Iesaki rakstu: 
Runājot par mūsu politiķu stilu, īpašs bija šis priekšvēlēšanu laiks, kuru var pielīdzināt dzīvnieku meklēšanās brīdim dabā, kad katrs izrādās, kā nu mācēdams. Bet tauta gluži kā sieviete mīl ne tikai ar ausīm, kurā tiek iežužinātas maģiskās 4000 zīmes, bet arī ar acīm, proti, tas, kādas ziņas mums raida kandidātu izskats, ir pat patiesāk nekā pusstundu garā intervijā apgalvotais.
Lemberga stila kods un Zīles neskūtais vaigs
Kad pašā priekšvēlēšanu vakarā LTV notika vadošo partiju premjeru kandidātu diskusija, ZZS līderis Aivars Lembergs, pat neko neteikdams, parādīja, kurš te ir, kā saka, kings. Viņa sarkanais uzvalks, dzeltenais krekls un košā kaklasaite drīzāk piestāvētu kāda šlāgermūzikas pasākuma apmeklējumam (žēl, ka nebija iespēja apskatīt kurpes), kaut gan, ja to visu skata kā šovu – tad ir īstais. Jāteic, ka šis, no vispārpieņemtās politiskās etiķetes izaicinošais tērps nepārprotami un skaidri noraidīja Aivara Lemberga mesidžu tautai.
Un, turpat klausoties "nacionāļu" līdera Roberta Zīles teikto, manu uzmanību no politiķa tekstiem visu laiku novērsa viņa neskūtais vaigs, kur bārdas rugāji bija par garu, lai pavilktu uz pāris dienu neskūtā seksīgā mačo tēlu, bet, ja ar to bija domāts aizņemts intelektuālis, kurš laiku pavada, ieracies informācijas kalnos, tad pieklājīgais uzvalks nojauca šo stilu. Nodomāju, varbūt cilvēks tieši no Briseles steidzies un lidostas tualetē nav paspējis noskūties, bet nē - cik nu manīju, tad Valda Dombrovska eksāmena kadros no Briseles Zīle izskatījās vēl vairāk apaudzis. Protams, es varu tikai minēt, varbūt kungs Ziemassvētkos apsolījis tēlot kādā ludziņā.
Daiļrunīgs ir arī Nila Ušakova tēls. Pie manas mājas loga ir ierakts liels reklāmas rāmis, un jau kopš septembra katru rītu uzmundrināja Ušakova pioniera smaids. Patiešām jauki, vēl jo vairāk tāpēc, ka ir tāds ticējums: ja no rīta pirmo satiec vīrieti - tad veiksies. Saskaņas līdera iemīļotais salikums ir zilo toņu uzvalki un kaujinieciski sarkanās kaklasaites, kas ansamblī ar viņa ļoti kopto sejas ādu un nu jau necaursitamajām izteiksmēm ir gluži kā labā zēna prototips no padomju multenēm. Patiešām der gan Maskavai, gan Vašingtonai. Nu, bet Latvijai? Un te nu jāteic - šī asociācija ar padomju multeņu tēlu kontekstā ar saskaņiešu vispārējo pirmsvēlēšanu "demonizāciju" sēja aizdomas... kas zina, kas slēpjas aiz šī "ezīša miglā"?
Runājot par jaunpienācēju Mārtiņu Bondaru – oficiālais tēls ir tik politkorekts, ka jau robežojas ar garlaicību un noēd viņam piemītošo dabisko šarmu un vīrišķīgo pievilcību. Izskatās, ka konsultanti ir pārnorūpējušies - ko, kā mēdz teikt, "padomās tante Bauskā". Mazliet sportiskas atbrīvotības un seksīguma Bondars var atļauties, viņa sieva to saprastu.
Dāmas jeb detaļas nosaka visu
Košākā un pamanāmāka dāma priekšvēlēšanu laikā noteikti bija Inguna Sudraba. Ļoti sievišķīga un ar saviem korektajiem (bet ne garlaicīgajiem) kostīmiem ierindojama labāk ģērbto politiķu topā – nu, īsta "sudraba" lēdija. Tiesa, koptēlam traucēja bieži vien pasmagais grims un košā lūpu krāsa, kas bija uzkrītoši vēl jo vairāk tāpēc, ka mūsu TV (it īpaši LTV) gaismotāju tehnika ir tāda, kas sievieti padara vismaz par gadiem desmit vecāku, bet operatori nez kāpēc pievelk tādus tuvplānus, ka ne tikai grumbas uz sejas un kakla var izpētīt, bet pat dziļi ieskatīties deguna porās... (Varbūt šiem cilvēkiem ir kāda bērnības trauma?)
Laimdotas Straujumas tēlā, kura tipāžs tiek salīdzināts ar Angeli Merkeli, kļūdu nav. Auguma proporcijām atbilstoši kostīmi - pareizais svārku garums un apavu papēžiem īstais augstums. Kopumā Straujuma atbilst tam arhetipam, ko sauc par Lielo Māti. Viss būtu labi, ja tikai mūsu premjerei pārāk bieži nebūtu sakumpusi mugura un vajadzīgajā brīdī nepietrūktu staltas stājas. Un tāpēc Nācijas Mātes vietā biežāk redzam norūpējušos "mammīti".
Košs tēls ir par Kurzemes hercogieni sauktajai Solvitai Āboltiņai. Domāju, viņa ir sapratusi detaļu nozīmi ne tikai politikā, bet arī tēlā - piespraudes, brošas... Lai arī līdz ASV politiķes Madlenas Olbraitas kolekcijai vēl patālu, tomēr... Sevišķi zīmīga bija mākslīgā puķe pie žaketes atloka Vienotības salātzaļajā krāsā. Vienīgais, ko es nekādi nevaru saprast, ir viņas uzticība, teiksim tā, vintāžas matu sakārtojamam un tonim, kas liekas iegūts kādā padomju laiku frizētavā, un turpat pie viena arī uzkasītā matu cope.
No stila viedokļa noteikti uzmanības vērta ir Ilze Viņkele. It kā neizteiksmīgās un pelēcīgi nātnās drānas, grima neesamība dīvainā veidā izceļ viņas slēpto seksualitāti, kas pēc analoģijas ar citvalstu politiķiem liek domāt arī par viņas potenciālu šajā jomā.
Un nobeigumā - pāris spilgti momenti no Latvijas jaunlaiku politiķu stila evolūcijas. Reiz 90. gadu sākumā Saeimas foajē intervēju kādu mūsu ministru, jāteic, labu paziņu, kas sarunas laikā, lieki laiku netērējot, gar paklāja stūri spodrināja kurpju purngalus. Tāpat nācies vērot, ka toreiz itin bieži kungu žaketes atlokus bagātīgi rotāja blaugznu konfeti. Kā saka, kas atļauts vērsim... Bet, ja jūs esat tāda megapersonība, kāds bija Mavriks Vulfsons, tad arī uz pieņemšanu pie Zviedrijas karalienes var ierasties ar sporta kurpēm kājās. Cienījamais vīrs esot paskaidrojis – man tā ir ērtāk.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
