Slepenie ziņojumi prezidentam radījuši jautājumus par Bērziņu, Sprūdžu un Kozlovski
PIETIEK24.10.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tiesībsargājošo iestāžu ziņojumi, kas, pēc Valsts prezidenta Andra Bērziņa vārdiem, saturējuši "neglaimojošu informāciju" par atsevišķu ministru kandidātiem, ietver šāda veida ziņas par trim personām - tieslietu ministra kandidātu Gaidi Bērziņu (Nacionālā apvienība), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra kandidātu Edmundu Sprūdžu (ZRP) un iekšlietu ministra kandidātu Rihardu Kozlovski (ZRP). To Pietiek apstiprinājuši par klasificēto ziņojumu saturu informēti avoti.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, ziņojumi, kurus pēc Valsts prezidenta lūguma par ministru kandidātiem bija sniegušas drošības iestādes, ko apkopojis Satversmes aizsardzības birojs (SAB), kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sniegtā informācija, nav saturējuši ziņas, kas liktu tiesiskus šķēršļus šo personu apstiprināšanai amatā. Pārsvarā runa esot par administratīvajiem sodiem, biznesa sakariem, finanšu pārbaudēm kandidātu uzņēmumos, proti, informāciju, kuru var interpretēt dažādi, bet kas neliek šķēršļus, lai kļūtu par ministru.
Tomēr visnopietnākās bažas esot raisījusi informācija par tieslietu ministra kandidātu no Nacionālās apvienības Gaidi Bērziņu. No drošiem avotiem zināms, ka ziņojumos bijušas norādes par Bērziņa vārdu Ģenerālprokuratūras izmeklētajā tā dēvētajā Ventspils amatpersonu lietā, kuras ietvaros izmeklē arī tā sauktos "Lemberga stipendiātus". Šai sakarā kāds informēts avots neoficiāli minēja apzīmējumu - "Lemberga pastnieks".
Pats tieslietu ministra kandidāts Bērziņš Pietiek norādīja, ka neesot informēts par klasificēto ziņojumu saturu, bet nominētais premjera kandidāts Dombrovskis jau pēc tikšanās ar prezidentu viņam īsā telefonsarunā esot atkārtoti apstiprinājis, ka aicina strādāt savā nākamajā valdībā. No atbildes uz jautājumu, vai ticis saukts uz Ģenerālprokuratūru tā dēvētajā "Lemberga stipendiātu" lietā, Bērziņš izvairījās.
Attiecībā uz Sprūdžu ziņojumi saturot informāciju par Valsts ieņēmumu dienesta veikto auditu viņa uzņēmumos un iespējamo nodokļu pārbaudi. Vislielāko neizpratni zinātājos pirmdien izraisīja iekšlietu ministra kandidāta Kozlovska vārda izskanēšana starp kandidātiem, par kuriem saņemta "neglaimojoša" informācija. Kozlovskis daudzus gadus strādājis Drošības policijā, viņam bijusi augstākās kategorijas pielaide valsts noslēpumam. 2006. gadā, kad Rīgā notika NATO samits, Kozlovskis vadīja NATO Rīgas Samita Organizācijas biroja Drošības pasākumu koordinācijas nodaļu, faktiski atbildēdams par dalībvalstu līderu drošības organizāciju.
Premjera kandidāts Dombrovskis pirmdien divatā ar prezidentu Bērziņu apsprieda klasificēto ziņojumu saturu, kas publiski netiek izpausts. Tāpat slepenībā tiek turēti ministru kandidātu vārdi, par kuriem ziņojumos ietverto informāciju prezidents uztvēris kā "neglaimojošu". No premjeram tuvu stāvošiem avotiem Pietiek zināms, ka Dombrovskis centies prezidentu pārliecināt: bažas nav pamatotas. Dombrovskis apzinoties, ka viņa izredzes tikt nominētam atkārtoti, ja neizdotos šīs valdības apstiprināšana, ir minimālas.
Pēc konsultācijām Rīgas pilī Dombrovskis bija telefoniski sazinājies gan ar Nacionālās apvienības līderi un tieslietu ministra kandidātu Gaidi Bērziņu, gan Zatlera reformu partijas līderi Valdi Zatleru. Politiķi neatklāj, vai ticis uzdots jautājums par kādu ministru kandidātu nomaiņu, bet nekavējoties paziņoja, ka neredz pamatu to darīt. Jau drīz pēc tam Dombrovska birojs beidzot oficiāli publiskoja iepriekš paredzēto ministru sastāvu, kas nozīmēja - nekādu izmaiņu tajā nebūs.
Valsts prezidentam arī nav konstitucionālu tiesību noraidīt kādus ministru kandidātus, tomēr ierasts, ka, ņemot vērā valsts galvam Satversmē uzliktās ārpolitiskās un aizsardzības funkcijas, šī amata ieņēmējs pauž savu viedokli un var ietekmēt ārlietu un aizsardzības ministru izvēli. Zatlers, būdams Valsts prezidenta amatā, vairākkārt ietekmēja arī veselības ministra izvēli, ņemot vērā, ka pirms prezidentūras bija mediķis.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
