Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nākamā Eiropas Parlamenta pirmais uzdevums - katram skolotājam ES, tai skaitā Latvijā algai ir jābūt vismaz 3000 eiro pēc nodokļiem. Kā principu nepieciešams noteikt, ka skolotāja algai ES ir jābūt vismaz 50% no eirodeputāta mēnešalgas, kas šobrīd ir 6000 eiro pēc nodokļiem mēnesī.

Kāds teiks - tas ir par daudz, mēs to nevaram atļauties. Visa ES kopā to var - mēs kopā esam pasaules otrā lielākā ekonomika. Šobrīd globālajā konkurētspējā, tai skaitā izglītībā, zinātnē, mēs sākam pamatīgi atpalikt. Vienīgais risinājums ir nodrošināt mūsu bērniem iespējami vislabākos pedagogus. Eiropā skolotājiem atkal ir jākļūst par augsta prestiža profesiju. Skolotāji vienmēr ir bijuši - un arī šobrīd tā tas ir - īpašas misijas, aicinājuma profesija. Atbildīgai sabiedrībai jāspēj to atalgot. Visefektīvākais ieguldījums nevienlīdzības mazināšanā ir investīcijas izglītībā. Un sāksim ar cilvēkiem. Eiropai no patērētājsabiedrības ir jākļūst par izglītības sabiedrību, kultūru.

Jau iepriekš rakstīju - salīdzinot ar citām pasaules ekonomiskajām lielvarām, Eiropa vienmēr ir bijusi nabadzīga ar dabas resursiem. Šo bagātību vienkārši nav. Laiki, kad tos varēja iegūt, aptīrot pakļautās kolonijas, ir sen pagājuši. Sākot no 20. gadsimta otrās puses, Eiropa ir balstījusies uz augsti attīstīto zinātni, attīstīto demokrātijas un tirgus ekonomikas sinerģiju, kas ļāva nostiprināties efektīvām megakorporācijām, kuras labi pelnīja globālajos tirgos un turpināja nest bagātības, nodrošināt eiropiešu labklājību, salīdzinoši pat ļoti augsto un bagāto dzīves līmeni. Tomēr 21. gadsimta sākumā ir iezīmējusies bīstama tendence. Eiropas uzņēmumi globālajā konkurencē acīmredzami sāk zaudēt. No desmit pasaules bagātākajām megakompānijām tikai divas ir eiropiešu – vācu autoražotājs Volkswagen un Nīderlandes – Lielbritānijas naftas un gāzes ieguves kompānija – Royal Dutch Shell.

Vēl bīstamāka situācija ir ar tā dēvētājām nākotnes kompānijām – IT un interneta gigantiem. Šajā sarakstā eiropiešu faktiski nav. No radītājiem un pelnītājiem eiropieši ir pārvērtušies par patērētājiem. Tā būtu tikai pusbēda, lielākā problēma ir tā, ka no Eiropas tādā veidā uz citām ekonomiskajām lielvarām aizplūst milzīgi finanšu resursi. Piedevām runa nav tikai par ikdienas IT tehnoloģijām, kurās eiropieši zaudējuši konkurences cīņā. Eiropa ir krietni atpalikusi nākotnes tehnoloģijās – kvantu datoru attīstībā. No pasaules jaudīgākajiem kvantu datoru projektiem lielākais vairums atrodas ASV un Ķīnā. Zinātnieki norāda, ka šīs nākotnes tehnoloģijas ne tikai krietni mainīs IT tehnoloģiju attīstību, bet faktiski ļaus revolucionāri mainīt zinātnes attīstību kopumā. Tas būtiski ietekmēs arī ekonomiku – kardināli mainīs dažādus tirgus, tai skaitā energoresursu. Tiesa, ES ir plānojusi investēt kvantu datoru projektu attīstībā papildus apmēram miljardu un tuvāko gadu laikā attīstīt savus projektus. Tomēr tendence ir acīmredzama – Eiropa atpaliek.

Zināmā mērā tā atkal ir likumsakarība. Ja aplūko pasaules intelektuālās spēkstacijas – labākās universitātes, tad no desmit labākajām augstskolām tikai divas trīs ir Eiropā. Piedevām vismaz divas būs ārpus Eiropas Savienības – Lielbritānijā, kas nolēmusi pamest ES. No desmit Eiropas labākajām universitātēm septiņas vai pat astoņas atrodas tieši Lielbritānijā. Augstākās izglītības ziņā Eiropā ir acīmredzama stagnācija, kas neizbēgami novedusi pie iepriekšminētās ekonomiskās konkurētspējas zaudēšanas un atpalicības zinātnē. Tas viss, protams, rada pamatotus jautājumus – kā Eiropa plāno uzturēt savu labklājības sabiedrības augsto dzīves līmeni?

Lai atgūtu nokavēto, ar eirobirokrātiski stīvajiem soļiem nepietiks. Ir jāsāk izlēmīgi un pašiem pamatiem - pamata izglītību. Nekavējoties. Jo tieši tā tiek ielikti pamati bērnu nākotnē - nākošajos spējīgajos studentos, zinātniekos, uzņēmējos. Viņiem būs jābūvē nākotnes Eiropas Savienība ar augstas konkurētspējas ekonomiku, nākotnē, kur visu izšķirs zināšanas. Ir 21. gadsimts - tehnoloģiju gadsimts.

Tādas valstis kā Somija, Igaunija un citas ir apliecinājušas, ka ar pārdomātu izglītības sistēmu, reformām, var gūt apbrīnojamus rezultātus - viņu skolēni starptautiskajā PISA izglītības testos ir pasaules TOP3.

Tas nozīmē, ka līdzīgus panākumus var sasniegt arī visā Eiropā. Tomēr vislabākajiem rezultātiem ir nepieciešami labākie no labākajiem pedagogiem - motivētiem, sociāli aizsargātiem, zinošiem, ar augstu emocionālo inteliģenci.

Protams, atalgojums ir tikai viens no veidiem, kā piesaistīt vislabākos, bet tam nereti ir ārkārtīgi izšķiroša nozīme. Eiropas politiķi šobrīd daudz un bieži uztraucas par pieaugošajām radikalizācijas briesmām, par populisma pieaugumu, par viltus ziņu epidēmiju.

Vienīgais efektīvais veids, kā ar to visu cīnīties ir labākā iespējamā izglītība. Tāpēc šis priekšlikums patiesībā nav tikai par naudu. Tas ir arī attieksmes jautājums, tā ir atbilde tam, kādu vēlamies redzēt Eiropu nākotnē.

Novērtē šo rakstu:

40
33

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Trampa atgriešanās – nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros

FotoNeatkarīgi no tā, ko katrs domā par Donalda Trampa personību, viņa atgriešanās prezidenta amatā ir simboliska nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros. Šajos kultūrkaros “woke” neomarksisti vairākas desmitgades ir dzinuši sabiedrību strupceļā. Trampa pirmais termiņš bija viņa politiskā uzvara. Šī uzvara ir uzvara kultūrkaros – skaidra amerikāņu tautas atbilde uz gadiem ilgušo sarkano “woke” ideoloģijas diktātu.
Lasīt visu...

21

Par Lavrova stāvaplausiem un antisemītisma vīrusu

FotoStāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Lasīt visu...

21

Progresīvā vienotība ir internacionāls vēzis

FotoVisiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Lasīt visu...

18

Citējam reperi ansi, bet tikmēr Kremļa pakalpiņi pie arēnas Rīgā izkar ķīniešu reklāmas

FotoLatvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
Lasīt visu...

10

Šis režīms ved mūsu tautu uz kapiem

FotoNo rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Lasīt visu...

21

Valstij jābūt ar ierobežotām funkcijām

FotoRēgs klīst pa Eiropu ― komunisma rēgs. Visi vecās Eiropas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu: pāvests un cars, Meternichs un Gizo, franču radikāļi un vācu policisti.
Lasīt visu...

6

Jāprasa atbildība no atbildīgām institūcijām

FotoKad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Lasīt visu...

21

Varakļānu novada domes deputāti aicina respektēt iedzīvotāju gribu un novērst sabiedrības šķelšanu

FotoVarakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Lasīt visu...

21

Vara baidās no patiesības un uztver to kā lielāku apdraudējumu nekā korupciju vai ārējos ienaidniekus

FotoLatvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi