāju vidū.

Lielai daļai no pacientiem, kas nonāk reanimācijā un tiek intubēti, vispār nav datu par viņu paradumiem, riska analīzes utt. Balstoties uz šiem nepilnīgajiem datiem, rodas iespaids, ka smēķētāju skaits mirušo vidū ir proporcionāli mazāks. Pētījumu datos nav minēts smēķēšanas ilgums, biežums un "bijušo" smēķētāju skaits. Man neizdevās atrast nevienu pētījumu ar objektīviem biomarķieriem, kas nosaka aktīvo smēķēšanu.

Latvijas situācija – Finanšu ministrija kā tabakas industrijas lobists

Šo rindu autors ir daudzu smēķēšanu ierobežojošu likumdošanas un normatīvo aktu autors, kuri ir pieņemti. Pirms trim gadiem, pateicoties īpašām Ārstu biedrības prezidentes Ilzes Aizsilnieces rūpēm, šo rindu autoru izdevās izslēgt no Smēķēšanas ierobežošanas valsts komisijas. Vismaz autoram palika iespaids, ka Ilze Aizsilniece darbojās tiešā tabakas industrijas uzdevumā.

Jāteic, ka 2021. gada rudenī bez saskaņojuma Latvijas Ārstu biedrības valdē notika vēl dažādas manipulācijas ap manu iespējamo darbību šajā komisijā. Tiesa, man nudien mērķis nav sēdēt komisijās, savu viedokli par tabakas industriju kā nāves industriju, bet īpaši par viegli piekukuļojamiem Latvijas tabakas lobistiem valsts un nevalstiskās organizācijās varu paust arī publiski.

Taču, iespējams, tieši dīvainā rosība ap manu dalību komisijā šoruden man lika vairāk interesēties par pašreizējo situāciju tabakas tirgū, kā arī par smēķēšanas incidenci sabiedrības paradumos. Pateicoties profesora Andreja Ērgļa un Viļņa Dzērves šķērsgriezuma pētījumiem, kas veikti 2009. un 2019. gadā, mēs redzējām, ka smēķēšana Latvijā samazinās, īpaši vīriešu vidū. Mums beidzot parādījās sapratne par Latvijas iedzīvotāju kardiovaskulāro slimību riska faktoriem, un mēs pievērsām uzmanību būtiskajiem.

Tad atnāca Covid-19. Atbilstoši SPKC datiem smēķētāju skaita samazinājums šajos divos gados Latvijā stagnē, ja ne – smēķētāju skaits pieaug. Arī VID dati par 2021. gada pirmajiem 10 mēnešiem liecina, ka, samazinoties iedzīvotāju skaitam, nesamazinās patērēto cigarešu skaits, par 16% pieaudzis smēķējamās tabakas patēriņš, kaut par 10% samazinājies karsējamās tabakas patēriņš.

Latvijā tabakas akcīzes nodoklis ir īpaši saudzīgs pret cigaretēm, cigāriem, cigarillām un citiem smēķējamās tabakas produktiem, kaut joprojām tieši cigarešu smēķēšana ir plašākais un nopietnākais veselību graujošais paradums, sirds-asinsvadu slimību un vēža riska faktors.

Tas, ko mums nestāsta vai pat slēpj mūsu valdība, ir fakts, ka elektronisko cigarešu, tabakas karsējamo ierīču, tabakas spilventiņu un citu nikotīnu saturošu un nesaturošu tabakas produktu lietošana neizslēdz cigarešu smēķēšanu, tieši pretēji – parasti šīs ļaunās iedabas kombinējas, bet jaunie produkti nereti ir vārti jaunatnes smēķēšanas uzsākšanai.

Kaut arī elektroniskās cigaretes, tabakas sildīšanas ierīces un beztabakas nikotīna spilventiņi satur mazāk kaitīgo vielu, salīdzinot ar parastajām cigaretēm, šie produkti mēdz izraisīt jaunas – no nikotīna atkarīgas – cilvēku populācijas palielināšanos jauniešu vidū.

Secinājumi

Augstā tabakas smēķēšanas incidence Latvijā nosaka lielāku smagas saslimstības un mirstības no Covid-19 incidenci.

Smēķēšana palielina saslimstību, tādēļ lipīgā SARS-CoV-2 paveida omikrona gadījumā smēķētājs ir pakļauts daudz lielākam riskam. Smēķētāja gadījumā vairs nevaram runāt par 2 metriem, bet 4 metriem, nevis par 15 minūtēm telpā, bet par 3–5 minūtēm telpā, kurā izplatīts vīruss.

Šobrīd būtu mērķtiecīgi palielināt akcīzes nodokli tabakas produktiem, īpaši – cigaretēm - un finansējumu novirzīt kompensācijai par recepšu medikamentiem veciem un mazturīgiem cilvēkiem. Vismaz šobrīd Ministru kabinets un Veselības ministrija neveic nekādu darbību pret smēķēšanas pandēmiju Latvijā.

Veselības ministrijas organizētās un dažādām sabiedrisko attiecību kompānijām dāsni apmaksātās smēķēšanas atmešanas kampaņas, kuru realizācijai Veselības ministrija ik gadu tērē budžeta līdzekļu miljonus, ir viļņveidīgas un kopumā bezjēdzīgas. Veselības ministrijai trūkst sistēmiska skatījuma smēķēšanas ierobežošanai, smēķētāju skaita samazināšanai.

Veselības ministrijas plānošanas dokumenti smēķēšanas ierobežošanai ir vāji, tiem nav vīzijas un mērķu, nemaz nerunājot par skaidri definētu darbību un rīcības plānu, turklāt realitātē šiem plānošanas dokumentiem nav skaidra finansējuma ikgadējā un vidēja termiņa valsts budžeta ietvarā.

Novērtē šo rakstu:

60
15

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Četras lietas, kas pazudušas no Dabas resursu nodokļa likuma grozījumiem

FotoRažotājiem ir nepieciešama finansiāla motivācija samazināt iepakojumu un izmantot pārstrādājamu iepakojumu. Ir jāveicina pārstrādātu materiālu izmantošana un jāpadara neizdevīga atkritumu apglabāšana. Šķiet pašsaprotami, vai ne? Diemžēl pašlaik valdība nesaprotamu iemeslu dēļ bremzē jau ar visām iesaistītajām pusēm apspriestu likumprojektu un dod priekšroku no iedzīvotāju kabatām katru gadu maksāt ES 15 miljonus par nepārstrādātu plastmasas iepakojumu.
Lasīt visu...

21

Reklāmas, kas nepatīk kustībai „Par!”, ir jāaizvāc!

Foto2022. gada maijā Liepājas ielās ir konstatēti AS “Liepājas autobusu parks” piederoši autobusi, uz kuriem izvietota politiska un neviennozīmīgi vērtējama reklāma, par kuru esam saņēmuši iedzīvotāju pretenzijas. Uz vienas no autobusu reklāmām ir attēloti pieci dažāda vecuma bērni, sieviete un vīrietis, kā arī uzraksti “Latvija pirmā! Par dabisku ģimeni!”. Bet otra veida reklāma uz autobusiem ievietotā reklāma ietver politiskās partijas “Latvija pirmā” biedru kopbildi, kā arī uzrakstus “Latvija pirmā! Par dabisku ģimeni! Apvienosim Latvijas tautu!”.
Lasīt visu...

21

Mazliet par situāciju Ukrainā

Foto1. Krievu spēkiem ir vietēja mēroga panākumi, pārraujot frontes līniju Donbasa frontē pie Popasnas pilsētas. Tas ir izdevies, sakoncentrējot spējīgākās vienības, tajā skaitā “Vāgnera” grupu. Ir arī citi nelieli izrāvieni.
Lasīt visu...

21

Valdības varonīgie “mikrorestarti” nevairo cerību, ka ziemā cilvēki būs siltumā un par to spēs norēķināties

FotoAizvadītājā nedēļā valdība lielākoties bija aizņemta ar savu kārtējo krīzīti. Tomēr arī par tautu domāja. Vismaz tā varētu likties, pārlūkojot mediju publikāciju virsrakstus
Lasīt visu...

21

Jauna NATO stratēģija un “aizvainota aknu desa”

FotoVācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka atklāj, ka līdzšinējā NATO stratēģija paredz agresijas gadījumā vispirms pamest Baltijas valstis un pēc tam tās atkal atkarot. Bērboka uzskata, ka nepieciešama jauna NATO stratēģija, kas ļautu nekavējoties un vispusīgi atvairīt Krievijas uzbrukumu. Baltijas valstu aizsardzība tad vairāk gultos uz Vāciju. Tā ka, iespējams, drīzumā Dievzemītē atkal būs pa pilnam vācu puišu, meiču un, velns viņu zin’, kas tur vēl dienē.
Lasīt visu...

21

Tā kā tieslietās viss kārtībā, vēršu savas rūpes enerģētikas nozares virzienā

FotoEnerģētiskā atkarība ir viens no iedarbīgākajiem Krievijas ieročiem, kas tiek lietots neminstinoties, ja rodas vajadzība. To mēs redzam gan Ukrainā, gan nu jau arī pavisam blakus Somijā un citviet Eiropā. Nebūsim naivi, tas nenotiek bez vietējo enerģētikas jomas pārstāvju iesaistes, – viņi ir kļuvuši par daļu no Krievijas energosistēmas. Daži neapzināti, jo viņi vienkārši dara profesionāli savu darbu, daži arī ļoti apzināti, pārstāvot Krievijas intereses Latvijā.
Lasīt visu...

21

Krievu identitāte ir organizēta ap impēriski politiskiem simboliem

FotoAttiecībā uz padomju pieminekļiem ir viens aspekts, par ko jābūt skaidram priekšstatam - visā Eiropā šie pieminekļi ir vietējo krievvalodīgo identitātes konsolidācijas punkti. Un sociologiem ir daudzmaz skaidrs, kāpēc tas tā. Tie nav gluži piederības atraktori. Par tiem kalpo tā pati māju izjūta, un par to cits stāsts (cik plaši ietver mājas, sēta vai reģions Pribaltika).
Lasīt visu...

21

No Tamuža un Zakatistova lietas KNAB izkalis kārtējo čiku

FotoTagad jau piemirsies, bet 2018. gadā bija briesmīgs skandāls – KNAB darbinieki aizturēja Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu Saeimas telpās. Nākamajā rītā deputāts tika palaists brīvībā. Kaimiņam kā aktierim izdevās izcila performance – samulsums, bailes, pēc tam varonīga apņēmība, kas atspoguļojās viņa sejā dažādos veidos. Tolaik Kaimiņam un viņa partijai vēl bija daudz fanu, kuri gaidīja elka iznākšanu no cietuma. Tā gan tagad ir tāla pagātne.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Būtu tikai godīgi mums un visai Rietumu pasaulei atzīt beidzot faktu: Krievija ir fašistiska valsts

Kopš kara sākuma paralēli turpinu lasīt viedokļus gan no Krievijas, gan...

Foto

Kad deputāte atzīstas, ka deputāti pārstāv kādas grupas intereses...

Priekšstats, ka deputāts pārstāv tikai sava vēlētāja “viedokli, uzskatus un vēlmes”, rodas:...

Foto

Dalītais īpašums: ko darīt tālāk?

Latvijā 90. gados notika revolūcija mājokļu sektorā. Pārmaiņas bija saistītas gan ar ēku īpašumu atdošanu bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, gan...

Foto

Politisko attiecību līmenis, kurš kādreiz šķistu neiedomājams cinisms, tiek uzdots kā pašsaprotama norma

Šonedēļ Latvijas politikā notika sava veida fāzes pāreja. Nokāpšana vēl vienu līmeni zemāk....

Foto

Līdzšinējā ekonomikas ministra muļļāšanās un tās cena

Krievijas karš Ukrainā tiek finansēts no gāzes un naftas eksporta ieņēmumiem, un no šī kara pirmās dienas Latvijas valdības...

Foto

Uzņēmēju organizācijas aicina ekonomikas ministra amatu saglabāt Jānim Vitenbergam

Šobrīd, kad Latvija saskaras ar būtiskiem ģeopolitiskiem, sociāliem un ekonomiskiem izaicinājumiem, mēs, uzņēmējus pārstāvošās organizācijas un nozares,...

Foto

Krišjānis Kariņš ir uzsācis bērnišķīgu, bet vienlaikus bīstamu spēli

Vakar iekšlietu ministre Marija Golubeva paziņoja par savu demisiju šādiem vārdiem: “Ministru prezidents Kariņš, pakļaujoties nacionāļu ultimatīvajam...

Foto

Šobrīd mainīt ekonomikas ministru ir bezatbildīgi

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) norāda, ka pieaugošās ekonomiskās krīzes un kara radīto sarežģījumu...

Foto

Atgādinām, ka vairāk nekā trīsdesmit procentiem Latvijas pilsoņu dzimtā valoda ir krievu valoda

Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” valde pašreizējo situāciju Latvijā uzlūko ar nopietnām bažām. Atbildīgo institūciju...

Foto

Daži jautājumi par pieminekļa nojaukšanu

Vai ir iespējams, ka padomju vadība, plānojot parku un pieminekli Rīgā, ņēma vērā arī to, ko Krievijā sauc par sadarbību ar...

Foto

Daudzkrāsainās ļaunuma puķes

“Aiz ideālu daudzināšanas politiķi bieži vien meistarīgi slēpj savu neprasmi, melus un nevēlēšanos kalpot valsts interesēm.” Pjērs Buasts....

Foto

Pārējo būs apēdusi inflācija...

Ikdienā neaizstājamu pārtikas produktu cenas jau tagad ir pieaugušas par 30-50%. Un tas ir tikai sākums – energoresursu cenu lēciens un kara...

Foto

Pavļuts pauž necieņu pret Ministru kabineta apstiprinātajām darba samaksas garantijām veselības nozares darbiniekiem

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž nožēlu par Veselības ministrijas...

Foto

Jūs taču neiedomājāties, ka es jutīšos vainīga vai atbildīga par kaut jel ko?

Policijai, tai skaitā speciālo uzdevumu bataljonam, ir uzdots īstenot nulles tolerances politiku pret...

Foto

Vismaz nākamos desmit gadus valstij ar krievvalodīgajiem jākomunicē krieviski

Par politisku nāciju. Krievvalodīgie dalās trīs grupās: 20% jau ir daļa no politiskās nācijas, 30% ar savu...

Foto

Vispār jau 10. maijā viss bija diezgan labi, vienīgi Satversme mums ir tāda, kāda ir

Es nosodu tos cilvēkus, kas svin Krievijas agresiju. Tai pat laikā...

Foto

Laiki dāsniem pabalstiem un atbalstiem ir beigušies

959 miljoni eiro uz budžeta deficīta rēķina 2020. gadā, 2 miljardi 104 miljoni eiro uz deficīta rēķina 2021. gadā...

Foto

Ticiet vai ne, bet patieso apdraudējumu es saskatu virtuālajā vidē

Ik gadu 9. maijā visā Eiropas Savienībā mēs atzīmējam Eiropas dienu. Šodien tās fonā norit karš Ukrainā,...

Foto

Zaļās partijas Tavara dīvainības

Šī gada 27. martā Jaunmoku pilī, tiekoties Latvijas Zaļās partijas (LZP), Latvijas Zemnieku savienības, Liepājas partijas un partijas Latvijai un Ventspilij vadītājiem, LZP priekšsēdētājs...

Foto

Cik slikti, ka Latvija uzņem daudz bēgļu, bet nez kāpēc negrib viņus integrēt

Ukrainas bēgļu uzņemšana iezīmē pagriezienu daudzu Eiropas Savienības dalībvalstu, it sevišķi Ukrainas kaimiņvalstu,...

Foto

Ministre Golubeva uzskata, ka "konstatētie nodarījumi nav masveidīgi". Vajag vairāk?

„Vērtējot šos gadījumus kopējā likumpārkāpumu kontekstā, viennozīmīgi var apgalvot, ka konstatētie nodarījumi nav masveidīgi,” pēc iekšlietu...

Foto

Ja ne mēs, tad kurš vēl aizsargās ģimenes vērtības?

Ģimene, laulība, bērni – tās ir augstākās garīgās vērtības. Šobrīd ir nepieciešams, lai mēs tās aizsargātu. Piesedzoties...

Foto

Nebakstiet bijušo čekas ziņotāju – pareizticīgo metropolītu Aleksandru!

Populāra Latvijas ārste ar Ukrainas saknēm LTV intervijā precīzi raksturoja mūsu sabiedrības attieksmi pret krieviem. Pat, ja viņi...

Foto

Rietumos esam tikuši, tomēr padomju lausku lasītājus neesam lāga pieskatījuši

Tik daudz laimīgu cilvēku seju kā 1990. gada 4. maija pievakarē pēc Latvijas Republikas Augstākās padomes balsojuma...

Foto

4. maija ideālus daudzi ir nodevuši gluži nemanot

Laikziņi šogad sola 4. maija aukstuma rekordus. Acīmredzot vēl nav pienācis mirklis noņemt šalles un novilkt cimdus, kas...

Foto

Okupācijas stabs. Mani un citu līkloči

Tā jautājumu un komentāru gūzma, ko pēdējo nedēļu laikā esmu saņēmis saistībā ar bēdīgi slaveno Pārdaugavas stabu, sāk radīt aizdomas,...

Foto

Jurašs Nr. 2 tēmē uz Saeimu?

Ja piedzīvojām situāciju, ka bija divi Juraši - viens fiziskais ar miesu un asinīm, kas staigāja pa ielu un sniedza...

Foto

Orda ir jāsagrauj

Lielākajai daļai no mums jau sen ir skaidrs no ikdienas pieredzēm, ka PSRS koloniālā minoritāte Latvijā pārstāv svešu pasauli, uz kuru mūsu kultūras...

Foto

Reirs melo

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vērš uzmanību, ka finanšu ministrs Jānis Reirs 28. aprīlī LTV raidījumā “Šodienas jautājums” sniedza...

Foto

Es dodos atpakaļ uz Latviju, kur visi mani apskauž un ienīst, jo man ir jauns funktieris

Esmu ceļā uz Madridi, lai dotos uz Latviju. Šis ir...

Foto

Aicinu valdību uz nekavējošu rīcību pārtikas cenu dramatiska kāpuma apstākļos: Latvijai draud bada gads

Izvērtējot situāciju lauksaimniecībā, jāsecina, ka atsevišķiem produktiem prognozēto 50% pieaugumu vietā, cena...

Foto

Domājam ar savu galvu!

Latvijas pilsoņiem! Krievijas iebrukums Ukrainā liek domāt arī par nenodrošināto un neskaidro Latvijas tautas stāvokli. Sabrūkot PSRS, kādi slepeni protokoli un, iespējams,...

Foto

Latvijai tuvojas vēl nepieredzēta krīze

Kurināmā, degvielas, elektrības, izejvielu un rezultātā pārtikas cenu kāpums jau ietekmē un ietekmēs vēl vairāk katru Latvijas iedzīvotāju. Viennozīmīgi visvairāk cietīs...

Foto

Kāpēc Ukraina uzvar?

Kāpēc Ukraina uzvar, lai gan frontes līnijā var būt zaudējumi, ir teritoriju okupācija, kritušie un civiliedzīvotāju deportācijas? Uzvar – morāli! Ukraiņu tautu, armiju...

Foto

Par pareizticības žandarmu Kudoru

Lai kā Andris Kudors necenstos zem Ukrainas karoga paslēpt, ka viņš ir patoloģisks melis, sektants un manipulators, padodas tas viņam ne pārāk...

Foto

“Bēgļi” no Krievijas nav jāuzņem, nekādas jaunas uzturēšanās atļaujas – terminētas, pastāvīgās, vienalga kādas!

“Latvijas Avīze” 20. aprīlī publicēja interviju ar Saeimas deputātu Ainaru Latkovski, kurā politiķim...

Foto

Ja sanāk verbāla saķeršanās ar putinistu

Daži praksē balstīti padomi domas konstrukcijai, ja sanāk verbāla saķeršanās ar putinistu....

Foto

Mūs aizmirsa!

Atsaucoties uz Ķīles Pasaules ekonomikas institūta publicēto informāciju par valstu sniegto atbalstu Ukrainai, kurā norādīta nepatiesa informācija par Latvijas sniegto atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem,...

Foto

Mēs esam atraduši jaunu veidu, kā paspēlēties ar pilsonību, tagad kā piesegu izmantosim Ukrainas bēgļus

Šobrīd Saeima skata grozījumus Pilsonības likumā, kuros nav noteikts, pie kādiem...

Foto

Sarkanā "profesūra" stingri stāv okupekļa sardzē

Viens no pazīstamākajiem sarkanās profesūras ideologiem Mārtiņš Kaprāns sociālajā vietnē “Twitter” ierakstījis: “Rodas iespaids, ka Kompartijas propagandas orgāna “Cīņa” tiešie...

Foto

Nomest līķautu atjaunotā dzīvē

“Vai jums nav zināms, ka mēs visi, kas Jēzus Kristus Vārdā esam kristīti, esam iegremdēti Viņa nāvē? Jo mēs līdz ar Viņu...

Foto

Mamuška

Ukrainas austrumos notiek karaspēka koncentrēšana izšķirošai milzu kaujai. Nav skaidrs, kāpēc tāda kauja būtu vajadzīga, tomēr abas puses apbrīnojamā vienprātībā savelk spēkus, apšauda viens otru,...

Foto

Spriežam par „kolektīvo Putinu”. „Zombie, what’s in your head?”*

Pēc ziņām, foto un video no Bučas šķiet, ka vārdi ir sekli un nespēj ietvert visu, kas...

Foto

Sankcijas – trīs piedāvājumi

Līdz ar sankciju paplašināšanu pret Krieviju un atbalsta (militārā, humānā, ekonomiskā, visa iespējamā) palielināšanu Ukrainai, ir vērts arī, tēlaini izsakoties, iztīrīt un...

Foto

Ienīst necilvēcību ir normāli

Krievijas karš un genocīds pret ukraiņiem daudziem ir radījis iekšēju cīņu pret arvien pieaugošām naida un dusmu jūtām pret okupantu necilvēkiem. Mēs...

Foto

Par karu Ukrainā un medicīnas konsekvencēm

Karš nozīmē agresiju pret cilvēku dzīvību un veselību. Ukrainas kara tuvākās un ilgtermiņa sekas veselībai kļūst katastrofālas. Televīzijas kanālos un internetā...

Foto

Ministri Golubevu netraucēt ar zagļiem: viņai jāizdomā jauns joku video

Jūrmalā atkal siro zagļi – melnīgsnēji vīreļi, kuri šoreiz uzdodas par „ukraiņiem” un meklē „darbu”. Tagad...

Foto

Nils rekomendē svecītes

Jāatzīst, ka, kamēr Rīgas “gauleiters” bija Nils Ušakovs, galvaspilsēta zēla tīri labi. Bija, par ko mēru sunīt, un par savu kabatu politiķis neaizmirsa,...

Foto

Okupācijas muzeja brīvdabas ekspozīciju vajag apmūrēt ar mūri

Ir skaidrs, ka okupantu pieminekli līdz 9.maijam mēs nepagūsim nojaukt. Ja vien krievi paši neuzmetīs atombumbu, tas stāvēs....

Foto

Mūsu policisti ir ļoti, ļoti, ļoti lojāli, nemaz nedomājiet to apšaubīt!

Valsts policija ir iepazinusies ar bijušā iekšlietu ministra M. Gulbja intervijas izteikumiem kādā raidījumā, kurā...

Foto

Man ir daudz domu par visu ko, bet visvairāk par lielisko mani pašu

Es citkārt domāju, kas tad ir mans noziegums pret valsti ar nosaukumu Latvija....