Slēpjot informāciju par prēmijām, jaunais Vējoņa kancelejas vadītājs sper soli uz pirmās administratīvās tiesvedības sarūpēšanu
PIETIEK13.03.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Slēpjot pieprasīto informāciju par dažādu papildu izmaksu piešķiršanas kritērijiem un tās pamatojumu, bijušais Latvijas pasta vadītājs, jaunais Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kancelejas vadītājs Arnis Salnājs ir spēris soli uz pirmās administratīvās tiesvedības sarūpēšanu kancelejai savu pilnvaru laikā.
Pēc Pietiek publicētā apjomīgā pārskata par pagājušā gada iespaidīgajām, pat vairākos tūkstošos mērāmajām papildu izmaksām virknei Valsts prezidenta kancelejas vadošajiem darbiniekiem vairāki lasītāji interesējās par konkrētām izmaksām, kas bija radījušas īpašu neizpratni.
Šos jautājumus Pietiek apkopoja šādā jaunā informācijas pieprasījumā, kas jau februāra sākumā tika nosūtīts Valsts prezidenta kancelejai:
„1) Ar ko izskaidrojamas regulārās piemaksas Juridiskās nodaļas vadītāja vietniecei par tiesiskā pamatojuma nodrošināšanu Rīgas pils Priekšpils aprīkojuma un mēbeļu restaurācijai, jaunu, analogu un reprezentācijas mēbeļu izgatavošanai un iegādei? Kā tieši minētā darbiniece mēnesi pēc mēneša nodrošināja tiesisko pamatojumu mēbeļu izgatavošanai un iegādei?
2) ar ko izskaidrojama naudas balvu piešķiršana virknei kancelejas darbinieku par starptautiskas konferences dalībnieku pieņemšanu Rīgas pilī plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu, sagatavošanu un sekmīgu īstenošanu? Vai šādas darbības neietilpst darbinieku amata pienākumos?
3) ar ko izskaidrojams, ka naudas balva par „starptautiskas konferences dalībnieku pieņemšanu Rīgas pilī plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu, sagatavošanu un sekmīgu īstenošanu” ir piešķirta Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomniekam? Kā tieši prezidenta konstitucionālo tiesību padomnieks ir veicis „starptautiskas konferences dalībnieku pieņemšanu Rīgas pilī plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu, sagatavošanu un sekmīgu īstenošanu”?
4) par kādu tieši „Valsts prezidenta un viņa kundzes īstenoto patronāžu projektu plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu un sekmīgu īstenošanu, veicot uzticētos pienākumus paaugstinātas darba intensitātes apstākļos” naudas izmaksu ir saņēmusi Kancelejas vadītāja vietniece? Kā tieši ir izpaudusies paaugstinātā darba intensitāte? Uzskaitiet veiktās darbības.
5) par kādām tieši darbībām Valsts prezidenta nacionālās drošības padomniekam naudas balva piešķirta par to, ka „nodrošināta Latvijas pārstāvība un dalība NATO Varšavas samitā”? Vai Valsts prezidenta padomnieks bija tas, kas organizēja un nodrošināja šo pārstāvību un dalību? Kas tieši un uz kādu normatīvo aktu pamata minētajai amatpersonai uzdeva veikt šādas funkcijas?
6) kā tieši Apžēlošanas dienesta vecākā speciāliste veica augstāko Latvijas valsts apbalvojumu svinīgo pasniegšanas ceremoniju 2016.gada 4.maijā Melngalvju namā, plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu, sagatavošanu un sekmīgu īstenošanu, par to saņemot naudas balvu? Kāpēc šādu funkciju veikšana tika uzdota tieši Apžēlošanas dienesta darbiniecei?
7) Valsts prezidenta ekonomikas padomniekam ir piešķirta naudas balva par „ārējās ekonomiskās sadarbību veicināšanu un investīciju piesaisti, apzinot Latvijas un ārvalstu investorus, izstrādājot iespējamos darbības virzienus potenciālo investīciju piesaistei Latvijā”. Kādas tieši investīcijas minētā amatpersona ir piesaistījusi? Kā varu iepazīties ar izstrādātajiem darbības virzieniem?
8) Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietniecei naudas izmaksas ir piešķirtas „par personīgo iniciatīvu un ieguldījumu, kā arī darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti, plānojot un koordinējot kultūras un sabiedrisku valstiska un starptautiska mēroga projektus”. Lūdzu, uzskaitiet visus šos projektus.
9) Valsts heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietniecei administratīvajos jautājumos aprēķināta naudas balva par Valsts prezidenta atzinības raksta “Cildinājuma raksts” idejas izstrādi un to īstenošanu. Lūdzu, iepazīstiniet mani ar minēto ideju un darbībām, ko šī amatpersona veikusi tās īstenošanai.
Tāpat saistībā ar 2016. gada decembrī piešķirtajām prēmijām „par darbu 2016.gadā atbilstoši darba izpildes novērtēšanas rezultātiem” vēlos iepazīties ar darba izpildes novērtēšanas dokumentāciju, kas bijusi pamatā šādu prēmiju izmaksai:
Egitai Kazekai, kancelejas vadītāja vietniecei - 1974,23 eiro
Guntim Puķītim, kancelejas vadītājam - 1952,75 eiro
Kristīnei Jaunzemei, Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskajai padomniecei - 1921,05 eiro
Jānim Kažociņam, Valsts prezidenta nacionālās drošības padomniekam, Nacionālās drošības padomes sekretāram - 1869,82 eiro
Maijai Manikai Valsts prezidenta ārlietu padomniecei - 1869,82 eiro
Andim Jēkabsonam, Valsts prezidenta ekonomikas padomniekam - 1869,82 eiro
Jānim Siksnim, Valsts prezidenta preses padomniekam - 1869,82 eiro
Jānim Plepam, Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomniekam - 1636,09 eiro
Mairai Sudrabiņai, Ordeņu kapitula sekretārei - 1467,68 eiro
Ilzei Salnai, Preses dienesta vadītājai - 1426,60 eiro
Lindai Puķītei, Juridiskās nodaļas vadītāja vietniecei - 1346,12 eiro
Jānim Mūsiņam, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas informācijas tehnoloģiju galvenajam speciālistam - 1337,22 eiro
Ingai Šteinbrikai - 1302,04 eiro
Renāram Vildem, Valsts prezidenta protokola vadītājam - 1284,10 eiro
Skaidrītei Zarānei, Valsts prezidenta protokola konsultantei - 1133,70 eiro
Ilonai Kancānei, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas vecākai grāmatvedei - 1088,58 eiro
Inesei Kahanovičai, Juridiskās nodaļas juristei - 1067,99 eiro
Ievai Viļumai, Juridiskās nodaļas juristei - 1067,99 eiro
Evitai Brečai, vecākajai ekonomikas konsultantei - 1052,90 eiro.
Tāpat miniet arī konkrētās amatpersonas, kas ir veikušas šo izvērtējumu.”
Lai gan Informācijas atklātības likums pieprasa valsts iestādēm pieprasītu informāciju sniegt divu nedēļu laikā, bet, ja prasītajām ziņām ir nepieciešama papildu apstrāde, par to informēt pieprasītāju, jaunais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Salnājs ir ignorējis gan šo normu, gan arī likumā noteikto, ka informācijas sniegšanas atteikuma gadījumā ir precīzi jānorāda, kur un kā atteikumu iespējams pārsūdzēt.
Turklāt, veselu mēnesi gatavojot atbildi, Valsts prezidenta kanceleja Salnāja vadībā prasīto informāciju tā arī nav sniegusi, tā vietā uz visiem minētajiem jautājumiem sastādot šādu dokumentu ar paša Salnāja parakstu:
„Valsts prezidenta kanceleja (turpmāk - Kanceleja) ir saņēmusi Jūsu 2017.gada 1.februāra elektronisko iesniegumu un 3.februāra rakstisko iesniegumu, kurā lūdzat sniegt papildus informāciju saistībā ar Kancelejas darbiniekiem veiktām izmaksām 2016.gadā, izsakāt vēlmi iepazīties ar darba izpildes novērtēšanas dokumentāciju, kas bijusi par pamatu prēmiju izmaksai, kā arī lūdzat sniegt informāciju par amatpersonām, kuras novērtējumu veikušas.
Atbilstoši Informācijas atklātības likuma normām Kanceleja ar 2017.gada 25.janvāra vēstuli Nr.149 “Par informācijas sniegšanu” Jums sniedza informāciju par 2016.gadā izmaksātajām prēmijām, naudas balvām un piemaksām Kancelejā, tostarp norādot izmaksu tiesisko un faktisko pamatojumu. Visas prēmijas, naudas balvas un piemaksas ir noteiktas un izmaksātas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, ievērojot gan Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma, gan arī Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma normas un citu likumu normas. Informācija par pasākumiem ir pieejama www.president.lv.
Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 16.panta otro daļu darbiniekam saskaņā ar ikgadējo darbības un tās rezultātu novērtējumu reizi gadā var izmaksāt prēmiju, kuras apmērs nedrīkst pārsniegt 75 procentus no mēnešalgas. Darba izpildes novērtēšanu Kancelejā veic, pamatojoties uz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un
darbinieku atlīdzības likuma un Valsts pārvaldes iekārtas likuma pamata izdotiem iekšējiem normatīvajiem aktiem, kas nosaka darbinieku darba izpildes novērtēšanas kārtību.
Informējam, ka Kancelejā nodarbināto darba izpildi novērtē tā tiešais vadītājs (Kancelejas nolikums un struktūra pieejama www.president.lv) vai Kancelejā izveidota komisija. Darba izpildes novērtēšanas process Kancelejā sastāv no darba izpildes novērtēšanas plānošanas, darba izpildes novērtēšanas un darba izpildes novērtēšanas pārrunām, kurās tiek novērtēta darba izpilde, nodarbinātā prasmes atbilstoši noteiktajām amata kompetencēm, mērķu sasniegšana un uzdevumu izpilde, darbu plānošana, koordinācija, sadarbība un citi jautājumi.
Informācijai, kura ir paredzēta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu un kuras izpaušana vai nozaudēšana šīs informācijas rakstura un satura dēļ apgrūtina vai var apgrūtināt iestādes darbību, nodara vai var nodarīt kaitējumu personu likumīgajām interesēm, ievērojot Informācijas atklātības likuma 5.panta pirmo daļu, ir ierobežota pieejamība.”
Pašlaik Pietiek pārstāvis jau ir nosūtījis pieteikumu administratīvajai tiesai, aicinot sākt administratīvo tiesvedību sakarā ar Valsts prezidenta kancelejas prettiesisko rīcību. Kā zināms, saistībā ar līdzīgu Ārlietu ministrijas rīcību, slēpjot izmaksātās prēmijas, jau ir sākta administratīvā tiesvedība.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
