Iesaki rakstu: 
Otrdien valdībai būs jālemj, vai piekrist tam, ka politiķu Šleseru ģimenei piederošā SIA Avadel varētu iesaistīties kā trešā puse tiesvedībā starp Jūrmalas attīstības biedrību (JAB) un Ministru kabinetu par atļaujas atcelšanu transformēt meža zemi Jūrmalā, kāpu aizsargjoslā, kur Ainārs Šlesers vēlas celt ģimenes māju, šim mērķim izcērtos vairākus desmitus priežu. JAB uzskata, ka Šleseram, ja viņš vēlas iesaistīties tiesvedībā, tas jādara kā privātpersonai, jo zeme pieder viņa ģimenei, nevis firmai.
Savu atbildi Administratīvajai rajona tiesai valdība pieņems Ministru kabineta sēdes slēgtajā daļā, kas ir ierasta prakse, lemjot par pozīciju tiesvedībās. Kā ziņotājs šajā jautājumā norādīts zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS). Šā gada 2. martā, kad valdība deva zaļo gaismu Šlesera iecerēm, Dūklavs bija premjera pienākumu izpildītājs uz premjera Valda Dombrovska (Jaunais laiks) prombūtnes laiku. Tobrīd šo lēmumu, kas tika vērtēts kā politisks pakalpojums Šleseram, valdībā atbalstīja Tautas partijas un Zaļo un zemnieku savienības ministri, izņemot vides ministru Raimondu Vējoni.
Lai gan sākotnēji JAB tiesas ceļā neizdevās apturēt lēmuma īstenošanu dzīvē, septembra beigās pēc cīņas visās administratīvās tiesas instancēs tas izdevās, un ir uzsākta tiesvedība. No Šleseru puses tiesā iesniegtajiem dokumentiem noprotams, ka tas izdevies pēdējā brīdī pirms ciršanas atļaujas saņemšanas vairāku desmitu kāpu priežu izciršanai Jūrmalā, Upes ielā 1 a, kur Šleseri iecerējuši savas ģimenes mājas celtniecību.
Tomēr tiesā vērsušies nevis Šleseri paši, bet SIA Avadel tās vienīgā valdes locekļa Ivara Gulbja personā. Viņš iepriekš bijis Šlesera padomnieks un, pateicoties savai saiknei ar politiķi, ticis bīdīts amatos dažādu Satiksmes ministrijas pārraudzībā esošu valsts uzņēmumu padomēs – airBaltic, Latvijas pastā, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrā.
Kā liecina uzņēmumu datu bāzes firmas.lv dati, SIA Avadel vienādās daļās uz pusēm pieder Šleseram un viņa dzīvesbiedrei, 10. Saeimas deputātei Inesei Šleserei. 2009. gadā Šlesers savai dzīvesbiedrei uzdāvināja 10 000 daļu SIA Avadel viena miljona latu vērtībā, rāda politiķa valsts amatpersonas deklarācija.
SIA Avadel iesniegumā Administratīvajai rajona tiesai lūdz sevi pieaicināt tiesvedībā kā trešo personu, to pamatojot ar faktu, ka līdz ar administratīvās lietas uzsākšanu, apturēts ne tikai Ministru kabineta lēmums par atļauju meža zemes transformācijai, bet arī Valsts meža dienesta transformācijas atļauja, kas izsniegta šai firmai. Līdz ar to Rīgas reģionālā virsmežniecība jau vairāk kā mēnesi nepieņem lēmumu par SIA Avadel ciršanas atļaujas pieteikumu.
JAB pārstāvis tiesā Guntis Grūba Pietiek pauda viedokli, ka Šleseru interesēm tiesā noteikti jābūt pārstāvētām, bet tas jādara pašiem politiķiem, kuriem pieder šī zeme, nevis formāli slēpjoties aiz firmas.
„Faktiskais zemes īpašnieks jau nav SIA Avadel, – tā ir kompānija, kas tikai nodarbojas ar šo būvniecības procesu, līdz ar to šis lūgums nav īsti pamatots. Tas, ka viņiem neļauj cirst un būvēt, un no tā varbūt pelnīt, nenozīmē, ka tiek skartas viņu tiesiskās intereses. Drīzāk jau var uzskatīt, ka tiek skartas zemes īpašnieku tiesiskās intereses. Ja zemes īpašnieks ir Šleseru pāris, tad viņiem ir šīs tiesības cīnīties kā trešajai personai – viņu viedoklis nevar un nedrīkst tikt ignorēts,” skaidro Grūba.
Kā pārliecinājās Pietiek, 1,6 hektārus lielais zemesgabals Jūrmalā, Upes ielā 1a pieder Šleseru ģimenei. 8 domājamās daļas saskaņā ar 2009. gada 4. martā noslēgto dāvinājuma līgumu nonāca Ineses Šleseres īpašumā, bet 2 domājamās daļas palika Aināra Šlesera īpašumā.
Sākotnēji Administratīvā rajona tiesa un pēc tam arī Administratīvā apgabaltiesa atteicās pieņemt izskatīšanai JAB pieteikumu par Šleseriem labvēlīgā valdības lēmuma atcelšanu. Tobrīd abas tiesas instances atteikumu pamatojusi ar to, ka valdības lēmums esot uzskatāms tikai par starplēmumu, bet galīgais lēmums būtu virsmežniecības lēmums par atļauju vai aizliegumu šo meža zemes transformāciju veikt.
Tomēr JAB nepadevās un Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā iesniedza blakussūdzību, apelējot pie fakta, ka iepriekš tiesvedībā jau ir bijis precedents, ka administratīvā tiesa pieņem izskatīšanai lietu par analoģiska valdības lēmuma atcelšanu. Toreiz JAB tiesājās ar bijušā Parex bankas līdzīpašnieka Valērija Kargina ģimenei piederošo SIA Adlera par ieceri veikt būvniecību Jūrmalā kāpu aizsargjoslā.
Līdz ar AT Senāta pozitīvo lēmumu Administratīvajai rajona tiesai 2010. gada 28. septembrī bija jāpieņem izskatīšanai lieta par Šleseriem dotās atļaujas atcelšanu. Kā atbildētājs tiesvedībā pieaicināts atļaujas izdevējs – Ministru kabinets.
Paralēli JAB vērsās ar konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā, lūdzot vērtēt noteikumus par detālplānojuma apstiprināšanu īpašumam Jūrmalā, Upes ielā 1a, un kūrortpilsētas Attīstības plāna grozījumus attiecībā uz Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslu, kur atrodas Šleseru ģimenei piederošais īpašums. Tomēr, kā Pietiek atzina Grūba, JAB konstitucionālā sūdzība nav pieņemta.
Seko mums 
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.
Pievērsīsimies vienam no pamatjēdzieniem nacionālisma domāšanā. Kad kāds saka, ka latviešu tauta ir nācija, kā to saprast? Vai “tauta” un “nācija” ir dažādi jēdzieni? Vai tie viens otru papildina? Kad tauta ir arī nācija?
