Iesaki rakstu: 
Rīgas Centrālcietumā atklāts nopietns noziegums – slepkavības plānošana un izpildītāju vervēšana. Šo noziegumu palīdzēja atklāt vairāku ieslodzīto liecības. Papildus tam tika saņemti arī anonīmi ziņojumi, kas sniedza būtisku informāciju par notiekošo.
Šis gadījums norāda uz dziļu korupciju un iespējamu amatpersonu līdzdalību, kas apdraud cietuma drošību. Dokumentālie pierādījumi un vairāku liecinieku liecības liecina, ka cietuma amatpersonas vairākkārt ignorējušas ziņojumus par slepkavības draudiem.
Slepkavības plāns
Februārī viens no ieslodzītajiem saņēma informāciju, ka tiek plānots uzbrukums pret viņu. Šo informāciju viņam nodeva persona, kas bija tieši saistīta ar organizāciju, kas meklēja izpildītājus. Tika piedāvāti 15 tūkstoši eiro izpildītājiem, kas norāda uz pasūtītāja gatavību ieguldīt ievērojamus finansiālos līdzekļus nozieguma veikšanai. Tas liecina par nopietnu motivāciju un pieejamiem resursiem, kas tika izmantoti nozieguma organizēšanai.
Slepkavības pasūtītājs
Vjačeslavs Gončarovs ir bijušais ieslodzītais, kas jau ilgu laiku sadarbojas ar Valsts drošības dienestu (VDD) kā informators un profesionāls liecinieks. Viņa sadarbība ar VDD bieži balstījās uz savstarpēju izdevīgumu – Gončarovam tika piedāvāta aizsardzība un citi labumi apmaiņā pret liecībām dažādās lietās. Šāda cieša saikne ar valsts drošības iestādēm rada nopietnas aizdomas par Gončarova ietekmi uz izmeklēšanas objektivitāti un viņa motivāciju.
Gončarovs ir piedalījies arī slepkavības organizēšanā pret uzņēmēju Igoru Ivanovu, kamēr viņi abi atradās ieslodzījumā Rīgas Centrālcietumā. Naudu Gončarovam piedāvāja trešā persona, kurai bija interese nogalināt Ivanovu ekonomisko konfliktu dēļ, kas radīja šķēršļus viņa plāniem.
No nesenajiem gadījumiem Gončarovs ir bijis ielikts pie deputāta Jāņa Ādamsona ar nolūku izzināt informāciju no viņa. Turklāt viņš ir iesaistīts advokātes Allas Jurašas (tagad Barbašas) iebiedēšanā caur Ivanovu, norādot, ka advokāti vēlas nogalināt.
Šāda rīcība norāda uz Gončarova motivāciju iegūt sev labvēlīgu statusu cietumā, izmantojot manipulācijas un iebiedēšanu. Šī epizode liecina par Gončarova gatavību izmantot jebkādus līdzekļus savu mērķu sasniegšanai, neņemot vērā sekas un upurus, kas var rasties.
Viņa sadarbība ar valsts iestādēm, piemēram, VDD un cietuma administrāciju, rada jautājumus par iespējamu valsts līdzdalību noziedzīgajā tīklā, jo šīs iestādes bieži vien ignorējušas ziņojumus un nodrošinājušas Gončarovam aizsardzību, kas ļāva viņam turpināt noziedzīgās darbības.
Drošības daļas vadītāja loma
Rīgas Centrālcietuma Drošības daļas vadītājs Andris Savko pēc informācijas saņemšanas neveica nekādus pasākumus, lai izmeklētu slepkavības plānu vai ziņotu atbildīgajām iestādēm. Ir pierādījumi, ka neilgi pēc slepkavības pasūtīšanas Savko tikās ar Gončarovu, un šo tikšanos apliecina fotogrāfijas (skat. attēlu), kas rada nopietnas aizdomas par iespējamu līdzdalību un motivāciju neiejaukties.
Savko bezdarbība ne tikai apdraudēja ieslodzīto dzīvības, bet arī grauj sabiedrības uzticību tiesu sistēmai, jo tā liecina, ka amatpersonas nav gatavas aizsargāt cietumniekus vai nodrošināt taisnīgumu, radot iespaidu par tiesu sistēmas neefektivitāti un korupciju.
Lai šādu bezdarbību novērstu, nepieciešams ieviest skaidrus atbildības mehānismus amatpersonām, stiprināt uzraudzību un palielināt pārredzamību cietuma administrācijas darbībā, kā arī nodrošināt neatkarīgas izmeklēšanas iespējas gadījumos, kad tiek ignorēti ziņojumi par draudiem.
Draudi ieslodzīto ģimenēm
Ir zināms, ka Gončarovs izteicis nāves draudus kāda ieslodzītā sievai, draudot ar vardarbību pret viņu un viņas ģimenes locekļiem. Šie draudi tika izteikti, lai piespiestu ieslodzīto mainīt savas liecības un neizpaust informāciju, kas varētu būt kaitīga Gončarovam vai viņa sabiedrotajiem.
Tā rezultātā ieslodzītais jutās spiests klusēt un izvairīties no sadarbības ar izmeklēšanas iestādēm, kas būtiski ietekmēja izmeklēšanas gaitu. Šādi draudi norāda uz viņa centieniem iebiedēt ne tikai ieslodzītos, bet arī viņu tuviniekus, radot reālas bailes un apdraudot ģimenes drošību.
Liecinieku ietekmēšana
Pēc informācijas nodošanas kompetentajām iestādēm sākās plaša mēroga liecinieku ietekmēšana cietumā un ārpus tā. Liecinieki tika pakļauti psiholoģiskam spiedienam, piemēram, ilgstošai izolācijai, draudiem par nākotnes sodu saasināšanu un manipulācijām ar viņu tiesībām.
Tāpat tika pielietota arī fiziska vardarbība, piemēram, piekaušana un vardarbīgas piespiešanas metodes, lai nodrošinātu klusēšanu vai mainītu liecības. Viņiem draudēja ar ilgstošu izolāciju, piespiedu pārcelšanu uz bīstamākām kamerām vai uzbrukumiem viņu ģimenes locekļiem.
Šāda rīcība apdraud tiesiskuma īstenošanu un norāda uz nepieciešamību pēc stingrākiem liecinieku aizsardzības pasākumiem, piemēram, liecinieku pārcelšanu uz drošām vietām, anonimitātes nodrošināšanu, kā arī juridisko un fizisko aizsardzību, lai novērstu spiedienu un draudus.
Secinājumi un aicinājumi rīcībai
Šie atklājumi parāda, ka slepkavību plānošana notiek arī Latvijas cietumu sistēmas iekšienē, apšaubot cietumu drošības efektivitāti. Cietumiem ir jābūt vietai, kur valda tiesiskums, taču pašreizējā situācija atklāj amatpersonu bezdarbību un korupciju. Lai nodrošinātu tiesiskuma principu ievērošanu, būtu jāievieš stingrāki uzraudzības mehānismi, regulāras neatkarīgas pārbaudes un pastiprināti atbildības pasākumi, kas motivētu amatpersonas rīkoties saskaņā ar likumu.
Aicinu Latvijas varas iestādes uzsākt neatkarīgu izmeklēšanu, īpaši koncentrējoties uz amatpersonu iespējamo līdzdalību. Nepieciešams neatkarīgs izmeklēšanas process, lai vainīgie tiktu saukti pie atbildības un lai sabiedrībai tiktu atjaunota uzticība tiesu sistēmai.
Nepieciešams arī garantēt drošību tiem, kas sadarbojas ar tiesu sistēmu, lai izbeigtu noziedzīgās darbības cietumos un nodrošinātu, ka tiesiskuma principi tiek ievēroti.
Pielikumā: fotogrāfija, kurā redzama V. Gončarova un A. Savko tikšanās neilgi (divas nedēļas) pēc slepkavības izpildītāja meklēšanas.
Seko mums 
Saeimas deputāti, čakli diskutējot komisijās, tuvojas budžeta pieņemšanas sēdēm. Tauta un vienkāršie līdzjutēji iegādājas alu un popkornu, gatavojoties garām sēdēm un vētrainiem disputiem, kas budžetā, kā likums, nemaina neko, vai arī – izmaiņas tiek pieļautas procenta tūkstošdaļas līmenī.
VSIA “Latvijas Televīzija”, turpmāk tekstā - “LTV”, ir saņēmusi Jūsu 2024. gada 4. novembra vēstuli, kurā Jūs lūdzat atbildēt uz Jūsu jautājumiem saistībā ar LTV filmēšanas grupas atrašanos ASV. Atbildot uz Jūsu vēstuli, LTV sniedz atbildes uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem:
Ministru kabinetā ir apstiprināti noteikumi, kas paredz obligāta centralizēta fizikas, ķīmijas, bioloģijas un dabaszinātņu eksāmena ieviešanu 2025./26. mācību gadā vidējās izglītības pakāpē un pamatskolas absolventiem obligāts starpdisciplinārs eksāmens, kurā ietilpst arī dabaszinātnes, notiks 2024./25. mācību gadā.
Pēc tam, kad aģentūra LETA publicēja ziņu ar virsrakstu – “Progresīvo politiķe rosina maznodrošinātajiem veidot pārtikas pakas no veikalu produktiem ar beigušos derīguma termiņu”, par pārtikas pakām un ēdiena ziedošanu pēdējo nedēļu laikā ir izteikušies visi, kam vien nav slinkums.
Turpmāk par nevēlamu seksuāla rakstura darbību, kuras mērķis ir iebiedēt vai pazemot, varēs piemērot naudas sodu. Līdz šim tā nebija.
Gadījums ar vēršanos pret LSM ir spilgts piemērs tam, kāpēc vairs neesmu tviterī. Cilvēki apzināti izrauj no konteksta citātu, to tiražē tīkliņos (galvenokārt tviterī, jo tur lielāka armija ar viltus ziņu atbalstītājiem) un pārējie apzināti vai aiz stulbuma šīs muļķības tiražē tālāk. Un nožēlojamākais, ka uz šīm provokācijām atsaucas valsts iestāžu darbinieki, politiķi u.c. it kā par saprātīgiem uzskatīti cilvēki, pieprasot žurnālista skaidrojumu par to, ko viņš nav teicis. Arī feisbuks ļoti neatpaliek no tvitera.
Zviedrijas akumulatoru izstrādātājs un ražotājs Northvolt ir iesniedzis bankrota pieteikumu ASV. Uzņēmums cīnās ar pieaugošiem parādiem, turklāt tas nespēja nodrošināt glābšanas finansējumu, un skaidrās naudas rezerves bija palikušas tikai vienai nedēļai.
Sociālistiskās sacensības karstumā neviens nepamanīja, ka padomju saimniecības (sovhoza) kantora pagalmā gulēja beigts lops. Tiesa, tas nedaudz bojāja labo skatu uz goda plāksni ar daudzajiem labāko laukstrādnieku attēliem.
Eiropas un vietējie birokrāti izmisīgi meklē eksistences līdzekļus sev un saviem politiskajiem projektiem.
