Slikta iepriekšējās enciklopēdijas kopija: Latvijas Baleta un dejas enciklopēdijas recenzija

Enciklopēdijā ir minēts arī šī raksta autors Igors Freimanis. Šis raksts-recenzija ir tapis par godu Latvijas baleta māksliniekiem, kuri ir minēti enciklopēdijā un daudzus no kuriem man ir bijusi iespēja pazīt personīgi.

Grāmatas vāks izgatavots valdnieciski violetajā brokāta tonī. Uz enciklopēdijas 799 lapām manāms dejotāja pēdas atveidojums, tādējādi liecinot par grāmatas tematiku. Svars apmēram 1,45 kg. Lai arī daudziem šķiet, ka viņi visu zina, un nedomās šo grāmatu lasīt, es tomēr ieteiktu to izdarīt.

Grāmata ir domāta visiem interesentiem, kuri vēlas palielināt zināšanas par klasisko baletu un tautas deju. Vienlaikus enciklopēdija sniedz ieskatu arī modernās dejas attīstībā, nonākot līdz breikam, hiphopam, akrobātikai un visiem izteiksmes līdzekļiem, ar kuriem mēs saprotam kustību. Aisedora Dunkane aizsāka brīvā stila dejošanu un uzskatīja, ka glītais un kroplais pastāv vienlaikus. Modernisti tieši sāka izcelt kroplīgo dejā.

Enciklopēdijas sabiedriskā nozīmība un neapšaubāmais ieguldījums Latvijas kultūras attīstībā neattaisno grāmatas sastādīšanā pieļautās paviršības, un to nav maz. Lielākā nepilnība ir tā, ka visu baleta mākslinieku attēli ir nedaudz lielāki par sērkociņu kastītes izmēru. Grāmata gluži nav transporta līdzekļa braukšanas apliecības dokuments.

Grāmatas autoriem ir bijusi savdabīga attieksme pret tajā iekļautajiem cilvēkiem. Turpmāk tekstā apskatīšu tikai dažus no piemēriem.

Kā pirmo minēšu baleta mākslinieku Ignatu Ančānu. Lai arī ir nosauktas lomas, nav pievienots neviens attēls. Gan Gunta Bāliņa, gan līdzautore Regīna Kaupuža ir kopā ar Ignatu Ančānu piedalījušās baleta izrādēs.

Lai arī enciklopēdijas autore ir uzrakstījusi atsevišķu grāmatu par nelaiķi baletdejotāju Alekseju Avečkinu, enciklopēdijā zem redzamajiem attēliem nav baletdejotāja atveidoto varoņu vārdu un gada skaitļu. Interesanti, ka Gunta Bāliņa arī pie saviem attēliem nemin ne pašas atveidoto varoņu vārdus, ne gada skaitļus.

Grāmatas 43. lapā redzam skaistas sievietes portretu. Tā ir Milica Baranova, baletmeistara Jevgēņija Čangas pirmā sieva. Ļoti interesanta kundze, kuru es personīgi pazinu. 376. lapā ir redzams tas pats attēls, bet jau ar citu nosaukumu – Milica Baranova ir kļuvusi par Marinu Sizovu. Kā lai vērtē šādu attieksmi pret darbu? Es to uzskatu par paviršību, bezatbildību un necieņu gan pret baleta māksliniekiem, gan lasītājiem.

Atgriežamies pie grāmatas sākuma. 44. lapā ir minēts kordebaleta mākslinieks Pāvels Bartuls. Šis baletdejotājs dejo Latvijas Nacionālās operas un baleta teātrī kopš 2003. gada. Lai arī kordebaleta dejotāji nav solisti, tomēr bez viņiem nav iespējama neviena baleta izrāde, palīdzot galvenajiem varoņiem nodejot savas lomas. Kāpēc nav ielikts kaut viens no viņa veiksmīgajiem dejojumiem, kaut vai Johana Armsheimera viencēliena baleta “Kavalērija atpūtā” no Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas izlaiduma koncerta 2003. gada 25. maijā?

69. lapā minēts Kirils Burlovs. Šis mākslinieks, kurš daudzus gadus dejo Lielbritānijā, par sevi ir sniedzis ļoti plašu informāciju masu medijos, bet enciklopēdijas autori acīmredzot nezina vai neinteresējas par baleta trupām, kurās ir dejojis Kirils Burlovs.

127. lapā minēts scenogrāfs un kostīmu mākslinieks Andris Freibergs. Grāmatā nav neviena dejotāja uz meistara dekorāciju fona atbilstošā kostīmā! Jāpiebilst, ka Gunta Bāliņa un Regīna Kaupuža dejoja Andra Freiberga darinātajos kostīmos uz Rīgas operas skatuves. Kārtējais necieņas apliecinājums.

144. lapa. Ināra Gintere un Vladimirs Gelvāns ar liru rokās. Zem attēla nav uzrakstīts, ka attēlā redzamie mākslinieki ir Marija un Vacslavs no 1972. gada baleta “Bahčisarajas strūklaka”.

199. lapa, kur cienījamā māksliece Regīna Kaupuža izrāda necieņu pati pret sevi. No kura baleta ir šis attēls, kur balerīna ir redzama gaišajā kostīmā ar volāniem?

208. lapas augšējā attēlā redzama baletdejotāja Baiba Kokina. Vai bija grūti pierakstīt, ka soliste redzama Zaremas lomā? Savukārt apakšējā attēlā Baiba Kokina ir redzama kopā ar baletdejotāju Viktoru Seiko Pētera Čaikovska baletā “Apburtā princese”. Kārtējo reizi nav minēti ne attēlotie varoņi, ne arī gada skaitlis.

212. lapā minēta Evija Kopštāle un attēls ar solistes piedalīšanos starptautiskā konkursā. Kad, kādā lomā? Varbūt vajadzēja parādīt mākslinieci milēdijas Vinteres lomā no baleta “Trīs musketieri” vai Solveigas lomā no baleta “Pērs Gints”? Vai ar šo informāciju ir pietiekami, lai nākotnē jaunā paaudze zinātu par šī gadsimta divdesmito gadu primabalerīnām? Acīmredzot šādi jautājumi nav bijuši aktuāli enciklopēdijas veidotājām.

215. lapā ir minēta baletdejotāja Svetlana Korole. Kāpēc nav pievienota fotogrāfija?

411. lapā redzama Helēna Tangijeva-Birzniece ar audzēknēm. Vai nebūtu pareizi norādīt arī audzēknes vārdu, lai to zinātu Helēnas Tangijevas-Birznieces balvas saņēmējas? Manuprāt, fotogrāfija uzņemta 1965. gadā, kas bija Helēnas Tangijevas-Birznieces pēdējais darba gads.

432. lapā zem attēla vajadzētu būt: Pāvels Vasiļčenko – ševaljē Darsenī un Aleksejs Avečkins – vikonts Devalmons baletā “Bīstamie sakari” 2006. gadā.

Šādu komentāru par citām enciklopēdijas lappusēm ir daudz, lai būtu vērts tos uzskaitīt un analizēt pilnībā.

Grāmata ir pārslogota ar sīkumiem, aizmirstot pateikt būtiskas lietas. Viena no tām ir informācijas trūkums par kostīmu māksliniekiem. Kostīms ir jebkura dejas žanra būtiska sastāvdaļa, jo ar dejotāju palīdzību izskaidro skatītājiem notikumus uz skatuves – laikmetu, modi, stilu, ētiku un citas dzīves sastāvdaļas.

Enciklopēdija ir izdevniecības “Pētergailis” 2006. gadā izdotās Guntas Bāliņas un Ijas Bites “Latvijas baleta enciklopēdija” slikta kopija. Teātru enciklopēdijās būtu korekti kā pirmo minēt vai nu baleta izrādes varoni, pēc tam uzvārdu un vārdu, vai arī izpildītāju un izrādes varoni. Enciklopēdijā nav minēti ne varoņi, ne to atveidotāji (tikai baleta nosaukumi). Enciklopēdijas autorēm būtu bijis korekti par to savstarpēji vienoties. Piemērs no 2002. gadā izdotās Ijas Bites  enciklodēdijas “Latvijas balets”: Ināra Gintere – Maija, Arturs Ēķis – Heils. J. Ķepīša balets “Turaides roze”, 1966.

Manis iepriekš minētais liecina par neprofesionalitāti un paviršību pret tik atbildīga darba radīšanu. Te vietā ir minēt personas, kuras ir oficiāli minētas kā enciklopēdijas veidotājas: Gunta Bāliņa, līdzautori Ramona Galkina, Regīna Kaupuža, zinātniskie recenzenti Dr.paed. Sandra Vītola, Dr.paed. Inga Gaile, māksliniece Ieva Upmace, literārā redaktore Lauma Mellēna-Bartkeviča.

Padomju laika izdotajās grāmatās pēc grāmatu iespiešanas tipogrāfijā tajās tika ievietotas lapiņas ar kļūdu labojumiem. Vai enciklopēdijas autori uzskatīs par nepieciešamu sevi apgrūtināt ar šādiem “sīkumiem” un publicēt kļūdu labojumus?

Novēlu turpmākajā radošajā darbā rūpīgāk izturēties pret sagatavojamo materiālu, pienācīgi godājot Latvijas kultūras personības.

Liels paldies portāla pietiek.com redakcijai par iespēju publicēt šo rakstu-recenziju. Iepriekš esmu vērsies ar lūgumu to publicēt portālā "Delfi" (adresāts - Kultūras nodaļas redaktore Nora Rieksta-Ķeņģe) un portālā "TVNet" (adresāts - redaktore Lauma Lazdiņa). Mediju redakcijām ir tiesības publicēt vai nepublicēt autora piedāvāto rakstu, bet neatbildēšana uz atkārtotām e-pasta vēstulēm ir zema kultūras līmeņa pazīme. Manuprāt, ja es būtu uzrakstījis rakstu, kas propagandē homoseksuālismu vai cita veida perversitāti, manas iespējas publicēties minētajos portālos būtu daudz lielākas.

Novērtē šo rakstu: