Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Slimot nav rožu dārzs. Tas ir fakts. Taču, nokļūšana slimnīcā var pārvērsties par krietni nepatīkamāku pieredzi, kas neaprobežojas ar vienkāršām ilgām pēc mājām, bet gan kārtīgu piedzīvojumu, no kura ir vēlēšanās turpmāk pamatīgi izvairīties.

25. septembra vakarā dušojoties es paslīdēju un kritu vannā, kā rezultātā uzreiz pēc tā, ko redzu, sapratu, ka esmu lauzusi kāju. Izsaucām ātro palīdzību, kura aizveda mani naktī uz slimnīcu. Nonākot slimnīcā, man uztaisīja rentgenu potītei, ko arī ieģipsēja, taču arī ceļgalu es nevarēju pakustināt, kam neviens nepievērsa uzmanību.

Tālāk, pēc pirmajām pārbaudēm mani ielika uz nakti palātā, kurā biju viena pati, un tur arī atstāja bez nekādas iespējas izsaukt vajadzības gadījumā personālu. Bija jau nakts, kad nonācu palātā, un nevienu neinteresēja vai vienkārši neienāca prātā, ka man varētu būt kaut kas vajadzīgs. Pagāja kāds laiks, un savajadzējās uz tualeti. Sapratu, ka pati, kaut palātā bija tualete, tomēr tik tālu netieku, jo potīte ir ieģipsēta, kāju, protams, nevarēja pielikt pie zemes, un ceļgals nenormāli sāpēja.

Mēģināju sasaukt kādu no personāla, taču neviens mani nedzirdēja. Nezinu, kur man radās spēks, taču uz vienas kājas aizlecu uz tualeti, lai nokārtotu savas darīšanas. Kļūdaini sēžoties uz poda, pieliku salauzto kāju pie zemes, un sapratu, ka ceļgals ļogās, nestāv savā vietā īsti. Lai nu kā, ar to visu es tiku galā kaut kā un nokļuvu atpakaļ gultā līdz nākošās dienas rītam, cerot, ka vairs uz tualeti nevajadzēs, jo sapratu, ka otrreiz es šo visu triku atkārtot nespēšu.

Pienāca nākamais rīts, un ieradās ārsts. Uzdeva standarta jautājumus - kas notika, kas sāp, pret ko alerģijas, kādas zāles lieto utml. Uz ko visu atbildēju, norādot arī, ka man briesmīgi celis sāp. Šķita, ka ārstam tas baigi neinteresē, viņš pamāja tikai ar galvu un aizgāja. Pēc kāda laika ieradās sanitāres un pārveda mani uz citu palātu, kurā tagad atrados kopā ar trīs citām sievietēm. Cik sapratu, mani atsevišķā palātā no sākuma ievietoja tik ilgi, kamēr atnāk negatīvs COVID tests, lai varētu mani laist pie pārējiem pacientiem, tos neaplipinot.

Sēdēju palātā un domāju - kas būs, ko darīs, kādi ir tālākie soļi vai darbības, ko, neviens, protams, nepaskaidroja. Labi, es saprotu, katrai slimnīcai ir sava kārtība, viņi paši zina, ko dara, ko vajag, taču sēdēt gultā un būt pilnīgā dezinformācijā par notiekošo ir, es atvainojos, pilnīgi tizli, lai neteiktu neko vairāk.

Viss, protams, nebija slikti, taču personāla un ārsta attieksmes dēļ es šajā slimnīcā pavadīju tikai trīs dienas. Vai man darīja pāri? Nē. Vai man nepatika attieksme? Jā, pilnīgi noteikti. Viss sākās ar to, ka neviens no palātas nespēja īsti fiziski iziet ārā. Bija pilnībā guļoša jaunāka sieviete, kura vispār no gultas nevarēja izkāpt, un divas pavecākas kundzes arī ar lauztām potītēm, kuras bija ieģipsētas.

Protams, ka ar saviem spēkiem viņas nekur tālu nevarēja tikt, pārsvarā pārvietojās, uz vienas kājas lecot, līdz palātā esošajam krēslam, kurš bija paredzēts, lai nokārtotu tualetes darīšanas tajā, un atpakaļ uz gultu. Vismaz bija palīglīdzeklis, tautā tā sauktais āzītis, pie kā pieturēties lēkšanas laikā. Sanitāres nāca uz palātu diezgan reti, pārsvarā parādījās tikai tad, kad nesa ēdienreizes, tukšot šo pārvietojamo podu, taču viss bija labi, kamēr tur "taisīja" pa mazam.

Protams, ka pienāca brīdis, kad man arī savajadzējās uz tualeti. Kā pasaukt sanitāri, lai palīdz, nav opciju, nemaz nerunājot par to, ka pati pilnībā nevarēju pakustināt savu kreiso kāju aiz sāpēm. Ar pretsāpju līdzekļiem arī skopojās, šķiet, ārsts neuzskatīja, ka situācija ir tik kritiska, lai man tos piešķirtu. Tā es savas tualetes reizes sāku plānot, cik tas ir iespējams, pēc pirmās izdevības, kad kāds pabāž galvu palātā. Ūdeni dzēru tikai tad, kad tiešām gribējās, lai maksimāli nebūtu vajadzības pēc tualetes.

Stulbi tā teikt, bet paveicās, ka palātā bija pilnībā guļošā sieviete, kurai uzmanības vajadzēja vairāk, viņai vienīgajai bija tā saucamā trauksmes poga, ar kuru varēja kādu pasaukt pie viņas, kad atnāca nomainīt pamperu, tad arī man radās iespēja uzprasīties uz tualeti. Bija sanitāres, kurām nebija problēma atstumt ratus un palīdzēt man kāju izcelt no gultas, aizstumt mani uz invalīdu tualeti gaitenī, taču sanitāres pa dienu mainās, un ne visām tas liekas pieņemami, ka kāds kaut kur būtu jāstumj. Viena pat uzradās tāda, kura, lūdzot ratus, tomēr atteica, ka man jau nevajagot, tepat palātā ir šis maģiskais nokārtošanās krēsls ar vannīti apakšā, kurā ietaisīties, lai ķeros pie tā un lecu uz to krēslu.

Kur bija problēma? Ne jau tajā, ka es nevarētu pačurāt citu priekšā, bet tajā, ka man nenormāli sāpēja pie katras kājas kustības, katrs lēciens uz labās kājas ir satricinājums arī kreisajai, lauztajai kājai, lecot uz šo krēslu turp un atpakaļ, es biju līdz asarām no sāpēm, kaut gabals nebija tāls. Un es neesmu nekāda bimbuliene, kura raudās par katru sīkumu, taču tas bija neizturami. Un sanitāre vēl ieķiķina - nav jau tik traki, tu taču neraudāsi.

Trīs dienu laikā vairākkārt dabūju dzirdēt manā acu priekšā komentārus par to, kas es par izņēmumu, ka mani kaut kur ir jāstumj, lai es lecu pati ar āzīti uz tualeti un ko es iedomājoties no sevis. Tieši šādā tekstā manā klātbūtnē. Bet es to fiziski sāpju dēļ nespēju.

Šo trīs dienu laikā arī visas trīs reizes pie manis bija ārsts, kuram vairākkārt norādīju, ka man nenormāli sāp celis, taču pretsāpju zāles es tā arī nedabūju, un arī nekādus rentgenus neviens celim netaisīja. Arī uz maniem jautājumiem īsti atbildēt negribēja, pirms paspēju kaut ko pajautāt, ārsts jau bija pagriezies un ārā pa durvīm. Nerunājot nemaz par to, ka diezgan nelaipni ar mani komunicēja. Nu, neko, varbūt tiešām ārstam jāskrien, varbūt tiešām ceļgals ir tikai sasists, ko es saprotu, neesmu nekāds speciālists, lai pati sev noteiktu diagnozes.

Kā jau es minēju, kamēr šajā nokārtošanās krēslā gāja pa mazam, tikmēr viss bija kārtībā, taču otrās dienas naktī vienai no palātas biedrenēm sākās caureja. Viņa klunkurēja uz šo krēslu nokārtoties, un, lieki piebilst, visa palāta brutāli smirdēja pēc s…diem. Nepārprotiet, es palātas biedreni nevainoju, ko vajag, to vajag, taču tas, ka nav nekādas opcijas pasaukt personālu, lai šo podu iztīrītu vai jebkā palīdzētu, bija briesmīgi. Visa nakts pagāja, guļot s…du dvakā, jo kundzei vajadzēja vismaz reizes četras nokārtoties, uzsitot "svaigu" dvingu katru reizi no jauna.

Kundze arī bija tik nestabila, ka, pat ar palīglīdzekli - āzīti vairākas reizes krita zemē, pati cēlās un lēca atpakaļ vai nu uz gultu, vai podu. Tā nakts bija vienkārši šausminoša. Šķita kā tādā realitātes šovā, kur no malas skaties ar smakas specefektu, kā cilvēks cīnās viens pats ar savu caureju, ātri lecot uz poda, un krišanu, celšanos. No katra kritiena man aizrāvās elpa - kas nu tagad būs, celsies, vispār var piecelties? Pienāca rīts, protams, ka neviens neko neteica, nakts arī negulēta, sanitāre izvāca podu, un mēs dzīvojām tālāk tā, it kā nekas nebūtu bijis.

Tā nu ir pienākusi trešā diena, pie manis atkal atnāk ārsts, atkal sūdzos par ceļgalu, un BEIDZOT man tiek nozīmēta datortomogrāfija, lai šo celi pārbaudītu. Un neticēsiet, izrādījās tomēr lauzts, nevis vienkārši sasists. Tikko kā atnāca rezultāti, beidzot man pienācās arī pretsāpju zāles, taču mans pacietības mērs bija pilns. Tajā pašā dienā pie manis atkārtoti atnāca šis pats ārsts (bija trešdiena), uzdodot jautājumu "nu kā?", uz ko arī atbildēju, pati jau apskatījusies Datamed savu datortomogrāfijas rezultātu, ka "kā, kā, viss ir slikti". Viņš atbildēja, ka, jā, ir slikti un ka plāno operāciju nākamajā otrdienā, un aizgāja.

Sēdēju un sapratu, ka man šī neieinteresētā attieksme ir apnikusi. Sapratu arī to, ka man šādi būs jādzīvo līdz otrdienas operācijai plus vēl 11-14 dienas pēc operācijas, un pilnībā pie sevis atsacījos šo visu pieņemt uz tik ilgu laiku - negulētas naktis, sūdu smaka, tualetes nepieejamība, brutāla personāla izrunāšanās, māsiņas nezina, kad jautā, kādas zāles dod utml. Saņēmu drosmi, piezvanīju uz nodaļu, un pateicu, ka gribu pati izrakstīties no slimnīcas.

Tikmēr jau biju sazvanījusi citu speciālistu citā slimnīcā, kur mani pieņems nākamajā dienā. Pasauca šo pašu ārstu, kuram arī paziņoju, ka vēlos izrakstīties no slimnīcas. Ārsts vienkārši novīpsnāja, neko ne pajautāja, ne pateica (man arī vairs nevajag, jo lēmumu biju pieņēmusi), pagriezās un gāja prom. Man nācās nopakaļ viņam saukt, vai man kaut kādu izrakstu no slimnīcas arī iedos. Uz ko, pat nepagriezies, viņš, ejot ārā pa palātas durvīm, atbildēja, ka nekāda izraksta nebūs. Es pilnīgi apstulbu, kas tā par slimnīcu, kurā nedod izrakstu ne par to, kādas zāles ir dotas, ne par to, kas vispār ir bijis un darīts. Nē, nu labi, ja nedod, tad nedod.

Bet beigās, pēc pusstundas tomēr ieradās ar izrakstu un pēkšņi tik laipni atvadījās, ka man pilnīgi vēmiens sāka nākt no tā, ka trīs dienas cilvēks nevar, jo negrib, ar mani normāli komunicēt, atbildēt uz jautājumiem, izrakstīt atbilstošas zāles un pārbaudes, nerunājot nemaz par to, ka tad, kad konstatēja, ka celis ir lauzts, to vispār vajadzētu kaut kā nofiksēt, nevis atstāt gultā, lai guļ ar savām tualetes problēmām. Pat palātas biedrenes savā starpā sarunājās, cik man ir nepieklājīgs ārsts un ka ar tādu attieksmi arī nebūtu apmierinātas. Tā nu savācu mantas un ar saviem lūzumiem devos mājās, lai nākamajā dienā stātos citā slimnīcā tālākai ārstēšanai.

Iestājos citā slimnīcā, viss ritēja diezgan gludi, uzreiz ceļgals tika nofiksēts, personāls laipns, diezgan saprotošs, ja prasi, kādas zāles tev dod, tad spēj arī atbildēt, kas tās ir par zālēm, atšķirībā no pirmās slimnīcas māsiņām, kuras vienkārši atbildēja "nezinu, tādas ārsts izrakstīja". Palātā bija īsta tualete, tika piešķirts arī atbilstošs pārvietošanās līdzeklis, lai līdz šai tualetei pastāvīgi tiktu, un dzīvot varēja kaut cik normāli, neskaitot pašu faktu, ka slimnīcā atrasties nav nekāda baigā izklaide.

Viss gāja diezgan labi līdz brīdim, kad palātā ieradās jauna paciente, kurai pēc vienas dienas konstatēja, ka ir pozitīvs COVID tests. Un tas beidzās ar to, ka no palātas visus, kurus varēja, izrakstīja uz deviņām dienām un mani pārveda uz citu palātu, kurā arī bija jau priekšā no citām palātām trīs sievietes - arī kontaktpersonas. Nu, tad tikai sākās prieki. Kopā bijām četras sievietes, no kurām trīs varētu pašas pārvietoties uz tualeti. Tikai tāds sīkums - palātā tualetes nebija, un no palātas, tā kā kontaktpersonas, ārā iet nedrīkstēja nekādā gadījumā. Visām bija jāčurā un jākakā speciālos traukos, tā sauktajās pīlēs.

Jūs iedomājaties, saliek četrus cilvēkus vienā palātā, kuri taisa plastmasas traukos, kas no tā izriet? Un, es to saukšu par baigo neveiksmi, vakariņās bija kāpostu zupa, no kuras divām kundzēm bija atkal caureja. Palāta atkal sāka piepildīties ar kaku dvingu, taču šajā slimnīcā bija vismaz pie visām gultām trauksmes pogas. Protams, uz kontaktpersonu palātu neviens negribēja nākt dēļ iespējamā riska inficēties, un sākās tas pats, kas iepriekšējā slimnīcā - kāds parādījās tikai ēdienreižu izsniegšanā, tad arī iznesot podus.

Mēs gan bijām bezkaunīgākas un katru reizi, kad šajos traukos kāds ietaisīja, atļāvāmies spiest šo trauksmes pogu, lai nāk un izlej, lai nesmirdētu visa palāta, bet diezgan ātri jau dabūja visas "iekšās" par to, ka šī poga ir domāta tikai ārkārtas situācijām un sanitārs atnāks tad, kad atnāks. Es pati pa lielam nebiju gājusi nedēļu, jo mans prāts vienkārši fiziski atteicās, ka varētu ietaisīt vairāk pīlē par parastu pačurāšanu. No palātas iziet nebija nekādu opciju, jo esi kontaktpersona.

Mazgāšanās? Kas tā tāda, mitrās salvetes šajā palātā tapa par manu labāko draugu. Izmazgāt zobus? Nu, ar garu ģīmi atnesa to ūdens bļodu, bet nu arī tik garu, ka pat prasīt negribējās. Un te man radās jautājums - kāpēc nevarēja elementāri salikt kontaktpersonas palātā, kurā bija vismaz tualete? Mani taču no šādas palātas atstūma uz tādu, kurā nebija. Un es savā sākotnējā palātā biju palikusi vienīgā. Labi, norakstīsim to visu uz personāla aizņemtību loģistikas plānošanā.

Un es tiešām saprotu, ka slimnīcās ir liela noslogotība, ka sanitāru ir tik, cik ir, ka katram pacientam kaut ko vajag un visiem vienlaicīgi nevar pievērst nepieciešamo uzmanību. Es saprotu, ka slimnīcās iespējas un apstākļi ir tādi, kā ir pie mums. Es tiešām to visu saprotu, taču šajā stāstā ir daudzi "bet vai tiešām vajadzēja šādi, tiešām pie mums citas opcijas nepastāv?".

Un, manuprāt, daudz kas tomēr nav pieņemams, it sevišķi, ja tas notiek tādos apmēros, ka pacientam ar lauztu kāju divās vietās ir jāstājas ārā no slimnīcas, lai saņemtu atbilstošu attieksmi un aprūpi, kurā tev nav nekādu tiesību zināt, ko ar tevi dara, ko tev dod, ko ar tevi darīs nākotnē, un elementāru iespēju normāli komunicēt ar saprotošu personālu, kurš nestrādā pirmo dienu un ir redzējis simtiem pacientu, par notiekošo. Un es šajā stāstā neesmu pat iedziļinājusies elementāros sīkumos, kā pirmajā slimnīcā katetra neizņemšana pēc pienācīgajām dienām, ka man pašai jāzina, ka jāņem ārā, utml.

Pārpublicēts no Facebook

Novērtē šo rakstu:

163
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Govs jeb Pļeka uz prostituētās zinātnes

FotoMan ir bijusi tā privilēģija dzīvē redzēt un izprast daudzas parunas un sakāmvārdus, kā arī to rašanās pamatojumu. Tas notika tad, kad ar ģimeni pārcēlāmies uz dzīvi laukos un uzsākām saimniekot. Piemēram, visiem zināmais, nobružātais teiciens “cāļus skaita rudenī” reāli un visai skarbi “atdzīvojās” tad, kad pats sāku turēt vistas, kā arī inkubēt olas.
Lasīt visu...

21

Vēlētos atgādināt ministrei Andai Čakšai par dubulto standartu esamību Izglītības un zinātnes ministrijā

FotoSekojot līdzi Izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas intervijai LTV, kurā tika minēti fakti, ka Daugavpils Universitātes (DU) padomes loceklis ir iesaistīts kriminālprocesā par iespējamu krāpšanos ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem, visai universitātes padomei būtu jāatkāpjas, lai nebojātu augstākās izglītības reputāciju kopumā,
Lasīt visu...

21

Meklējot TAISNĪGUMU, nevis tautā populāro lieko štuku

FotoCienījamās Tautietes! Godājamie Tautieši! Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas LPSR AP deputāti, kuri bija ievēlēti pēc totalitārās valsts PSRS likumiem, PATVAĻĪGI, nesaņemot Latvijas pirmās brīvvalsts un tās likumīgo pilsoņu pilnvarojumu/uzticības mandātu, sev piešķīra LR AP deputātu statusu.
Lasīt visu...

21

Medicīna kā māksla un mākslas medicīna jeb Kultūras ministrijā integrēta veselības politika

FotoTrīs sarunas, kā šā raksta iegansts. 1. Pacietīgi noklausījies manu 15 minūšu uzrunu par to, ka galvenais valdības uzdevums ir veselības jomu integrēt visās politikās – aizsardzībā ar medikamentu rezervēm un sadarbību starp militārajiem un civilajiem mediķiem, izglītībā ar veselības pratības apgūšanu un bērnu sporta nodarbībām ikdienā, labklājībā ar darba nespējas lapu revīziju, zemkopībā ar veselīgu uzturu, ekonomikā ar atbalstu farmācijas rūpniecībai, Saeimas deputāts Viktors Valainis izmanto manas ieelpas brīdi un pajautā – kā es grasos integrēt veselību kultūrā un kultūru veselībā.
Lasīt visu...

21

Aicinām rast risinājumus un nodrošināt Jaunā Rīgas teātra atgriešanos mājās 2023. gadā

FotoMēs, Jaunā Rīgas teātra darbinieki, vēršamies pie valsts izpildvaras un likumdevējvaras augstākajiem pārstāvjiem ar aicinājumu iesaistīties un rast risinājumu bezgalīgajai mūsu teātra ēkas Lāčplēša ielā 25 rekonstrukcijai, kura, mūsuprāt, atspoguļo kopējo Latvijas valstij piederošo ēku būvniecības, rekonstrukcijas un pārraudzības procesu nesakārtotību.
Lasīt visu...

21

Šis briesmīgais Kiršteins atļaujas izteikt par mani man nepatīkamu viedokli: iesniegums Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai

FotoCienījamie tautas priekšstāvji komisijā! Tautas priekšstāvis 14. Saeimā Aleksandrs Kiršteins plašsaziņas līdzeklī “Privātā Dzīve" (31. janvāris-6. februāris, 2023. Nr. 05 (1237). 13. Ipp.) ir izplatījis informāciju par mani.
Lasīt visu...

21

Kukaiņu ēdienkarte

FotoPēdējā laikā daudz diskusiju par kukaiņu uzspiešanu pārtikā, un, ja sašutuma vilnis varētu nomēzt valdības, varneši kristu. Tomēr Švāba marionetes joprojām vismaz ES ir pie ruļļiem un lemj, ko pārvaldītajām tautām ēst. Lūk, PAGAIDĀM oficiāli apstiprinātie kukaiņi, kas var slēpties jūsu pārtikā – miltu tārps (Tenebrio molitor), klejotājsisenis (Locusta migratoria), circenītis aizkrāsnē (Acheta domesticus) un pakaišu vabole (Alphitobius diaperinus). Pievienotajā vācu analītiskajā rakstā uzskaitīti produkti, kuros atļauti insekti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Cik ilgi vēl tiks pieļauts šis "brīvais kritiens" dabas aizsardzībā Latvijā?

Interesantas lietas notiek – izrādās, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) dzēš no savas Facebook lapas komentārus, kas nav...

Foto

Piecpadsmit DZĪVĪBAS Latvijas nākotnei

Uz valdības un Saeimas atbalstu neceriet, mīļie. Viņiem savas problēmas ir jārisina. Līdz tautas sāpēm un vajadzībām viņiem tāls ceļš vēl ejams....

Foto

Jolanta, Denis, jūs esat parasti raspi...ģaji dieva (iedomu drauga) vārdā, lai tiktu pie liekas kapeikas

Par Jolantas Gulbes-Paškevičas cinisko Facebook ierakstu par to, ka 11. septembra terora...

Foto

Mana atbilde Andrim Kivičam

Labrīt, Andri. Mēs ar Tevi esam tikušies tikai vienu reizi, kad Tu uzaicināji mani pie sevis uz interviju. Mums bija jauka saruna...

Foto

Mūsu krievvalodīgajiem vēlētājiem ir jāpasaka ne tik tīkama patiesība - ja gribat cieņpilnu attieksmi pret sevi, arī pašiem ir jāsper solis pareizā virzienā

Kas noteica "Saskaņas"...

Foto

No mūsu drosmes atkarīgs

Pirms simt viena gada rakstnieks, politiķis, viens no Latvijas valsts dibināšanas iniciatoriem Jānis Akuraters 1922. gada laikraksta “Jaunākās Ziņas” 66. numurā rakstīja:...

Foto

Raidījumam “Nekā personīga” jāatsauc viltus ziņas

Starptautiskais preču tirdzniecības uzņēmums „TELF AG” pieprasa atsaukt uz viltus ziņām balstītus apmelojumus, kurus kā sensacionālu sižetu “Caur Latviju akmeņogles...

Foto

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem. Nobeigums

ES un ASV stratēģiskie mērķi šobrīd sakrīt, abiem vajadzīga Krievijas paralīze. ES – lai izdzīvotu, bet ASV - lai saistītu...

Foto

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem

Bezgalīgi var vērot uguni, mākoņus, pa upi peldošus liberāļu līķus un aktīvo idiotu rosību, mēģinot vadīt Latvijas valsti. Acīmredzami, ka šī...

Foto

Vēsturnieku komisiju es nolikvidēju, bet tagad nāk prezidenta vēlēšanas – varētu vietā uzcirst veselu institūtu

Dāmas un kungi! Godātie skolotāji! Es tiešām priecājos par šo vēstures...

Foto

Īsumā par “visu ģimeņu” absurdu

Valstī, kurā pietiek pavisam reālu un steidzami risināmu problēmu, ir mēģinājumi pacelt dažu jautājumu aktualitāti ar iespējami lielāku troksni. T.s. “partnerattiecību”,...

Foto

Medikamentu pieejamības atslēga – vietējie ražotāji

Nav noslēpums, ka nu jau vairākus mēnešus akūti trūkst zāļu gan aptieku plauktos, gan slimnīcās. Kāpēc tā? Lai gan Latvijas...

Foto

Mēs salauzām izglītības mugurkaulu un nogrāvām izglītības pamatus

Atgriežos pie šīs bildes, jo tai ir lielāka jēga, nekā šķiet ar pirmo acu uzmetienu. Pusgadu pastrādājot skolā,...

Foto

Izdevusies valsts

1. Es šodien, 2023.gada 18.janvārī saņēmu kārtējo Latvijas Republikas tiesas spriedumu ar tūkstošu eiro sodiem par “distancēšanos neievērošanu” pirms vairāk nekā diviem gadiem. Ar...

Foto

Mammu, es gribu, mammu, es gribu, es gribu, gribu, gribu, gribu, gribu!

Jaunā Rīgas teātra (JRT) Lāčplēša ielas mājas remonts turpinās jau 5 gadus un ir...

Foto

Vai, izmetot no mācību satura vēsturi, neesam rīkojušies līdzīgi kā traks cilvēks, kas stāda ķiršu mīkstumus?

Sākot pārdomas par vēsturnieku tikšanos ar valsts prezidentu (13.01.23.) ienāca...

Foto

Kādu nacionālismu mums vajag?

Ir laiki, kuros notiek viss, kas sakrājies desmitgadēs. Kopš Krievijas pilna apmēra uzbrukuma Ukrainai ir sācies tieši šāds laiks. Prasība pēc atbrīvošanās...

Foto

Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju uzņemties krīzes vadību

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju...

Foto

Kā Ašeradens restartēs VID?

Finanšu ministra postenis pārsvarā pienākas premjera partijai. Bez valsts budžeta vadības finanšu ministra pārziņā ir arī valsts asinsrite – nodokļu maksātāju veiktie...

Foto

Iestājamies pret Andas Nulles reputācijas graušanu un profesionālās darbības ierobežošanu

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) atkārtoti vērsusies pie valsts prezidenta, ministru prezidenta un veselības ministres par atsauktās...

Foto

Stigmatizētājus – pie atbildības!

Pagājušā gada 15. decembrī 14.Saeima noraidīja likumprojektu “Civilās savienības likums”, kam bija jākalpo par tiesisko pamatu visu ģimeņu tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai, lai...

Foto

Bīstamās garšas – veipošanas spožums un posts!

Kopš elektronisko cigarešu izgudrošanas veipošana ir kļuvusi par vienu no pasaulē populārākiem nikotīna uzņemšanas veidiem. Sākotnēji radītas kā viens...

Foto

Kremlini un globālisti vienojas latviešu valodas noniecināšanā

Jautājums par latviešu valodas lomu un vietu Latvijas valstī nepazūd no dienaskārtības jau kopš neatkarības atjaunošanas pirmajām dienām. Lai...

Foto

Trūkst sīko vagariņu

“Nekonkurētspējīga piedāvātā atalgojuma dēļ Ārlietu ministrija saskaras ar darbinieku trūkumu, taču šī problēma ir arī citās valsts pārvaldes iestādēs,” publiski vaimanā ārlietu ministrs...

Foto

Ja vairākums grib tā dzīvot, tad lai arī tā dzīvo

Mani domubiedri. Ļaudis, kuri domā līdzīgi man. Ļaudis, kuri redz nolaisto valsti, nolaisto izglītību, nolaisto visu,...

Foto

Vai īstais brīdis skatīt tarifu pieteikumu?

14. decembra LTV raidījumā Kas notiek Latvijā piedalījās Augstsprieguma tīkla (AST) un Sadales tīkla (ST) vadība, ekonomikas un topošais finanšu ministrs, vairāki eksperti. Vispirms atgādināšu, ka 2000.gadā...

Foto

Marksisms vienmēr centies balstīties tieši uz šīm starpslāņu aprindām

Pēc tam, kad Saeimas Juridiskā komisija 6. decembrī nolēma apturēt darbu pie Civilās savienības likuma, bet Saeima...