Skultes termināļa piesegā, iespējams, perina liela mēroga blēdību
Ritums Rozenbergs, Neatkarīgā26.01.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kopš šā gada 13. janvāra valdībā slepenībā tiek turēti Skultes dabasgāzes termināļa it kā potenciālo investoru vārdi un viņu piedāvātā darījuma detaļas. Atbildīgā ministra izvairīšanās informēt par piedāvātā darījuma būtību un darījuma piedāvātājiem rada aizdomas, ka slepus tiek perināta kārtējā blēdība, par kuru gāzes un elektroenerģijas lietotājiem nāksies maksāt dārgu cenu.
Plašsaziņas līdzekļos 20. janvārī parādījās “Skulte LNG Terminal” ģenerāldirektora Renāra Miķelsona izteikumi, ka 13. janvārī stratēģiskais investors Ministru kabinetā iesniedzis vēstuli, kurā apliecināta gatavība projektu realizēt, kā arī uzskaitītas vēlamās sadarbības formas, par kurām “Skulte LNG Terminal” vēlas runāt. “Priekšlikumi paredz administratīvos lēmumus, kas uzlabos termināļa konkurētspēju, un komerciālus līgumus par nākotnes jaudu izmantošanu. Tāpat varētu būt trešo pušu izņēmumi, kas ļauj slēgt līgumus par daļu no jaudām, kā arī cita veida atbalsta pasākumi, balstoties uz Eiropas praksi,” skaidrojis R. Miķelsons.
24. janvārī divos plašsaziņas līdzekļos – “Neatkarīgajā” un LETA tika publicētas intervijas ar klimata un enerģētikas ministru Raimondu Čudaru. Abu mediju žurnālisti ministram uzdeva jautājumus par Skultes termināļa projektu. “Neatkarīgajā” uz žurnālista jautājumiem viens no ministra konkrētākajiem izteikumiem bija: “Tas (Skultes dabasgāzes termināļa projekts) ir tapšanas gaitā un ar Saeimas dotu uzdevumu valdībai nodrošināt tā stāšanos ekspluatācijā līdz 2024. gada septembrim.”
Ministra atbilde uz žurnālista Arņa Kluiņa piezīmi, ka uzdevumu valdībai par Skultes termināli kā nekā deva Saeimas vēlēšanās izbrāķēts deputātu kopums, bija šāda: “Šobrīd laiks ir silts un prognozes par dabasgāzes cenām Nīderlandes biržā optimistiskas, bet tās nav garantijas gāzes pieejamībai neierobežotu laiku uz priekšu. Tomēr atgādināšu, kā mēs nonācām līdz tagadējai dzīvei.
Bija vajadzīga vienošanās starp Latvijas un Lietuvas valdību vadītājiem, ka Latvijai vispār tiek dotas tiesības saņemt dabasgāzi caur Klaipēdas termināli. Ja nebūtu tādas vienošanās par 6 teravatstundu saņemšanu 10 gadu garumā, tad problēmas mums būtu milzīgas. (..) Saeima vadījās galvenokārt no drošības aspekta. Atļaušos salīdzināt Skultes termināli ar pretgaisa aizsardzības raķetēm, kuras Latvija tagad pirks par lielu naudu. Mums ir jābūt spēcīgiem tieši tāpēc, lai šīs raķetes nekad nenāktos izmantot. (..).”
Intervijā LETA R. Čudars par Skultes projektu runājis jau nedaudz atklātāk: “Pašlaik no potenciālajiem termināļa attīstītājiem ir iesniegts priekšlikums par turpmāko sadarbību, paredzot zināma veida garantijas, kuras valdība izskatīs un sniegs redzējumu, vai tās ir pieņemamas.
Jebkurā gadījumā mums šobrīd ir situācija, ka ir Saeimas uzdevums, un jautājums par Skultes termināļa attīstības vai izveides veidu būs tuvākā laika jautājums, ņemot vērā termiņu. (..) Teiksim tā - mēs esam saņēmuši pietiekami detalizētu piedāvājumu, kurš ir jāizskata un jāizanalizē, lai mēs apzinātos sekas gan tautsaimniecībā, gan, iespējams, budžetā, un pavisam caurredzami un godīgi tās izdiskutētu.”
No Somijas un Igaunijas pienākošās ziņas liecina, ka, pieaugot gāzes piegādes iespējām, visticamāk, dabasgāzes cenas samazināsies, kas mazinās ieņēmumus arī termināļus uzcēlušajiem investoriem. Tātad, lai investīcijas atmaksātos, kādam jāsedz starpība. Latvijas gadījumā vienīgais iespējamais starpības sedzējs ir dabasgāzes un elektroenerģijas lietotājs. Tādējādi rodas jautājums, vai valdība patiesi slepus vienosies ar investoriem par šādu OIK veida Latvijas iedzīvotājiem nedraudzīgu darījumu?
Saeimas kuluāros skaidro, ka atbildīgā ministra R. Čudara izvairīgās atbildes nav nejaušas. Skultes termināļa projekta patiesais pārraudzītājs esot premjera Krišjāņa Kariņa parlamentārais sekretārs Jānis Patmalnieks.
25. janvārī J. Patmalniekam nosūtījām jautājumus - vai taisnība, ka premjers tieši viņam uzticējis uzraudzīt valdības deklarācijas 97. punkta “Izveidojot sašķidrinātās dabasgāzes termināli Skultē, kas pilnībā izmantotu Inčukalna pazemes gāzes krātuves sniegtās priekšrocības, izvērtēsim tā perspektīvu no ekonomiskajiem un drošības aspektiem...” īstenošanu; vai ir iespējams iepazīties ar janvāra vidū valdībā iesniegtajiem potenciālo investoru priekšlikumiem saistībā ar augšminēto projektu un kāds statuss (slepenības) piemērots potenciālo investoru iesniegtajiem dokumentiem, vēstulēm?
Tomēr no premjera komandas uz jautājumiem par Skultes projektu “Neatkarīgā” saņēma “izsmeļošu” atbildi no viņa preses sekretāra Sandra Sabajeva: “Visus šos jautājumus adresējiet Klimata un enerģētikas ministrijai.”
“Neatkarīgā” jautājumu par iespējām iepazīties ar potenciālā investora priekšlikumiem un to, kāds slepenības statuss piemērots investora dokumentiem, adresēja arī Klimata un enerģētikas ministrijas stratēģiskās komunikācijas padomniecei Beātei Barkānei.
Seko mums 
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
Imants Freibergs bija cilvēks ar retām īpašībām, tādām, kas sevi neafišē skaļi, bet ir jūtamas ikvienam, kam laimējās viņu satikt.
Tā vēsture jau kāda - pēc WW2 dolārs kļuva par valūtu dievu, jo to balstīja zelts. ASV piederēja aptuveni 70% visa pasaules zelta. Dolārs kļuva ļoti populārs, to vajadzēja visiem, attiecīgi pamazām drukāja.
Lasu par skandālu, kas pirms dažām dienām izraisījās starp krievu politiskās emigrācijas pārstāvjiem – Vladimiru Kara-Murzu no vienas puses un Gariju Kasparovu no otras. Cēloņi – dažādas pieejas, kā cīnīties pret Putina diktatūru - militāri ar ieročiem rokās Ukrainas pusē vai legāli - cerot uz “vēlēšanām” un ‘labo krievu” miermīlīgiem protestiem. “Kam pieder Krima” ir šī konflikta atslēgas vārdi. Domāju, ka sava loma konfliktā ir arī emigrantu cīņai par Rietumu grantiem.
