Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Liepājas pašvaldības vadība nevēlas atklāt, kura amatpersona, kad un uz kāda pamata padarījusi sabiedrībai nepieejamus ekspertīzes rezultātus par sākotnēji iesniegto pilsētas jaunās koncertzāles tehnisko projektu, kuru tā neskaitāmo nepilnību dēļ speciālisti jau nodēvējuši par trīs miljonus latu izmaksājušu makulatūru. „Saskaņā ar līgumu par tehniskā projekta ekspertīzi ekspertīze ir pabeigta tikai tad, ja ir saņemts pozitīvs ekspertīzes atzinums,” – šāds ir Ulda Seska vadītās pašvaldības oficiālais skaidrojums. Savukārt vispārējās līnijās sabiedrība jau esot informēta, un vairāk zināt tai nevajagot.

Liepājas pilsētas koncertzāles projektu izstrādā austriešu arhitektu firma Giencke & Company (Latvijā reģistrēta tās SIA Giencke & Company Latvija), un tas domē iesniegts pagājušā gada beigās ar papildinājumiem šā gada 31. janvārī. Tā finansējums lielākoties nāk no valsts budžeta: saskaņā ar noslēgto līgumu par projektēšanas darbiem ir samaksāti 2,73 miljoni latu bez pievienotās vērtības nodokļa, tajā skaitā no valsts līdzekļiem 2,561 miljons latu, bet no pašvaldības līdzekļiem – 169 tūkstoši lati. Turklāt, kas neparasti, avansā samaksāti veseli 95% visas līgumā minētās summas: kā atzīst pašvaldība, pēc projekta pabeigšanas projektētājs saņems tikai atlikušos 5% - 152 tūkstošus latu bez PVN.

Taču pretim avansā samaksātajai iespaidīgajai summai pagaidām ir saņemts vienkārši brāķis: kā Pietiek jau informējis, pat Austrijas arhitekta Folkera Gīnkes Latvijas partneris Juris Poga atzinis, ka „projekta gatavība ir zaļa”, savukārt projektu uzraugošā SIA Būvkonsultants atzinusi, ka „tehniskais projekts ir jālabo, jāpapildina jautājumos par vides pieejamības, ugunsdrošības, ēkas energoefektivitātes, ekspluatācijas risinājumiem un par atbilstību Latvijas būvnormatīviem un ekonomiskajām un vides prasībām”.

Šie atzinumi nozīmē to, ka iespaidīgu avansu Seska vadītā Liepājas dome avansā samaksājusi par faktisku makulatūru. „Pavisam koncertzāles „priekšdarbiem” ir jau iztērēti gandrīz seši miljoni latu. Projekta uzraudzības padomes, kas faktiski tika nodibināta tad, kad arhitekts jau bija saņēmis visu „pieticīgo avansu”, locekļi netika informēti par tehniskā projekta brāķi un citām hroniskām ķibelēm,” situāciju raksturo domes opozīcijas deputāts Ivars Kesenfelds.

Savukārt arhitekts Gundars Vērpe atzīst, ka „projekts izrādījās diletantisks un arhitektoniski analfabētisks. Austrijā esot, sūtīju Latvijas pārstāvjiem brīdinājumus, bet tie netika ņemti vērā. Izrādījās, ka par nepabeigtu un kļūdainu projektu ir samaksāti 90 procenti honorāra, koncertzāles tehniskais projekts maksā 3,03 miljonus latu, neskaitot pievienotās vērtības nodokli. Rezultātā Latvijas puse liedz sev jebkādas iespējas iegūt kvalitatīvu projektu. 2011. gada marta sākumā publicēju projekta arhitektūras daļas kļūdu uzskaitījumu. Izveidojās īslaicīga diskusija, bet tā vietā, lai atgūtu zaudēto naudu, Liepājas Dome projektu aizslepenoja”.

Pēc vairāku dienu pārdomām pašvaldība Pietiek daļēji atklāja, kas tieši atbildīgs par šādi noslēgtu līgumu: „Projektēšanas izmaksas ir noteiktas, pamatojoties uz 2008. gadā veikto iepirkuma procedūru saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu. 2008. gada 14. aprīlī ir noslēgts līgums starp Liepājas pašvaldību, SIA Giencke & Company - Latvija, pašvaldības iestādi Kultūras pārvalde, aģentūru Trīs jaunie brāļi, kas paredz veikt daudzfunkcionālā centra Lielais dzintars būvprojektēšanas darbus par summu Ls 3 032 724,80 bez pievienotā vērtības nodokļa.” Savukārt to, kuras tieši amatpersonas šo īpatno likumu parakstījušas, Liepājas pašvaldība pagaidām nevēlas atklāt.

Kā Pietiek jau informējis, dažas no arhitektu pamanītajām uzskatāmākajām nejēdzībām un paviršībām austriešu izstrādātajā projektā ir šādas:

- jaunbūvētās mūzikas skolas klasēs nav iespējams nokļūt cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

- mēģinot izsekot evakuācijas ceļu ugunsgrēka gadījumā, tas izrādās bezjēdzīgi sarežģīts un bīstams; pēc būtības evakuācijas kāpnes ved uz pagrabu, uz strupceļu.

- vispār nav iespējams nokļūt uz ēkas jumta, un projektā nav pat izstrādāta lielākā daļa kāpņu.

- mūzikas skolas flīģeļu klasēs nav iespējams ievietot mūzikas instrumentu, un jau ieplānotas nopietnas problēmas ar flīģeļa nogādi kamerzālē.

- visā ēkā mūzikas klasēs un kabinetos nav paredzēta dabīgā ventilācija, kas ir sevišķi bīstams risinājums ēkai ar stiklotām sienām un ļoti zemiem griestiem.

- tualetes iecerētas nepamatoti mazas un plānojuma ziņā būtu vairāk pieļaujamas kinoteātrim vai ātrās ēdināšanas iestādei, nevis augstas klases publiskai ēkai.

- dušas telpas izeja projektēta tieši uz gaiteni bez jebkādas priekštelpas.

Saskaņā ar Vērpes pārliecību „iesniegtajā tehniskā projektā katrs arhitektūras daļas rasējums ir pārpilns kļūdām un rupjiem likumdošanas pārkāpumiem. Ja ķeras klāt šo kļūdu labošanai, jāpārstrādā arī projekta inženieru daļa – būvkonstrukcijas, apkure, vēdināšana, u.t.t. un pats būtiskākais ēkas celtniecības izmaksas. Tehniskais projekts, kas izmaksā 15,6 procentus no plānotās būvizmaksas, neuzrāda precīzas būvtāmes, pie tam pagājušā gada 13. decembrī netika iesniegtas būvkonstrukcijas! Šādus iztrūkumus par papildinājumiem pēc projekta ekspertīzes vairs nosaukt nevar. Nebrīnos, ka labošanas process ir tā ieildzis. Pēc projekta nodošanas būs nepieciešama atkārtota projekta ekspertīze, iepriekšējā izmaksāja 15 000 latu”...

Brāķa apjoms ir bijis tik iespaidīgs, ka austriešu arhitektu firmas maija vidū solītais papildinātais un labotais projekts nav saņemts vēl joprojām, un to atzīst arī pašvaldība: „Tehniskā projekta izstrādē ir iesaistīti 19 projektēšanas uzņēmumi. Viens no projektētāja SIA Giencke & Company Latvija apakšuzņēmējiem, kas veic projekta būvkonstrukciju sadaļas izstrādi, vēl nav pilnībā pabeidzis būvkonstrukciju detalizēto rasējumu izstrādi un turpina projektēšanas darbus.” Tiesa, konkrētā apakšuzņēmēja nosaukums jau atkal netiek atklāts.

„Lai šajā situācijā iegūtu reālu rezultātu, ir jāsper radikāls solis – jāpārtrauc sadarbība ar līdzšinējiem projektētājiem un jāattiesā izšķērdētie līdzekļi, turpinot sadarbību ar citu arhitektu biroju. Šādā gadījumā sākotnēji nerealizējams projekts pārtaptu par paraugpiemēru labai projektēšanas vadības un likumdošanas praksei,” uzskata Vērpe.

Savukārt pašvaldība, cik noprotams, par ko tādu pat nedomā: „Lielākā daļa no ekspertīzes sēdzienā minētajiem nepieciešamajiem labojumiem jau ir veikti (jautājumi, kas saistīti ar būvprojekta noformēšanu, ugunsdrošības, vides pieejamības, plānojuma izmaiņām, telpu augstumiem, akustikas risinājumiem, atbilstību būvnormatīviem un projektēšanas uzdevumam), pašreiz projektētājs turpina darbu pie būvkonstrukciju sadaļas, līdz ar to nav pamata apgalvojumam, ka daudzfunkcionālā centra Lielais dzintars projekts ir nekvalitatīvs. Pašvaldība pieliek visas pūles, lai tehniskais projekts jau tuvākajā laikā tiktu pabeigts un saņemts labā kvalitātē.”

Kā zināms, savulaik Sesks ilgāku laiku mēģināja slēpt citu Liepājas pašvaldības pasūtītu un apmaksātu makulatūru – eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas uzņēmuma radīto Liepājas attīstības koncepciju, kas bija sagatavota vidusskolas sacerējuma līmenī. Uz ilgāku laiku šai koncepcijai pat bija noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss.

Pateicoties Liepājas domes deputāta Ivara Kesenfelda kontaktiem, Pietiek rīcībā ir nonākusi daļa no pašlaik pašvaldības noslepenotā ekspertīzes slēdziena, - to šodien arī publiskojam.

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Un kā ar latviešu valodu sokas pašam „sabiedriskajam medijam”?

FotoKopā ar valodniekiem LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” izveidojis 15 izplatītāko valodas kļūdu sarakstu un publicējis to. Lasītājiem ir lieliska iespēja pārliecināties, kā ar latviešu valodu sokas pašam LSM. Saglabāta oriģinālā versija. Vērts pievērst uzmanību Nr.12, Nr.7 un Nr.4.
Lasīt visu...

21

Jaunā konservatīvā partija šūpo valdību

FotoParasti politikas vērotājiem vasara ir diezgan garlaicīgs laika posms, jo Saeimas deputātiem ir garās brīvdienas un arī citi politiķi un vadoši ierēdņi izbauda atvaļinājumu. Tomēr šī vasara ir atšķirīga – to nosaka ne tikai izveidojusies krīze Rīgas domē, bet arī skandāli un skaļās emocijas valdībā.
Lasīt visu...

12

Totālā kontrole

FotoDaudz ir dzirdēts par sazvērestībām, un ir pat tāds ironisks apzīmējums – sazvērestību teorijas. Vai tiešām jūs domājat, ka sazvērestības nekad nav notikušas? Teiksiet - ir, bet tas bija sen un vairs nav taisnība.
Lasīt visu...

21

Patīkamas vilšanās veltās cerībās

FotoPēc eksaltētu jūsmu tirādēm biju mazliet apmulsis: varbūt valsts prezidenta Egila Levita kvalifikācijas glorificētājiem sava taisnība, kritizētājiem sava? Varbūt pārspīlējumi abās pusēs? Tāpēc šonedēļ “Rīta panorāmā” gaidīju patīkamu vilšanos savos uzskatos. Nesagaidīju. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 2. Cilvēka kritēriji

FotoMūsu laikmeta intriģējoša pazīme ir grandiozās antropoloģiskās pārmaiņas. Veidojas jauns antropoloģiskais tips. Tā nosaukums ir “postcilvēks”. Postcilvēku uzskata par antipodu cilvēkam. Nosaukums “postcilvēks” nav patīkams. Taču tam jau labu laiku ir starptautiskā autoritāte – daudzu zemju intelektuāļu acīs iemantota patiesības, pareizības un taisnības garanta reputācija.
Lasīt visu...

12

Mārtiņš Bondars = politiskā prostitūta?

FotoStarp citu, to pirmais pateica Artuss Kaimiņš. Un pēc šī raksta izlasīšanas dīvainā kārtā šādam apgalvojumam varētu piekrist pat premjers Krišjānis Kariņš. Un Raimonds Pauls jau noteikti. Jo ļoti iespējams, ka zināmā mērā par Maestro un tūkstošiem citu Krājbankas noguldītāju apmuļķošanu saņemtā asinsnauda palīdz nodrošināt Bondaru pārim ierasto spožo un padārgo dzīves stilu. Citi iespējamie scenāriji, kā Latvijas liberālās politikas “spīdeklis” Mārtiņš Bondars un viņa daiļā kundze Ieva gūst ienākumus, ir pāris krimināllietu ierosināšanas vērti.
Lasīt visu...

18

Grāmatas nav nekāds alkohols, lai tām samazinātu nodokli

FotoFinanšu ministrija kompetences ietvaros ir izskatījusi Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas 2019.gada 12.jūnija vēstuli, kurā atkārtoti tiek lūgts atbalstīt samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) likmes noteikšanu jebkura formāta grāmatām ne lielāku par 5 procentiem, un sniedz šādu informāciju.
Lasīt visu...

21

Juceklis sabiedriskajos medijos

FotoPirms nedēļas Latvijas radio Ziņu dienests izteica neuzticību radio valdei un pieprasīja tās atkāpšanos vai atbrīvošanu. Šo paziņojumu atbalstīja vairums Ziņu dienesta darbinieku. Žurnālisti uzskata, ka strādā vismaz ceturto daļu virs noteiktās slodzes un nesaņem adekvātu atalgojumu par padarīto darbu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par "Mīļumu" Gobzemu, dubulttiesnesi un citiem interesantajiem ļaudīm: kas patiesībā redzams attēlos

Fotogrāfijas no ministriju un tās padotībā esošo iestāžu saviesīgajiem sarīkojumiem ir patiešām interesants izpētes...

Foto

Aicinājums iedzīvotājiem, kuri dzīvo auto-moto trašu un šautuvju tuvumā

Iesākšu šoreiz savu rakstu ar Satversmes tiesas priekšsēdētājas, profesores Inetas Ziemeles uzrunā teikto Latvijas tiesnešu konferencē 2018.gada...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 1. Pašapmāna ideoloģija par cilvēku

Rietumu civilizācijā eksistē pašapmāna ideoloģija par cilvēku. Tai ir milzīgs spēks. Tā pastāv daudzus gadsimtus un acīmredzot pastāvēs arī...

Foto

Pūce un meža kapitālvērtība

Koku ciršanas noteikumu grozījumi, kas ļautu cirst tievākus kokus, nereti tiek attaisnoti ar to, ka tie ļautu palielināt mežu kapitālvērtību. Šoreiz gribu...

Foto

Korupcijai nav vietas ne Latvijā, ne Rīgā, ne manā darbā un dzīvē

Iepriekšējās diennaktis man pagāja satraukumiem pilnas, arī plašsaziņas līdzekļos parādījusies informācija - jāsaka, ka...

Foto

Jauniešiem, kuri gatavojas dienestam bruņotajos spēkos

Pienāks laiks, kad tieši jums būs jākļūst par pagastu, rajonu un pilsētu vadītājiem. Starp jums būs arī kāds, kuram būs...

Foto

Skaistas runas par solidaritāti no rīta, sirsnīgs rokasspiediens lielzaglim Šķēlem vakarā

Tā bija gandrīz vai sirdi plosoša aina – pirmdienas vakarā sociālajos tīklos vērot, kā pirmie...

Foto

Sākušies Levita laiki Rīgas pilī

Stājoties prezidenta amatā, Egils Levits ir devis svinīgo solījumu un saņēmis Rīgas pils atslēgas no bijušā prezidenta Raimonda Vējoņa. Levits ir...

Foto

Latvijas tauta tiek aicināta veltīt savas pūles Tēvzemei un Brīvībai: runa pie Brīvības pieminekļa

Mīļie Latvijas cilvēki! Divi vārdi, divi lietvārdi – Tēvzemei un Brīvībai. Tās...

Foto

Mazliet par “influenceriem” un “viedokļu līderiem”. Un sirdsinteliģences piemēru

Reizēm par to aizdomājos, jo dažreiz esmu dzirdējis, ka mani nodēvē par “viedokļu līderi” - kas ir...

Foto

Kad mums būs “Latvia first”?

Latvijas ārpolitika nespēj atbrīvoties no valdošo politiķu mānijas izkalpoties citu valstu vajadzībām vai kaprīzēm – mūsu pašu nacionālās intereses atstumjot malā...

Foto

Nepieļausim, lai ar „Daugavpils satiksmi” atkārtojas „Rīgas satiksmes” scenārijs

Vēlos vērst uzmanību uz notikumiem, kas šobrīd norisinās Daugavpilī saistībā ar šī gada 19. jūlijā Daugavpils mēra...

Foto

Rūgtā paaudžu teorija

Paaudžu teoriju var uzskatīt par Rietumu civilizācijas norieta sastāvdaļu. Ja nebūtu civilizācijas norieta, ko spilgti iezīmē paaudžu vēsturiskās virzības negatīvā trajektorija, tad, visticamākais,...

Foto

Mums melots desmit gadus no vietas, laiks sākt prasīt atbildību

Desmit gadus no vietas visai Latvijas sabiedrībai ticis melots par patiesā labuma guvējiem Ventspilī. Tagad, kad...

Foto

Prātojums par viršiem

Sazvērestības teoriju virpinātājiem gards kumosiņš. Jaunākā intriga īsajā versijā būtu šāda: "Attīstībai/Par!" kombinatori palaida tautās likumprojektu par 40 miljonu izmaksāšanu draudzīgām biedrībām, lai...

Foto

Publiski izteikts viedoklis ir melns traips manai reputācijai, kas mani turpmāk pavadīs visur un vienmēr

Šodien esmu vērsies Valsts policijā pret Unu Rozenbaumu par neslavas celšanu....

Foto

“Saskaņa” grib kļūt par zemūdeni

Runājot par partiju “Saskaņa”, pirmais salīdzinājums, kas nāk prātā, ir – tā uzvedas kā kārtīga māksliniece un ir paņēmusi garu pauzi....

Foto

Levits inaugurācijas pasākumu iecerējis kā vecpuišu un vecmeitu ballīti

Pagājušajā nedēļā saņēmu uzaicinājumu uz sarīkojumu par godu Egila Levita inaugurācijai. Liels bija man izbrīns, ka tas...

Foto

Prokurors pieprasa tiesvedību bez advokāta

Šī gada 25.jūnijā Lemberga tiesvedības procesā mans vienīgais un pastāvīgais tiesas advokāts Raimonds Krastiņš nosūtīja Rīgas apgabaltiesai negaidītu paziņojumu, ka veselības...

Foto

Cilvēciskuma amputēšana un postcilvēka instinkta aktivizēšana “Lampas” tumsā

Par “Lampu” nav jēgas gari un plaši rakstīt. “Lampas” misija pilnā mērā ir adekvāta vispārējam pagrimumam gan visā...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 5. Masu komunikācijas jānusisms

Tautas pēdējā fāzē līksmo dekadence – cilvēku darbības, uzvedības un komunikācijas pagrimums. Dekadences pamatpazīmēs stabilu vietu ieņem masu komunikācijas...

Foto

Gurķi

Šis raksts ir domāts tiem, kas saprot lasīto un izdara pareizus secinājumus. Tie, kam viss ir skaidrs, zināms, un arī tiem, kas ir patiesība pēdējā instancē,...

Foto

Juku laiki Rīgas domē

Jāņi nosvinēti, un ir pietiekami daudz laika atkal pievērsties politiskajiem šoviem. Saeimas deputāti izbauda godīgi nopelnītās brīvdienas un arvien retāk parādās televīzijā...

Foto

Uzspēlēsim konkursu

Maija beigās Latvijas Nacionālais teātris sadarbībā ar Nacionālās mākslas atbalsta fondu  izsludināja pilna apjoma lugu ideju “makšķerēšanas” konkursu, vēloties teātra repertuārā iekļaut jaunākos Latvijas autoru...