Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijā jau ir bijis gadījums, kad tiek atlaista Saeima[1]. Ir bijuši gadījumi, kad tiek atlaistas pagasta padomes, piemēram, Rīgas rajona Ķekavas padome[2] un Kuldīgas rajona Rendas padome.[3] Tikko kā tika atstādināts Rīgas domes priekšsēdētājs – Nils Ušakovs[4].

Faktiski tiek atlaistas personas, kuras attiecīgajos amatos ir nonākušas dažādu vēlēšanu rezultātā. Kas notiek pēc tam? Ārkārtas vai atkārtotu vēlēšanu rezultātā jau atlaistie nonāk tieši turpat, kur bija. Protams, ka var aizsegties aiz demokrātijas vairoga un paziņot – tautas brīva griba. Ko tā ievēl, tie jāuzskata par labu esam, tomēr kritiku tad neiztur iespējas atlaist tautas ievēlētas personas.

Tātad, ja var pat atlaist, tad mazāks ierobežojums ir ierobežot atlaisto kāro vēlmi turpināt iesākto, bet jāskata atlaišanas pamati. Ja tie ir tikai tamdēļ, ka šodien kāds vienkārši kādam nepatīk, tas viens, bet, ja atlaišanas pamatojums ir kāda noteikta darbība vai darbību kopums, tad situācija citādāka.

Tādējādi interesanti salīdzināt atlaišanas iemeslus. Vai tie ir atšķirīgi, vai tomēr meklējamas kādas kopīgas iezīmes.

Sākšu ar Saeimu. Proti, Saeimas atlaišanas (atsaukšanas) kārtība ir noteikta Latvijas Republikas Satversmes 14.pantā: Ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju ir tiesība ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu. Ja tautas nobalsošanā par Saeimas atsaukšanu nobalso vairākums no balsotājiem un vismaz divas trešdaļas no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita, tad Saeima uzskatāma par atsauktu. Tiesību ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu nevar izmantot gadu pēc Saeimas sanākšanas, gadu pirms Saeimas pilnvaru beigām, Valsts Prezidenta pilnvaru pēdējo sešu mēnešu laikā, kā arī agrāk par sešiem mēnešiem pēc iepriekšējās tautas nobalsošanas par Saeimas atsaukšanu.

Vēlētāji nevar atsaukt atsevišķus Saeimas locekļus.[5]

48.pantā ir paredzētas valsts prezidenta tiesības ierosināt Saeimas atlaišanu: Valsts prezidentam ir tiesība ierosināt Saeimas atlaišanu. Pēc tam izdarāma tautas nobalsošana. Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse balsotāju izsakās par Saeimas atlaišanu, tad Saeima uzskatāma par atlaistu un izsludināmas jaunas vēlēšanas, kurām jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas.[6]Jāatzīmē, ka, ja tautas nobalsošanā vairāk kā puse no nodotām balsīm izsakās pret atlaišanu, tad tiek atlaists valsts prezidents.

Būtisks jautājums – kādēļ vispār varētu rasties domas par Saeimas atlaišanu. Nu, vispirmām kārtām jau tādēļ, ka ievēlētie deputāti nepilda izteiktos solījumus vai arī dara kaut ko tādu, kas sabiedrības vislielākajai daļai nav pieņemams. Protams, te nav runa par atsevišķu deputātu atsaukšanu dēļ viņu uzvedības, bet gan tikai un vienīgi par visu Saeimu. Konstatējamas kolektīvās atbildības pazīmes. Tas būtu – cietīs arī tie deputāti, kuri nespēji nodrošināt, ka pārējie ievēro solījumus un likumus. Īsais atlaišanas rezumē – slikti strādā.

Par ko tad var atlaist padomes? Skatu likumu par Rendas pagasta padomes atlaišanu, un tur 1.pantā skaidri uzrakstīts: Šā likuma mērķis ir novērst situāciju, kad Kuldīgas rajona Rendas pagasta padome nav spējīga atbilstoši likumam pieņemt lēmumus un netiek nodrošināta likumos noteikto funkciju izpilde. Analoģisks teksts, tikai pieminot attiecīgo padomi, ir arī likumā par Ķekavas pagasta padomes atlaišanu. Jau no likuma teksta saprotams, ka padome kopumā nav spējusi darīt to, ko nosaka likums. Atkal skarbais rezumē – slikti strādā.

Paliek pēdējais, ko apskatīt, - pamatojoties uz ko, tika atstādināts Nils Ušakovs? Lēmumā par N.Ušakova atstādināšanu minēts: Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 93.panta pirmo daļu atstādinu Nilu Ušakovu no Rīgas domes (turpmāk – Dome) priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas par likumos noteikto pienākumu nepildīšanu un šādiem pieļautajiem normatīvo aktu pārkāpumiem. 

Drošības pēc paskatu likuma “Par pašvaldībām” 93.panta pirmo daļu un redzu, ka pamats atstādināšanai ir tad, ja domes priekšsēdētājs nepilda likumos noteiktos pienākumus. Arī te skaidrāks par skaidru pateikts – slikti strādā.

Tādējādi, kaut atlaišanas pamatojuma regulējumi ir meklējami dažādākos normatīvajos aktos, tas visur ir pēc būtības vienāds – slikti strādā.

Nu ko, slikti strādājošie ir atlaisti, un varam priecīgi gavilēt, nāks jauni, tie strādās labāk. Pēc loģikas tā vajadzētu būt, jo nespēju iedomāties nevienu darba devēju, kurš atlaiž slikti strādājošu darbinieku un uzreiz viņu arī pieņem atpakaļ.

Te nu es kļūdījos, un smagi. Var tā būt. Pēc ārkārtas Saeimas vēlēšanām atkārtoti tika ievēlēti 55 iepriekšējās Saeimas deputāti. Par piemēru paņemšu Ķekavas pagasta padomi. Atkārtoti tika ievēlēti pieci iepriekšējā sasaukuma deputāti. Nils Ušakovs pilda deputāta pienākumus. Feini, atlaida par sliktu darbu, ievēlēja atkal, vai turpina strādāt, bet citā amatā.

Te nu rodas jautājums – vai tas ir normāli? Manuprāt, nē. Īpaši, ja visapkārt izskan, ka nekas nemainās. Jautājums vietā, kā var kaut kas mainīties, ja nemainās tie, kuri par visu lemj.

Tamdēļ izsaku priekšlikumu, ka Saeimas vēlēšanu likumā un Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā tiktu ietverts vēl viens ierobežojums, proti, ka nevar ievēlēt personu, kura ir bijusi ievēlēta atlaistās Saeimas vai attiecīgās padomes sastāvā. Savukārt, ja domes priekšsēdētāju atbrīvo no amata vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, jo domes priekšsēdētājs nepilda likumā vai attiecīgās pašvaldības nolikumā noteiktos pienākumus, domes lēmumus, tiesas spriedumus, neievēro likumus vai Ministru kabineta noteikumus, tad šī persona arī zaudē deputāta mandātu.

Vai deputāti atbalstītu šādu priekšlikumu, - esmu pārliecināts, ka ne. Kā argumentu izmantos demokrātijas un vēlēšanu tiesību aizsegu, ka sabiedrība var izvērtēt ar savu balsi, vai attiecīgais kandidāts ievēlams vai ne. Teorijā viss skaisti un skaidri, bet nevajag arī sabiedrībai uzlikt latiņu kļūt par juristu, izmeklētāju vai tiesnesi. Demokrātija nenozīmē visatļautību. Diemžēl pašlaik sabiedrība demokrātijas jēdzienu ir stipri pārpratusi - un vispirmām kārtām jau amatpersonas.


[1] https://www.tvnet.lv/5391383/zatlers-rosina-atlaist-saeimu

[2] https://likumi.lv/doc.php?id=175924

[3] https://likumi.lv/ta/id/76773-par-kuldigas-rajona-rendas-pagasta-padomes-atlaisanu

[4] https://www.vestnesis.lv/op/2019/69.13

[5] https://likumi.lv/doc.php?id=57980

[6] Turpat.

Novērtē šo rakstu:

45
14

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Atkal par kristieti Aldi

FotoNav noslēpums, ka Aldis Gobzems sevi uzskata par ticīgu kristieti. Aldis par to savā Facebook lapā ir vairākkārt rakstījis kopā ar lūgšanām, kurās viņš lūdz Dievam daudz dažādu lietu. 
Lasīt visu...

12

To visu es ar saviem atbalstītājiem, bet šī partija nav “Gobzema partija”, šī partija ir mūsu

FotoUz šo ierakstu mani pamudināja periodiski komentāros lasāmā doma “Gobzems neko nedara”. Esmu par šo tēmu jau izteicies un ne reizi vien, bet, acīmredzami jautājums kādam, kurš nesaprot, ir aktuāls, kas arī ir saprotami.
Lasīt visu...

21

Kāda ir atšķirība starp antidemokrātisko, totalitāro režīmu Latvijā un normālu Rietumu demokrātisku valsti

FotoManas, Aivara Lemberga Satversmes 94.pantā garantētās tiesības uz brīvību Rīgas apgabaltiesa ir pārkāpusi. Šādu Rīgas apgabaltiesai neglaimojošu slēdzienu ir noteicis Latvijas parlamenta ieceltais Tiesībsargs, kurš uzrauga cilvēktiesību ievērošanu Latvijā. Kāda ir tiesas reakcija, kādas darbības veic tiesa, lai novērstu Satversmes 94.pantā man garantēto cilvēktiesību uz brīvību pārkāpumu? Nekādi un nekā! Pilnīga ignorance!
Lasīt visu...

18

Uzticēšanos un naudu ārstiem, nevis ierēdņiem, – tā ir atslēga vakcinācijas procesa uzlabošanai

FotoLatvijā pakāpeniski atkal pieaug COVID-19 izplatība, un valdība, nespējot panākt vakcinācijas aptveres rādītāju uzlabošanos, ķeras pie piespiedu mēriem. Saeimā iesniegts likumprojekts par obligātu vakcināciju atsevišķām strādājošo kategorijām: izglītības, veselības aprūpes un sociālās jomas darbiniekiem. Tos, kuri nevarēs uzrādīt atbilstošu sertifikātu, draud atlaist no darba.
Lasīt visu...

21

Ārstu biedrība aicina pārtraukt nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanu

FotoLatvijas Ārstu biedrība (LĀB) iestājas par vakcināciju kā pašlaik drošāko un efektīvāko Covid-19 pandēmijas ierobežošanas līdzekli, bet ir kategoriski pret vakcinācijas loterijas rīkošanu. LĀB uzskata, ka fiskālu stimulu izmantošana sabiedrības veselības veicināšanā ir pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos. Biedrība aicina pārtraukt nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanu neefektīvām reklāmas kampaņām un naudu novirzīt Latvijas veselības aprūpes stiprināšanai.
Lasīt visu...

12

Tauta NAV ēzelis!

FotoMūsu valdībā lielai daļai partiju azartspēles (tostarp loterijas) ir tīkamas: tas ir viņu asinsritē kā barojošs mātes piens. Ne velti parlamentā viskaismīgāk tiek debatēti ne jau tautas labklājībai būtiskie, bet gan azartspēļu biznesam svarīgi jautājumi.
Lasīt visu...

21

Nomenklatūras valsts un nomenklatūras vara

FotoJau sākumā teicu, ka Juris Stukāns ar prokuratūru galā netiks. Precīzi un pamatīgi aprakstīta viņa darbība šajā rakstā, bet nekad nevar uzrakstīt tik labi, lai nevarētu papildināt vai uzrakstīt labāk.
Lasīt visu...

12

Varbūt arī mēs tāpat kā Kariņa valdība varam sākt uzskatīt, ka likums ir nevis likums, bet ieteikums?

FotoLIKUMU IGNORANCE ir SASNIEGUSI APOGEJU! Ministru kabinetā skata likumprojektu, kur visciniskākajā veidā valsts varu nozagušies demonstrē, kā NELIKUMĪGU lietu PADARĪT PAR LIKUMĪGU!
Lasīt visu...

12

Priesteru padome: ja garīdznieks aicina izvairīties no vakcinācijas, tad viņš šķeļ Baznīcu no iekšienes

Foto2021. gada 22. jūlijā attālināti notika Rīgas arhidiecēzes Priesteru padomes un dekānu tikšanās par vakcinācijas jautājumu, kas šobrīd tik ļoti šķeļ sabiedrību un arī draudzes. Saskaņā ar novērojumiem, vairumam ticīgo vakcinācija ir morāli pieņemama, bet tajā pašā laikā ir daļa katoļu kas aktīvi ieņem negatīvu nostāju pret vakcināciju. Nepieņemamu antivakcinācijas nostājas izpausmju dēļ, kuru rezultātā ir atsevišķas draudzes ir sašķēlušās, Rīgas arhibīskaps metropolīts uzskatīja par nepieciešamu sasaukt Priesteru padomes sēdi.
Lasīt visu...

Lursoft