Slimnīcu vadītāji par ministrijas izkārtotu ES naudu „izglītojušies” seminārā Maltā
PIETIEK21.08.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kritiskā situācija veselības aprūpē un slimnīcu pieprasījumi pēc papildus valsts budžeta līdzekļiem šovasar vairākiem esošajiem un bijušajiem Latvijas slimnīcu vadītājiem nav traucējusi izglītoties un, kā noprotams, arī atpūsties Maltā. Kā liecina Pietiek noskaidrotais, vairāku lielo slimnīcu esošie un bijušie vadītāji Slimnīcu biedrības paspārnē jūlijā devušies darba nedēļu ilgā braucienā uz Maltu. Oficiāli brauciens uz Vidusjūras pundurvalsti noformēts kā mediķu tālākizglītības seminārs. Tas izmaksājis nepilnus 16 tūkstošus latu un ticis finansēts no Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļiem, kuri sagādāti ar Ingrīdas Circenes (Vienotība) vadītās Veselības ministrijas (VM) atbalstu.
Pēc Pietiek noskaidrotā, jūlijā vairāki esošie un bijušie Latvijas slimnīcu vadītāji – viņu vidū Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs, SIA Cēsu klīnika valdes priekšsēdētājs Guntars Kniksts, Jūrmalas slimnīcas vadītājs Egons Liepiņš un Kuldīgas slimnīcas šefs, bijušais veselības ministrs Ivars Eglītis (pārstāvēja Tautas partiju), kā arī bijušais Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Modris Dzenītis, pār kuru krīt aizdomu ēna par nesaimniecisku rīcību, devušies pieredzes un mācību braucienā uz Maltu. Slimnīcu vadītāju braucienu uz šo „tālākizglītības semināru” organizēja Slimnīcu biedrība.
Sarunā ar Pietiek Slimnīcu biedrības vadītājs Kalējs apgalvoja, ka „Maltā notika ļoti nopietnas mācības”, kuras finansētas Eiropas Savienība mediķu tālākizglītības projekta ietvaros. Pēc Kalēja sacītā par semināru Maltā lietas kursā esot bijusi arī Veselības ministrija, kas piešķīrusi ES līdzekļus mediķu izglītībai. Ziņas par to, cik izmaksājis šis „seminārs”, cik liels bijis ES finansējums un kāda tieši bijusi izglītojošā semināra programma, Kalējs nesniedza.
Tikmēr ar VM preses pārstāves Egitas Poles gādību VM Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta Veselības aprūpes un veselības veicināšanas procesā iesaistīto institūciju personāla tālākizglītība nozares ilgstspējīgai attīstībai atbildīgā speciāliste Kristīne Grāvīte Pietiek atzina, ka slimnīcu vadītāju brauciens uz Maltu ticis finansēts no ESF tālākizglītības projekta Veselības aprūpes un veselības veicināšanas procesā iesaistīto institūciju personāla tālākizglītība nozares ilgtspējīgai attīstībai līdzekļiem.
Pavisam, kā izriet no Grāvītes skaidrotā, uz Vidusjūras valsti Maltu izglītoties devušies 20 Latvijas slimnīcu vadītāji, kopumā braucienam iztērējot 15 938 latus. ESF atmaksātie izdevumi veidojuši gan aviobiļešu cenas, gan apdrošināšanas izmaksas, kā arī 5 dienu viesnīcas izmaksas par dzīvošanu pieredzes apmaiņas norises laikā. VM amatpersona uzsvēra, ka līdz ar to viena slimnīcu vadītāja izglītošanas izmaksājusi 796,94 latus, piebilstot, ka „pēc pieredzes apmaiņas brauciena katram dalībniekam bija jāraksta atskaite par apmaiņas laikā gūto pieredzi un tās izmantošanu Latvijā”.
Projekta ietvaros tikusi „īstenota veselības aprūpē iesaistīto personu pieredzes apmaiņa, kuras mērķis bija pilnveidot personāla kompetences, piesaistot ārvalstu kolēģus pēcdiploma apmācībai Latvijā, kā arī mūsu valsts veselības aprūpē strādājošo zināšanu un prasmju apguvi vai papildināšanu ārpus Latvijas”. Iegūto pieredzi aktivitātes dalībniekam esot nepieciešams nodot citiem attiecīgās veselības aprūpes iestādes vadošajiem speciālistiem un darbiniekiem, kā arī veselības aprūpes plānotājiem.
Turklāt, kā uzsvēra VM amatpersona, Maltā iegūto pieredzi katras slimnīcas vadītājs izmantošot savas slimnīcas vajadzībām (piemēram, Cēsu klīnikā līdz ar rekonstrukcijas pabeigšanu ir aktuāla durvju piekļuves sistēma, kura tikšot veidota pēc Maltā gūtās pieredzes). Atskaitēs pieredzes apmaiņas dalībnieki esot minējuši virkni kopējo ieguvumu. Starp tiem esot gan slimnīcu vadības prasmju un pieredzes pilnveidošana darbam slimnīcu vadīšanā Latvijā un pacientu plūsmas efektīvākā organizēšanā, gan energoresursu kontroles un taupīšanas metodikas pielāgošana Latvijas veselības aprūpes iestādēs, gan unificēta telpu plānošana, kas palīdz veidot vienotu uzskaites sistēmu, ļaujot iegūt labāku iepirkuma rezultātu ar mazākiem finanšu resursiem, kā arī primārās un sekundārās ambulatorās aprūpes integrācijas iespējas Latvijā.
Šī nav pirmā reize, kad slimnīcu vadītāji, norādot uz izglītības semināriem un pieredzes apmaiņu, dodas semināros uz kūrortiem. Līdzīgs Slimnīcu biedrības organizēts pieredzes brauciens slimnīcu vadītājiem notika arī pērn, kad vadošie mediķi devās uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Kalējs gan nevarēja pateikt, kādu tieši pieredzi Latvijas slimnīcas un to vadība ieguvusi no Emirātu hospitāļiem, vien norādīja, ka šajā valstī medicīna un medicīniskā apkalpošana ir ļoti augstā līmenī, bet Eiropas finansētie apmācību kursi esot ļoti nopietni organizēti un tajos notiekot ļoti intensīva apmācība.
Slimnīcu biedrība tiek finansēta no biedru - slimnīcu, biedru naudas, un lielākoties valstij piederošās slimnīcas biedra naudu maksā no tiem līdzekļiem, ko saņem no valsts kā dotāciju.
ES finansējums mediķu tālākizglītībai paredzēts medicīnas darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanai un izglītošanai par jaunākajiem medicīniskajiem sasniegumiem mūsdienīga ārstniecības procesa nodrošināšanai.
Seko mums 
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
