Iesaki rakstu: 
Otrdien valdībai būs jālemj, vai piekrist tam, ka politiķu Šleseru ģimenei piederošā SIA Avadel varētu iesaistīties kā trešā puse tiesvedībā starp Jūrmalas attīstības biedrību (JAB) un Ministru kabinetu par atļaujas atcelšanu transformēt meža zemi Jūrmalā, kāpu aizsargjoslā, kur Ainārs Šlesers vēlas celt ģimenes māju, šim mērķim izcērtos vairākus desmitus priežu. JAB uzskata, ka Šleseram, ja viņš vēlas iesaistīties tiesvedībā, tas jādara kā privātpersonai, jo zeme pieder viņa ģimenei, nevis firmai.
Savu atbildi Administratīvajai rajona tiesai valdība pieņems Ministru kabineta sēdes slēgtajā daļā, kas ir ierasta prakse, lemjot par pozīciju tiesvedībās. Kā ziņotājs šajā jautājumā norādīts zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS). Šā gada 2. martā, kad valdība deva zaļo gaismu Šlesera iecerēm, Dūklavs bija premjera pienākumu izpildītājs uz premjera Valda Dombrovska (Jaunais laiks) prombūtnes laiku. Tobrīd šo lēmumu, kas tika vērtēts kā politisks pakalpojums Šleseram, valdībā atbalstīja Tautas partijas un Zaļo un zemnieku savienības ministri, izņemot vides ministru Raimondu Vējoni.
Lai gan sākotnēji JAB tiesas ceļā neizdevās apturēt lēmuma īstenošanu dzīvē, septembra beigās pēc cīņas visās administratīvās tiesas instancēs tas izdevās, un ir uzsākta tiesvedība. No Šleseru puses tiesā iesniegtajiem dokumentiem noprotams, ka tas izdevies pēdējā brīdī pirms ciršanas atļaujas saņemšanas vairāku desmitu kāpu priežu izciršanai Jūrmalā, Upes ielā 1 a, kur Šleseri iecerējuši savas ģimenes mājas celtniecību.
Tomēr tiesā vērsušies nevis Šleseri paši, bet SIA Avadel tās vienīgā valdes locekļa Ivara Gulbja personā. Viņš iepriekš bijis Šlesera padomnieks un, pateicoties savai saiknei ar politiķi, ticis bīdīts amatos dažādu Satiksmes ministrijas pārraudzībā esošu valsts uzņēmumu padomēs – airBaltic, Latvijas pastā, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrā.
Kā liecina uzņēmumu datu bāzes firmas.lv dati, SIA Avadel vienādās daļās uz pusēm pieder Šleseram un viņa dzīvesbiedrei, 10. Saeimas deputātei Inesei Šleserei. 2009. gadā Šlesers savai dzīvesbiedrei uzdāvināja 10 000 daļu SIA Avadel viena miljona latu vērtībā, rāda politiķa valsts amatpersonas deklarācija.
SIA Avadel iesniegumā Administratīvajai rajona tiesai lūdz sevi pieaicināt tiesvedībā kā trešo personu, to pamatojot ar faktu, ka līdz ar administratīvās lietas uzsākšanu, apturēts ne tikai Ministru kabineta lēmums par atļauju meža zemes transformācijai, bet arī Valsts meža dienesta transformācijas atļauja, kas izsniegta šai firmai. Līdz ar to Rīgas reģionālā virsmežniecība jau vairāk kā mēnesi nepieņem lēmumu par SIA Avadel ciršanas atļaujas pieteikumu.
JAB pārstāvis tiesā Guntis Grūba Pietiek pauda viedokli, ka Šleseru interesēm tiesā noteikti jābūt pārstāvētām, bet tas jādara pašiem politiķiem, kuriem pieder šī zeme, nevis formāli slēpjoties aiz firmas.
„Faktiskais zemes īpašnieks jau nav SIA Avadel, – tā ir kompānija, kas tikai nodarbojas ar šo būvniecības procesu, līdz ar to šis lūgums nav īsti pamatots. Tas, ka viņiem neļauj cirst un būvēt, un no tā varbūt pelnīt, nenozīmē, ka tiek skartas viņu tiesiskās intereses. Drīzāk jau var uzskatīt, ka tiek skartas zemes īpašnieku tiesiskās intereses. Ja zemes īpašnieks ir Šleseru pāris, tad viņiem ir šīs tiesības cīnīties kā trešajai personai – viņu viedoklis nevar un nedrīkst tikt ignorēts,” skaidro Grūba.
Kā pārliecinājās Pietiek, 1,6 hektārus lielais zemesgabals Jūrmalā, Upes ielā 1a pieder Šleseru ģimenei. 8 domājamās daļas saskaņā ar 2009. gada 4. martā noslēgto dāvinājuma līgumu nonāca Ineses Šleseres īpašumā, bet 2 domājamās daļas palika Aināra Šlesera īpašumā.
Sākotnēji Administratīvā rajona tiesa un pēc tam arī Administratīvā apgabaltiesa atteicās pieņemt izskatīšanai JAB pieteikumu par Šleseriem labvēlīgā valdības lēmuma atcelšanu. Tobrīd abas tiesas instances atteikumu pamatojusi ar to, ka valdības lēmums esot uzskatāms tikai par starplēmumu, bet galīgais lēmums būtu virsmežniecības lēmums par atļauju vai aizliegumu šo meža zemes transformāciju veikt.
Tomēr JAB nepadevās un Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā iesniedza blakussūdzību, apelējot pie fakta, ka iepriekš tiesvedībā jau ir bijis precedents, ka administratīvā tiesa pieņem izskatīšanai lietu par analoģiska valdības lēmuma atcelšanu. Toreiz JAB tiesājās ar bijušā Parex bankas līdzīpašnieka Valērija Kargina ģimenei piederošo SIA Adlera par ieceri veikt būvniecību Jūrmalā kāpu aizsargjoslā.
Līdz ar AT Senāta pozitīvo lēmumu Administratīvajai rajona tiesai 2010. gada 28. septembrī bija jāpieņem izskatīšanai lieta par Šleseriem dotās atļaujas atcelšanu. Kā atbildētājs tiesvedībā pieaicināts atļaujas izdevējs – Ministru kabinets.
Paralēli JAB vērsās ar konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā, lūdzot vērtēt noteikumus par detālplānojuma apstiprināšanu īpašumam Jūrmalā, Upes ielā 1a, un kūrortpilsētas Attīstības plāna grozījumus attiecībā uz Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslu, kur atrodas Šleseru ģimenei piederošais īpašums. Tomēr, kā Pietiek atzina Grūba, JAB konstitucionālā sūdzība nav pieņemta.
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
