Slavenais administrators Bunkus iecienījis svarīgu lemjamu jautājumu „paslēpšanu”
PIETIEK28.02.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Viens no negodprātīgu maksātnespējas administratoru iecienītiem trikiem, lai izvairītos no iecerētajiem lēmumiem „nevēlamu” kreditoru piedalīšanās viņu administrēto uzņēmumu kreditoru sapulcēs, ir – svarīgus izlemjamus jautājumus „paslēpjot” zem apzīmējuma „dažādi”, līdz ar ko daudzi kreditori pat nenojauš, cik svarīgas lietas tiks izlemtas. Izpētot pēdējā laikā Pietiek vairākkārt aprakstītā advokāta un maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus praksi pēdējos septiņos gados, rodas priekšstats, ka šis administrators „paslēpes” ar "neērtajiem" kreditoriem spēlē regulāri – pat daļēja izpēte uzrāda astoņus šādus gadījumus.
Kā rada Pietiek izpētītie Bunkus administrēto uzņēmumu publiski pieejamie dati, ar šādu praksi Bunkus sācis nodarboties jau vismaz 2009. gadā, kad SIA Cassandra Rīga kreditoriem, kuri nolēma neierasties uz 8. oktobra kreditoru sapulci, kurā it kā nebija plānots lemt par kādiem īpaši svarīgiem jautājumiem, kā pārsteigums nāca jau pēc sapulces atklātais fakts – kreditoru sapulces 10.jautājumā „dažādi” ir lemts par parādnieka mantas pārdošanu.
Spriežot pēc Pietiek izpētītajiem datiem, 2010. gadā Bunkus jau īsti pārliecinājies par „dažādi” metodes praktisko pielietojumu, kā rezultātā vismaz trīs viņa administrēto uzņēmumu kreditoru sapulcēs zem jautājuma „dažādi” ir tikuši paslēpti svarīgi izlemjamie jautājumi.
Tā SIA Rego Trade 30. aprīļa kreditoru sapulcē 5.jautājumā „dažādi” lemts par maksātnespējas procesa termiņa pagarināšanu, savukārt SIA Kendi kreditoru sapulcēs Bunkus šo metodi izmantojis pat divreiz. 5. marta kreditoru sapulcē 6.jautājumā „dažādi” lemts par maksātnespējīgajam uzņēmumam būtisku tiesvedību un 15. jūlija kreditoru sapules 2.jautājumā „dažādi” – atkal par būtisku tiesvedību.
2011. gadā „dažādi” metode Bunkus izpildījumā ir vēl uzplaukusi, - ir saskaitāmi vismaz četri šādi gadījumi. 29. decembrī notikušas veselas četras Bunus administrētu uzņēmumu – SIA Rego Trade, SIA Kokapstrāde M, SIA Cassandra Rīga un SIA Giva kreditoru sapulces, un visās tajās 2.jautājumā „dažādi” ir tikusi paslēpta arī lemšana par maksātnespējas termiņa.
Saskaņā ar normatīvajiem aktiem maksātnespējas administratoram, sasaucot kreditoru sapulci, ir jāsastāda sasaucamās kreditoru sapulces darba kārtība, kurā iekļaujami kreditoru sapulcē izskatāmie jautājumi.
Pietiek ir zināms, ka Maksātnespējas administrācija vairākkārt ir norādījusi administratoriem par to, ka būtisku jautājumu izskatīšanai kreditoru sapulcē ir jābūt norādītiem kā atsevišķi izskatāmiem jautājumiem, līdz ar to ievērojot procesa caurskatāmību un kreditoru sapulces nozīmīgumu maksātnespējas procesa norisē.
Maksātnespējas aģentūra, atsaucoties uz normatīvo regulējumu, uzskata, ka šādā veidā, precīzi uzskaitot izskatāmos jautājumus, uzņēmuma kreditoram tiek dota iespēja izvērtēt viņa dalības nepieciešamību konkrētajā kreditoru sapulcē un izskatāmo jautājumu būtiskumu attiecībā uz viņu.
Tāpat Pietiek ir zināms, ka Maksātnespējas administrācija vairākkārt ir norādījusi - sadaļā ,,citi jautājumi” drīkst būt skatāmi tikai maksātnespējas procesā maznozīmīgi jautājumi, piemēram, jautājums par kreditoru sapulces pārtraukšanu vai protokola parakstīšanu.
Pietiek pagaidām nav izdevies saņemt no Bunkus skaidrojumu par viņa rīkoto regulāro „paslēpju” iemesliem un to, vai viņš ir ticis informēts par Maksātnespējas administrācijas norādījumiem.
Pietiek pēdējā laikā ir vairākkārt publikācijās pieminējis brāļus Bunkus, tostarp to, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadība, reaģējot uz oficiāla Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja brīdinājuma saņemšanu pirms pusotra gada, ir veikusi tikai formālus pasākumus, lai VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes Maksātnespējas procesa daļas vadītājs Kaspars Bunkus nevarētu "izlīdzēt" savam brāli, zvērinātam advokātam un maksātnespējas administratoram Mārtiņam Bunkum.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
