Iesaki rakstu: 
Aiz partijas LPP/LC reģionālo nodaļu masveida izstāšanās, paziņojot par mērķi veidot vietējās partijas startam nākamajās pašvaldību vēlēšanās, var saskatīt ne tikai Aināra Šlesera izlolotās partijas galu, kā to jau paguvuši nokomentēt politikas vērotāji. Lai gan publisks trieciens Šleseram, šis process nākotnē var izrādīties bijis veids, kā piešķirt jaunu izkārtni citādi vēlētājam vairs „nepārdodamajam” LPP/LC zīmolam. Šleseram ilgu laiku pietuvinātais Dainis Liepiņš, kurš kopā ar Jelgavas nodaļu viens no pirmajiem pamet partiju, vēl aizvien apliecina savu lojalitāti Šleseram, bet noliedz to, ka aiz reģionu atšķelšanās stāv pārdomāts, Rīgas līderu galvās dzimis plāns.
„Ja es teikšu - nē, jūs tik un tā nenoticēsiet,” Pietiek saka Dainis Liepiņš, jautāts, vai viņa un citu pašvaldību deputātu aiziešana no LPP/LC nav plānota kampaņa partijas restartam, un tomēr procesa saskaņotību ar Šleseru noliedz. Tiesa, Liepiņš uzskata, ka iecerētajām reģionālajām partijām būtu jāpārņem LPP/LC ideoloģijas stūrakmens – kristīgās vērtības un deklarētās rūpes par ģimenēm.
Par versiju, ka reģioni atšķeļas, lai dotu jaunu grūdienu tam pašam LPP/LC, tikai citā čaulā, vedina domāt arī atvaļinājumā esošā Šlesera vienīgais līdz šim sniegtais komentārs portālam Diena.lv par LPP/LC šķelšanos. Politiķis tajā bez dramatisma vērtējis reģionu nodaļu aiziešanu, atzīstot, ka reģionu partijās ir politiskā nākotne. Tiesa, šādu komentāru var skaidrot vienkārši ar vēlmi pasniegt LPP/LC izjukšanu sev vēlamā veidā, lai tas netiktu tulkots kā Šlesera sakāve un domubiedru novēršanās no politisko ietekmi zaudējušā līdera.
Liepiņš laikā, kad Šlesers bija satiksmes ministrs un vēlāk Rīgas vicemērs, tika virzīts amatos gan valsts kapitālsabiedrībās, gan pašvaldību uzņēmumos. Tagad, pēc partiju apvienības Par labu Latviju, kurā bija iesaistījusies LPP/LC, izgāšanās 10. Saeimas vēlēšanās, Liepiņš zaudēja Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētāja amatu. Tādēļ viena no versijām ir, ka Šleseram reiz tuvais līdzgaitnieks pamet LPP/LC, vairs neredzēdams tajā noderīgu varas resursu.
Tagad Liepiņš Pietiek saka: „Jā, Šlesers man ir uzticējies, bet saimnieciskā un politiskā darbība nav viens un tas pats.” Liepiņš vēl aizvien respektējot Šleseru kā „personību Latvijas politikā”, un, aizejot no LPP/LC, „mēs tiltus nededzinām”. „Ja vienu trešdaļu valdības tagad veidotu aināri šleseri, mēs dzīvotu labāk, es esmu pārliecināts,” saka Liepiņš.
Līdzīgi arī Salacgrīvas mērs Dagnis Straubergs, kurš tāpat kā Liepiņš ir Šlesera aicināts LPP/LC valdes loceklis, sarunā ar Pietiek apliecina cieņu partijas līderim un teic, ka nevarot pateikt nevienu sliktu vārdu par LPP/LC. Tomēr esot jāizmanto unikālā iespēja reģionālo partiju dibināšanai, tādēļ iespēja, ka tiks dibināta vietējā Salacgrīvas partija vai vairākus novadus aptveroša reģionālā partija, esot ļoti liela.
Citviet, piemēram, Smiltenē, kur pie varas ir LPP/LC mērs Ainārs Mežulis, viņš Pietiek pieļāva, ka varētu gan domāt par reģionālas partijas izveidi, gan meklēt konsolidāciju ar citiem politiskajiem spēkiem, pirmkārt jau Pilsonisko savienību vai Zaļo un zemnieku savienību. Tomēr šāda iespējamo taktiku atšķirība skaidrojama ar atšķirīgu politisko situāciju, piemēram, Smiltenē un Salacgrīvā – ja pirmajā LPP/LC jāstrādā koalīcijā, tad otrajā tai pieder pārliecinošs vairākums vietējā domē.
Straubergs norāda uz LPP/LC un Tautas partijas veidotās apvienības Par labu Latviju vājajiem rezultātiem 10. Saeimas vēlēšanās Salacgrīvā, kas liecina, ka vēlētāji gatavi uzticēties partijas vietējiem līderiem, bet zaudējuši ticību Rīgā veidotajai politikai. 2009. gada jūnijā pašvaldību vēlēšanās LPP/LC saraksts Salacgrīvā guva ļoti pārliecinošu uzvaru, iegūstot 11 no 15 vietām vietējā domē, un par šo sarakstu nobalsoja 2 798 vietējie. Toties gadu vēlāk 10. Saeimas vēlēšanās Par labu Latviju saraksts Salacgrīvā palika ceturtais aiz Vienotības, Zaļo un zemnieku savienības un Visu Latvijai/TB/LNNK, iegūstot tikai 334 balsis.
Par tālākajiem soļiem, kas sekotu reģionālo partiju izveidei un to startam pašvaldību vēlēšanās, esot vēl pāragri runāt – visu noteikšot šī procesa veiksme, tomēr Liepiņš Pietiek neslēpj, ka lielais mērķis ir starts 11. Saeimas vēlēšanās. Tas visticamāk būšot no reģionu partiju līderiem sastādīts saraksts, neesot runas par to, ka šīs reģionu partijas būs tikai atbalstošs fons, kas aicinās balsot par kādu no Rīgas partijām, piemēram, Šlesera vadībā apmaiņā tikai pret dažām vietām sarakstā. Tuvākajos gados līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām topošās reģionālās partijas varētu uzturēt debates par vēlēšanu sistēmas maiņu, lai daļa, iespējams – puse parlamenta deputātu tiktu ievēlēti individuāli, nevis no partiju sarakstiem.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
