Iesaki rakstu: 
7. decembrī notiks a/s Latvijas Kuģniecība akcionāru ārkārtas sapulce, kurā tiks atsaukta līdzšinējā un ievēlēta jauna uzņēmuma padome. Savs kandidāts padomes locekļa amatā jāvirza arī valstij, kurai caur Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA) pieder 10% Kuģniecības akciju. Labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība) acīmredzot neuzskata, ka valsts interešu pārstāvi Kuģniecības padomē jāizraugās atklāti.
Kad Pietiek novembra pirmajā pusē interesējās, ko labklājības ministre izraudzīs darbam Kuģniecības padomē, Viņķeles atbilde bija, ka pretendenta atlases kritēriji būšot tikai un vienīgi profesionalitāte. Labklājības ministrijai Kuģniecībā esot tikai viena interese – vai šis uzņēmums jebkad kaut ko ieskaitīs VSAA budžetā. Citiem vārdiem – vai Latvijas pensionāri jelkad ieraudzīs šo naudu, kas līdz šim ceļojusi uz ofšoriem, pa drupačai iebirstot politisko ielikteņu kabatās.
Lielākais a/s Latvijas Kuģniecība īpašnieks ir a/s Ventspils nafta, kurā galvenā ietekme pašlaik ir starptautiskajam koncernam Vitol. Tas atspoguļojas arī Kuģniecības padomē, kur vairākums ir Vitol cilvēki, pāris pārstāv tā dēvēto Lemberga oponentu intereses, bet vienu pārstāvi var izvirzīt arī valsts.
Vēl trešdien, nedēļu pirms Kuģniecības akcionāru sapulces, cilvēka vārdu, kurš pārstāvēs valsts intereses uzņēmuma padomē, Viņķele Pietiek liedzās nosaukt. Konkurss esot beigu fāzē. „Slēgts konkurss un bez komentāriem,” precizēja labklājības ministre.
Lai cik pārliecinošs, iespējams, būs šis pretendents, viss, kas pārliecina pašlaik, ir procesa necaurspīdīgums un ēnainās aizkulises.
Skaidrs, ka Kuģniecības vairākuma akcionāri ir piegriezuši naudas krānu, atņemot uzņēmuma padomes algošanai līdz šim dāsni šķiesto naudu un pašlaik šīs amatpersonas algu par īpašnieku interešu pārstāvēšanu padomē nesaņem.
Tāpat skaidrs arī tas, ka darbam padomē netiks virzīta vēl Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) gados no Labklājības ministrijas (LM) tur virzītā, ar Aivara Lemberga interesēm saistītā Olga Pētersone.
Līdz pērnā gada vēlam rudenim, kad Lembergs zaudēja kontroli pār Kuģniecību, valsts pārstāvis uzņēmuma padomē vairāk tika izmantots kā instruments Ventspils mēra ietekmes saglabāšanai, kā arī kalpoja par ZZS barotni. ZZS ģenerālsekretārs Kārlis Boldiševics 2010. gadā Kuģniecības padomes locekļa amata zaudēšanai tur algā bija saņēmis 43,7 tūkstošus latu.
Ja tagad, kad barotne ir slēgta, bez iespējas nopelnīt valsts interešu pārstāvēšana uzņēmumā nevienu neinteresē, tā arī būtu jāpasaka – Latvijas pensionāriem ir jāzina savi varoņi. Ja aiz nesaprotamās noslēpumainības slēpjas kādas citas aizkulišu spēles, arī tas ilgi netaps noslēpts.
Bet līdz tam frāze „slēgts konkurss un bez komentāriem” turpina mest oranžu ēnu. Vienotība ir nākamā Tautas partija, Vienotības sejā parādās aizvien vairāk oranžu vaibstu. Šādu viedokli pēdējās nedēļās esmu dzirdējusi ne tikai no tiem, kas tradicionāli bijuši kritiski pret šo vai jebkuru citu varas partiju, bet Vienotībai vēl nesen pat simpatizējušiem cilvēkiem.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
