Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Slēptā nacionalizācija

Erlends Baļķens, zvērināts advokāts
31.01.2023.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Atbildīgu valsts pārvaldi raksturo ne vien dažādi reformu plāni un solījumi, cik labi mēs pēc tam dzīvosim, bet arī prasme atzīt iepriekš pieļautās kļūdas un labot tās. Saeima, valdība un arī Satversmes tiesa varētu saņemties un godīgi atzīt – Latvijā tiek īstenota lēna un nežēlīga to zemes īpašumu nacionalizācija, uz kuriem padomju okupācijas gados sabūvētas privatizētās daudzdzīvokļu mājas.

Dzīvokļu īpašnieki ir daudz lielāks un līdz ar to politikāņiem tīkamāks elektorāts nekā zemes īpašnieki ievērojami mazākā skaitā. Tādēļ arī visi iespējamie populisti tik vēlīgi uzklausa un tiražē tālāk runas par "zemes baroniem", kuri nabaga dzīvokļu īpašniekiem velkot nost vai pēdējo kreklu.

Ieskatam daži skaitļi. Likumiskā maksa par zemes lietošanu lielākajā daļā gadījumu svārstās no diviem līdz četriem eiro mēnesī. Augstāka tā ir vienīgi tā saucamajos ekskluzīvajos rajonos ar augstu zemes kadastrālo vērtību. Tomēr pat šos aptuveni divus eiro mēnesī ļoti daudzi dzīvokļu īpašnieki izvēlas nemaksāt. Var teikt, lai zemes īpašnieks iet uz tiesu, taču arī te situācija nav viennozīmīga. Atkal daži skaitļi.

Ja daudzdzīvokļu mājā ir viens, divi vai vairāk nemaksātāju, pret visu dzīvokļu īpašnieku kopību prasību tiesā necelsi, tā jāceļ pret katru nemaksātāju atsevišķi. Paradokss slēpjas tajā, ka katra šāda parāda piedziņa zemes īpašniekam nes tikai zaudējumus. Proti, lai celtu prasību pret dzīvokļa īpašnieku, kurš nav samaksājis gada nomas maksu, teiksim, 27 eiro apmērā, jāsamaksā 70 eiro liela valsts nodeva, arī advokāta honorārs būs kādi 70 eiro.

Kad šie 27 eiro ar tiesas lēmumu ir piedzīti, valsts nodeva tiek atmaksāta, bet no 27 eiro atskaitīti izdevumi par advokāta pakalpojumiem 15% apmērā. Ja neskaita morālo gandarījumu, tīrie zaudējumi būs 66 eiro. Tā kā likumā iepriekš noteikto desmit gadu vietā iestrādāts 3 gadu noilgums, arī šādā gadījumā situācija nav daudz labāka. Tiesas ceļā piedzenamais parāds būs 81 eiro liels, bet zaudējumi vairs "tikai" nepilni 58 eiro.

Turklāt neaizmirsīsim, ka no likumiskās maksas par zemes lietošanu – 4% gadā no zemes kadastrālās vērtības – tās īpašniekam jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) pašvaldībai, kura nodokļa nenomaksāšanas gadījumā to var piedzīt bezstrīdus kārtībā, pārdodot zemi izsolē.

Manā praksē bija gadījums, kad kāda daudzdzīvokļu nama dzīvokļu īpašnieki realizēja tiešām nelietīgu shēmu – vienojās zemes īpašniecei nomu par viņai piederošās zemes lietošanu gadiem ilgi nemaksāt, un, kad šī zeme nenomaksātā NĪN dēļ nonāca izsolē, šo dzīvokļu īpašnieku dibinātā biedrība to par lētu naudu nopirka. Šobrīd par to rit tiesvedība.

Kāpēc es par to runāju? Pirmkārt, apzināti tikuši radīti apstākļi, kuros zemes īpašnieks savu zemi agri vai vēlu zaudēs, ja vien viņam nebūs vēl kāds cits pietiekami liels ienākumu avots. Otrkārt, likumdevēji apzināti ignorējuši vienas sabiedrības daļas likumiskās intereses, arī Satversmes tiesas spriedumus, lai izpatiktu otrai – skaitliski lielākai iedzīvotāju grupai.

Atbilstoši 1937. gadā pieņemtajam Civillikumam, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, to apmērs ir seši procenti no simta gadā. Šāda procentu likme sevi pierādījusi par labu esam jau kopš Civillikuma pieņemšanas brīža. Sešu procentu likme par zemes piespiedu nomu bija spēkā arī no 2009. gada novembra, un pret to neiebilda ne zemes, ne arī dzīvokļu īpašnieki. Manis iepriekš minētajā piemērā dzīvokļa īpašniekam pie 6% likmes gadā būtu jāmaksā nevis 27, bet 45 eiro jeb 3,75 eiro mēnesī.

Pēc tam, kad 12. Saeima, prokrievisko partiju iedvesmota, lēma par zemes piespiedu nomas maksas samazināšanu, zemes īpašnieki vērsās Satversmes tiesā, kura lēma, ka "likumdevējam, ievērojot Satversmes tiesas judikatūru piespiedu nomas jautājumos, ir jārod tāds konkrētās situācijas risinājums, kura izstrādes gaitā būtu pienācīgi izvērtēti iespējamie personu pamattiesību ierobežojumi un ar kuru tiktu taisnīgi līdzsvarotas zemes īpašnieku un daudzdzīvokļu māju īpašnieku tiesības".

Diemžēl Saeima noticēja vai, kas ticamāk, gribēja noticēt toreizējā ministra Jāņa Bordāna vadītās Tieslietu ministrijas ekonomiski nepamatotajiem aprēķiniem, un tā radās bēdīgi slavenie 4%. Zemes īpašniekiem nācās kārtējo reizi vērsties Satversmes tiesā, kura viņu konstitucionālo sūdzību skatīs 21. februārī.

Šķiet, ja reiz šo normu atbilstību Satversmei skatīs Satversmes tiesa, pamata bažām par objektīvu visu apstākļu izvērtēšanu nav. Tomēr tās ir. Konstitucionālās tiesas tiesneši Jānis Neimanis un Aldis Laviņš 2018. gadā savās "atsevišķajās domās" pauduši, ka arī 3% liela zemes nomas maksa gadā būtu pietiekama.

Šāds pieņēmums ir ekonomiski absolūti nepamatots, kaut kas līdzīgs Bordāna savulaik no gaisa grābtajiem 4%, jo Saeima likuma izmaiņas savulaik balstīja Latvijas Bankas skaidrojumā par refinansēšanas likmju izmaiņām pēdējo gadu laikā. Proti, ja 2007., 2008. gadā refinansēšanas procenta likme bija 6 procenti, vēlāk būtiski nokritās, bet 2016., 2017. un 2018. gadā līdzinājās nullei, tad arī piespiedu zemes nomas maksai jābūt mazākai, jo nauda ir lēta un kredītu procenti zemi.

Abstrahējoties no tā, ka refinansēšanas likmes ir politekonomisks instruments, kam ar cenu, tai skaitā zemes nomas maksas noteikšanu, nav nekāda sakara, pēc šīs loģikas likumiskās lietošanas maksai par zemi šobrīd vajadzētu "skriet debesīs".

Pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka ievērojami paaugstināja bāzes procentu likmes, nauda ir palikusi dārgāka. Un, tā kā šīs procentu likmes, visticamāk, turpinās kāpt, augs arī naudas cena. Interesanti, vai to ņems vērā tie, kas zemes piespiedu nomas maksu noteica, balstoties uz ļoti zemajām procentu likmēm? Ne mazāk interesanti: vai šīs izmaiņas gribēs pamanīt Satversmes tiesa?

Vai nu nezināšanas, vai kāda cita iemesla dēļ Latvijas Bankas pārstāvis Satversmes tiesā noklusēja, ka iepriekš minētās zemās procentu likmes bija nedabiskas un nevarēja ilgi pastāvēt. Šādas likmes vienmēr ir veicinājušas ļoti strauju patēriņu un līdz ar to arī inflāciju. Vēsturiski zemās procentu likmes saistītas ar Lielo depresiju, kura 1929. gada 29. oktobrī ASV sākās pēc vērtspapīru tirgus "burbuļa sprāgšanas", histēriskas akciju pārdošanas un to cenu straujas krišanās. Tā laika ekonomisti uzskatīja, ka tirgus pats visu noliks savās vietās, vājākie "nogrims", stiprākie – izdzīvos. Viņi maldījās. Lielās depresijas bankrotu vilnis parāva sev līdzi arī daudzas veselīgas nozares.

2008. gadā aizsāktajā krīzē pasaules vadošie ekonomisti ņēma vērā Lielās depresijas laikā pieļautās kļūdas, un, lai piezemēšanās būtu mīkstāka, tirgū tika iepludinātas ļoti lielas lētas naudas masas. Par tādiem kredītprocentiem, kādi bija 2009. gadā, varam tikai sapņot. Lielas naudas plūsmas mūsu ekonomikā "iemeta" arī Covid-19 krīze. Atcerēsimies slaveno "naudas ir tik daudz kā nekad agrāk".

Tagad mēs atkal atgriežamies normālā realitātē un ar normālām, tātad pietiekami augstām procentu likmēm dzīvosim vēl ilgi. Taču, ja neatrisināsim deviņdesmitajos gados radušos piespiedu dalītā īpašuma problēmu, vēl ilgi turpināsim iet pa riņķi, un, visticamāk, šo problēmu nāksies risināt Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Tomēr risinājuma varianti ir: mēs varam atgriezties pie normālas zemes likumiskās lietošanas maksas 6% apmērā; pilnībā atteikties no NĪN piemērošanas piespiedu dalītajā īpašumā esošajām zemēm vai pārnest šo nodokli uz dzīvokļu īpašniekiem, tādējādi izslēdzot no spēles tik agresīvu spēlētāju kā pašvaldības, kuras, ilgi negaidot, var vērst piedziņu uz zemi izsoles ceļā (ja iedzīvotāji nemaksā par zemes nomu, kāpēc par to jāatbild zemes īpašniekam?); valdība var piešķirt dzīvokļu īpašniekiem ilgtermiņa bezprocentu kredītus šādas zemes izpirkšanai; valsts pati var iesaistīties šādas zemes izpirkšanā.

Novērtē šo rakstu:

20
65

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi