Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kopš 2007. gada beigām, kad Ainārs Šlesers tika apstiprināts par satiksmes ministru sava politiskā partnera Ivara Godmaņa valdībā, Rīgas ostas uzņēmumu SIA Rīgas tirdzniecības osta un tā saistītos uzņēmumus piemeklējusi fantastiska biznesa veiksme, kas turpinājusies arī laikā, kad Šlesers pildīja Rīgas vicemēra un Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja pienākumus. Šajā uzņēmumā saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sniegtajām ziņām Šlesers bijis labuma guvējs, slēpjoties aiz ārzonas kompānijas vai trešajām personām. Ja šīs ziņas atbilst patiesībai, Šlesera daļas vērtība tikai šajā uzņēmumu grupā vien ir vismaz 15 miljoni latu, nodrošinot viņam vietu Latvijas bagātāko cilvēku pirmajā četrdesmitniekā.

Kā rāda Lursoft datu bāze, 2007. gadu Rīgas tirdzniecības ostas koncerns (pirmās meitas kompānijas uzņēmumam gan parādījušās tikai gada vidū) vēl bija samērā necila uzņēmumu grupiņa ar 3,82 miljonu latu kopējo apgrozījumu un 269 tūkstošu latu peļņu.

Taču jau 2008. gadā – reizē ar Šlesera darbības sākumu satiksmes ministra amatā – kompānijas darbība ir vienkārši eksplodējusi. Jau 2008. gada februāra sākumā viena no četrām Rīgas tirdzniecības ostas meitasfirmām – Rīgas Centrālais termināls simtprocentīgi iegādājās pazīstamo tranzītuzņēmumu Skonto-Metāls (iespējams, par tieši šajā laikā saņemto Nordea bankas 2,5 miljonu eiro aizdevumu).

Pārdevēji bija finanšu grūtībās iekritušais Guntis Indriksons, Krievijas koncerns Sojuzvņeštrans un nezināmiem īpašniekiem piederošā ārzonas kompānija NBX Commerce LLC.

Savukārt pati Rīgas tirdzniecības osta šajā pašā laikā nopirka vēl atlikušos 45% Rīgas Centrālā termināla kapitāldaļu, un īstie pārdevēji atkal palika nezināmi, - šīs kapitāldaļas oficiāli piederēja kārtējai ārzonas kompānijai, Lihtenšteinā reģistrētajai Baltic Terminal Holding Aktiengesellschaft.

Tieši līdz ar jaunās Godmaņa valdības sastādīšanu mainījās arī Rīgas tirdzniecības ostas oficiālo īpašnieku sastāvs: līdz pat 2007. gada novembra beigām tā simtprocentīgi piederēja nepazīstamajam uzņēmējam Ralfam Kļaviņam, savukārt pēc tam 77,7% kapitāldaļu pārgāja tās pašas Baltic Terminal Holding Aktiengesellschaft īpašumā. Līdz ar to pieminētais pāris mēnešus vēlāk notikušais darījums ar Rīgas Centrālā termināla kapitāldaļām faktiski bija diezgan formāls.

Jau 2008. gadā, kura laikā Šlesers pildīja satiksmes ministra funkcijas, Rīgas tirdzniecības ostas uzņēmumu grupu piemeklēja fantastiski strauja izaugsme: 2008. gada beigās Rīgas tirdzniecības ostai bija jau 13 meitas un saistītās kompānijas (kapitāldaļas veselās sešās uzņēmums iegādājās 2008. gada septembrī), konsolidētais gada apgrozījums septiņpadsmitkāršojās – no 3,82 līdz 64,28 miljoniem, bet peļņa pieauga gandrīz piecdesmitkārt – līdz 13,04 miljoniem latu.

Uzņēmumu grupas attīstību vēl veicināja tas, ka tā acīmredzami rīkojās pēc „gāzi grīdā” principa, no Nordea bankas ņemot gan 10 miljonu eiro aizdevumu, gan 4,3 miljonu eiro kredītlīniju.

Arī Latvijas ekonomikai kritiskais 2009. gads, kura vidū Šlesers kļuva par Rīgas vicemēru un vēl pietuvojās Rīgas brīvostā notiekošajam, kļūstot par tās valdes priekšsēdētāju, Rīgas tirdzniecības ostas sekmes nemazināja: grupas konsolidētais apgrozījums vēl pieauga līdz 82,23 miljoniem latu, savukārt gada tīrā peļņa bija 9,86 miljoni latu.

Peļņa arī tika sekmīgi izmantota: Rīgas tirdzniecības osta 2009. gadā no savām meitas sabiedrībā dividendēs kopā saņēma 11,37 miljonus latu – 2,86 miljonus latu no SIA Rīgas Centrālais termināls, 8,26 miljonus latu no SIA Skonto-Metāls, kā arī nelielākas summas no SIA Transporta bāze, SIA RTO komunālserviss un SIA RTO Elektrotīkli.

Arī pašas Rīgas tirdzniecības ostas īpašnieki nepalika tukšā – 2009. gadā viņiem dividendēs tika samaksāts vairāk nekā miljons latu. No šīs naudas aptuveni 440 tūkstošus latu saņēma SIA Piejūras investīcijas, kuras vienīgais īpašnieks kopš 2009. gada beigām ir Šveicē reģistrētais ārzonas uzņēmums ZEIN Holding AG.

Tieši par šo uzņēmumu KNAB Saeimai nosūtītajā atzinumā tad arī teikts – kopš 2010. gada februāra Šlesers, iesaistot dažādas uzticības personas, aktīvi plānojis un organizējis finanšu shēmas, kā rezultātā ZEIN Holding AG nonāktu viņa faktiskā un juridiskā īpašumā.

Tāpat KNAB atzinumā norādīts, ka Šlesers jau esot saņēmis dividendes no Rīgas tirdzniecības ostas, kā arī aktīvi piedalījies šī uzņēmuma vadīšanā un lēmumu pieņemšanā. To esot atbalstījis arī jau pieminētais kādreizējais uzņēmuma oficiālais īpašnieks un tagadējais vadītājs Kļaviņš.

KNAB atzinumā arī norādīts, ka Šlesers no 2004. līdz 2009. gadam atradies dažādos valsts amatos un, iespējams, pieņēmis vai ietekmējis lēmumus, kas saistīti ar "viņam faktiski piederošo uzņēmumu". Tieši tā rezultātā uzņēmuma apgrozījums desmitkāršojies, būtiski paaugstinoties arī tā vērtībai.

Rīgas tirdzniecības ostas valdē no šā gada februāra darbojas arī Šlesera ilgstošais līdzgaitnieks Jānis Maršāns, liecina Lursoft datu bāze.

Pietiek jau informēja, pašreizējo uzņēmuma oficiālo īpašnieku ķēdes ir pamatīgi sazarotas, un lielākā daļa tā patieso īpašnieku ir kārtīgi paslēpušies – kā rāda Lursoft dati, caur SIA Latmorporttrans 20% kapitāldaļu uzņēmumā kopš pagājušā gada decembra pieder nezināmu īpašnieku Kiprā reģistrētajai kompānijai Mariniera Limited, bet caur SIA Piejūras investīcijas 36% pieder tikpat nezināmu īpašnieku Šveicē reģistrētajai ZEIN Holding AG.

Savukārt caur SIA BTH Rīga apmēram puse no tai piederošajiem 44% kapitāldaļu caur SIA Operate, SIA TOPOS pārvaldība un SIA Metier compos direction formāli pieder kādam dzīvesvietu Tukuma dzīvoklī reģistrējušam 1946. gadā dzimušam Modrim Ozoliņam, bet otra puse caur SIA Ostas parks – 1973. gadā dzimušajam Jānim Lācim.

Interesanti, ka no uzņēmuma oficiālo īpašnieku vidus gandrīz pilnībā (ja neskaita pāris kapitāldaļas) ir pazudis mazpazīstamais uzņēmējs Kļaviņš, kas arī publiski ir ticis minēts kā iespējamais oligarhu mantisko interešu pārstāvis šajā uzņēmumu grupā.

"Iespējams, vismīklainākais „zelta simtnieka” pārstāvis – maz kas ir zināms par viņa biznesa dzīves pirmsākumiem, arī no nekustamajiem īpašumiem tik vien ir kā viens īpašums Alūksnes novadā, toties caur SIA Latmorporttrans un SIA Rīgas tirdzniecības osta viņam pieder prāvas kapitāldaļu paketes tādos Rīgas ostas milzeņos kā Skonto-Metāls (Laika Stara aplēse par uzņēmuma vērtību – 14 miljoni latu) un Rīgas centrālais termināls (39 miljoni latu)," - tā 1977. gadā dzimušais Kļaviņš bija raksturots pēdējā žurnāla VIP Lounge publicētajā Latvijas 100 bagātāko cilvēku sarakstā.

Saskaņā ar uzņēmuma 2009. gada pārskatu pilns Rīgas tirdzniecības ostas radniecīgo un asociēto uzņēmumu uzskaitījums ir šāds:

RĪGAS CENTRĀLAIS TERMINĀLS SIA pamatdarbība ir stividoru, muitas un ekspedīcijas pakalpojumu sniegšana Rīgas ostā.

RTO Elektrotīkli SIA pamatdarbība ir elektroenerģijas realizācija un sadale Andrejsalas, Kundziņsalas un Eksporta rajonos.

KRAVU EKSPEDĪCIJA SIA pamatdarbība ir līdzdalības Baltijas Tranzīta Serviss AS turēšana.

RTO komunālserviss SIA pamatdarbība ir komunālo pakalpojumu sniegšana.

Rīgas ostas elevators AS pamatdarbība ir graudaugu glabāšana un pārkraušana dažādos transporta līdzekļos.

LKK SKONTO-METĀLS SIA pamatdarbība ir kravu ekspedīcijas pakalpojumi.

OSTAS NAMI SIA pamatdarbība ir nekustamā īpašuma pārvaldīšana un iznomāšana.

Rīgas 1.Saldētava AS pamatdarbība ir nekustamā īpašuma un infrastruktūras pārvaldīšana un iznomāšana.

OGĻU TERMINĀLS SIA pamatdarbība ir nekustamā īpašuma pārvaldīšana un iznomāšana.

RHS-FORWARDING AS pamatdarbība ir nekustamā īpašuma pārvaldīšana un iznomāšana.

Transporta bāze SIA pamatdarbība ir nekustamā īpašuma pārvaldīšana un iznomāšana.

JUTA TERMINĀLS SIA pamatdarbība ir nekustamā īpašuma pārvaldīšana un iznomāšana.

RTO Vagonu serviss SIA pamatdarbība ir vagonu apskate un remonts.

RIGA CONTAINER TERMINAL SIA pamatdarbība ir konteineru pārkraušana.

RTO Projekti SIA pamatdarbība ir līdzdalības Rīgas Ostas elevators AS turēšana.

Rīga fertilizer terminal SIA pamatdarbība ir minerālmēslu transportēšana, pārkraušana un glabāšana.”

Savukārt pats Šlesers ceturtdien paziņoja, ka ZEIN Holding īpašnieks esot viņa draugs, formālais Dienas kontrolpaketes īpašnieks Viesturs Koziols, kurš KNAB atzinumā minēts kā viena no personām, kas apzinājusies Šlesera pretlikumīgo rīcību un atbalstījusi viņa darbību.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

FotoKā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Lasīt visu...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...