Sliktu darbinieku atlaiž un atpakaļ nepieņem, bet kā ir ar deputātu?
Kasīklis11.04.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijā jau ir bijis gadījums, kad tiek atlaista Saeima[1]. Ir bijuši gadījumi, kad tiek atlaistas pagasta padomes, piemēram, Rīgas rajona Ķekavas padome[2] un Kuldīgas rajona Rendas padome.[3] Tikko kā tika atstādināts Rīgas domes priekšsēdētājs – Nils Ušakovs[4].
Faktiski tiek atlaistas personas, kuras attiecīgajos amatos ir nonākušas dažādu vēlēšanu rezultātā. Kas notiek pēc tam? Ārkārtas vai atkārtotu vēlēšanu rezultātā jau atlaistie nonāk tieši turpat, kur bija. Protams, ka var aizsegties aiz demokrātijas vairoga un paziņot – tautas brīva griba. Ko tā ievēl, tie jāuzskata par labu esam, tomēr kritiku tad neiztur iespējas atlaist tautas ievēlētas personas.
Tātad, ja var pat atlaist, tad mazāks ierobežojums ir ierobežot atlaisto kāro vēlmi turpināt iesākto, bet jāskata atlaišanas pamati. Ja tie ir tikai tamdēļ, ka šodien kāds vienkārši kādam nepatīk, tas viens, bet, ja atlaišanas pamatojums ir kāda noteikta darbība vai darbību kopums, tad situācija citādāka.
Tādējādi interesanti salīdzināt atlaišanas iemeslus. Vai tie ir atšķirīgi, vai tomēr meklējamas kādas kopīgas iezīmes.
Sākšu ar Saeimu. Proti, Saeimas atlaišanas (atsaukšanas) kārtība ir noteikta Latvijas Republikas Satversmes 14.pantā: Ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju ir tiesība ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu. Ja tautas nobalsošanā par Saeimas atsaukšanu nobalso vairākums no balsotājiem un vismaz divas trešdaļas no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita, tad Saeima uzskatāma par atsauktu. Tiesību ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu nevar izmantot gadu pēc Saeimas sanākšanas, gadu pirms Saeimas pilnvaru beigām, Valsts Prezidenta pilnvaru pēdējo sešu mēnešu laikā, kā arī agrāk par sešiem mēnešiem pēc iepriekšējās tautas nobalsošanas par Saeimas atsaukšanu.
Vēlētāji nevar atsaukt atsevišķus Saeimas locekļus.[5]
48.pantā ir paredzētas valsts prezidenta tiesības ierosināt Saeimas atlaišanu: Valsts prezidentam ir tiesība ierosināt Saeimas atlaišanu. Pēc tam izdarāma tautas nobalsošana. Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse balsotāju izsakās par Saeimas atlaišanu, tad Saeima uzskatāma par atlaistu un izsludināmas jaunas vēlēšanas, kurām jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas.[6]Jāatzīmē, ka, ja tautas nobalsošanā vairāk kā puse no nodotām balsīm izsakās pret atlaišanu, tad tiek atlaists valsts prezidents.
Būtisks jautājums – kādēļ vispār varētu rasties domas par Saeimas atlaišanu. Nu, vispirmām kārtām jau tādēļ, ka ievēlētie deputāti nepilda izteiktos solījumus vai arī dara kaut ko tādu, kas sabiedrības vislielākajai daļai nav pieņemams. Protams, te nav runa par atsevišķu deputātu atsaukšanu dēļ viņu uzvedības, bet gan tikai un vienīgi par visu Saeimu. Konstatējamas kolektīvās atbildības pazīmes. Tas būtu – cietīs arī tie deputāti, kuri nespēji nodrošināt, ka pārējie ievēro solījumus un likumus. Īsais atlaišanas rezumē – slikti strādā.
Par ko tad var atlaist padomes? Skatu likumu par Rendas pagasta padomes atlaišanu, un tur 1.pantā skaidri uzrakstīts: Šā likuma mērķis ir novērst situāciju, kad Kuldīgas rajona Rendas pagasta padome nav spējīga atbilstoši likumam pieņemt lēmumus un netiek nodrošināta likumos noteikto funkciju izpilde. Analoģisks teksts, tikai pieminot attiecīgo padomi, ir arī likumā par Ķekavas pagasta padomes atlaišanu. Jau no likuma teksta saprotams, ka padome kopumā nav spējusi darīt to, ko nosaka likums. Atkal skarbais rezumē – slikti strādā.
Paliek pēdējais, ko apskatīt, - pamatojoties uz ko, tika atstādināts Nils Ušakovs? Lēmumā par N.Ušakova atstādināšanu minēts: Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 93.panta pirmo daļu atstādinu Nilu Ušakovu no Rīgas domes (turpmāk – Dome) priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas par likumos noteikto pienākumu nepildīšanu un šādiem pieļautajiem normatīvo aktu pārkāpumiem.
Drošības pēc paskatu likuma “Par pašvaldībām” 93.panta pirmo daļu un redzu, ka pamats atstādināšanai ir tad, ja domes priekšsēdētājs nepilda likumos noteiktos pienākumus. Arī te skaidrāks par skaidru pateikts – slikti strādā.
Tādējādi, kaut atlaišanas pamatojuma regulējumi ir meklējami dažādākos normatīvajos aktos, tas visur ir pēc būtības vienāds – slikti strādā.
Nu ko, slikti strādājošie ir atlaisti, un varam priecīgi gavilēt, nāks jauni, tie strādās labāk. Pēc loģikas tā vajadzētu būt, jo nespēju iedomāties nevienu darba devēju, kurš atlaiž slikti strādājošu darbinieku un uzreiz viņu arī pieņem atpakaļ.
Te nu es kļūdījos, un smagi. Var tā būt. Pēc ārkārtas Saeimas vēlēšanām atkārtoti tika ievēlēti 55 iepriekšējās Saeimas deputāti. Par piemēru paņemšu Ķekavas pagasta padomi. Atkārtoti tika ievēlēti pieci iepriekšējā sasaukuma deputāti. Nils Ušakovs pilda deputāta pienākumus. Feini, atlaida par sliktu darbu, ievēlēja atkal, vai turpina strādāt, bet citā amatā.
Te nu rodas jautājums – vai tas ir normāli? Manuprāt, nē. Īpaši, ja visapkārt izskan, ka nekas nemainās. Jautājums vietā, kā var kaut kas mainīties, ja nemainās tie, kuri par visu lemj.
Tamdēļ izsaku priekšlikumu, ka Saeimas vēlēšanu likumā un Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā tiktu ietverts vēl viens ierobežojums, proti, ka nevar ievēlēt personu, kura ir bijusi ievēlēta atlaistās Saeimas vai attiecīgās padomes sastāvā. Savukārt, ja domes priekšsēdētāju atbrīvo no amata vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, jo domes priekšsēdētājs nepilda likumā vai attiecīgās pašvaldības nolikumā noteiktos pienākumus, domes lēmumus, tiesas spriedumus, neievēro likumus vai Ministru kabineta noteikumus, tad šī persona arī zaudē deputāta mandātu.
Vai deputāti atbalstītu šādu priekšlikumu, - esmu pārliecināts, ka ne. Kā argumentu izmantos demokrātijas un vēlēšanu tiesību aizsegu, ka sabiedrība var izvērtēt ar savu balsi, vai attiecīgais kandidāts ievēlams vai ne. Teorijā viss skaisti un skaidri, bet nevajag arī sabiedrībai uzlikt latiņu kļūt par juristu, izmeklētāju vai tiesnesi. Demokrātija nenozīmē visatļautību. Diemžēl pašlaik sabiedrība demokrātijas jēdzienu ir stipri pārpratusi - un vispirmām kārtām jau amatpersonas.
[1] https://www.tvnet.lv/5391383/zatlers-rosina-atlaist-saeimu
[2] https://likumi.lv/doc.php?id=175924
[3] https://likumi.lv/ta/id/76773-par-kuldigas-rajona-rendas-pagasta-padomes-atlaisanu
[4] https://www.vestnesis.lv/op/2019/69.13
[5] https://likumi.lv/doc.php?id=57980
[6] Turpat.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
