Iesaki rakstu: 
Televīzijā finanšu ministrs Jānis Reirs apgalvoja, ka viņam neesot iespējas uzticēties vai neuzticēties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes priekšniekam Kasparam Podiņam, jo tas neesot pakļauts ministram tieši.
Tomēr jāatzīmē, ka realitāte ir citāda, jo J. Reira padomnieks ir bēdīgi slavenais bijušais Finanšu policijas priekšnieks Kaspars Čerņeckis, kurš nepastarpināti ir J. Reira tiešā kontaktpersona tieši ar K. Podiņu un viņa vietnieci Kristīni Prusaku-Brinkmani, jo kā zināms, tad J. Reiram jau ilgstoši ir komunikācijas problēmas ar VID vadītāju Ievu Jaunzemi.
Attiecīgi tieši ar K. Čerņecka starpniecību J. Reirs komunicē ar K. Podiņu un K. Prusaku-Brinkmani. J. Reirs pats atzīst, ka VID ir ilgstošas problēmas, uzlabojumu nav, bet atlaist nevar...?!
Prokuratūra apstiprināja, ka safabricētajā krimināllietā jau vasarā ticis atcelts lēmums par kriminālprocesa uzsākšanu un materiāls atdots atpakaļ resoriskās pārbaudes turpināšanai, tomēr noklusēja, ka lēmumu atcēla pēc tam, kad uzņēmējs Andris Ramoliņš bija vērsies ar iesniegumu prokuratūrā.
Šādos gadījumos vienmēr, bez izņēmuma K.Prusaka-Brinkmane personīgi rīko sapulci, lai noskaidrotu iemeslus lēmuma par lietas ierosināšanu atcelšanai, jo šādi gadījumi ir ārkārtīgi reti un nevar tikt nepamanīti, jo tiek adresēti iestādei.
Attiecīgi teikt, ka K.Prusaka-Brinkmane un izmeklētāja Ieva Kļava kaut ko nezināja, ir klaji meli. Tāpat konkrētajā lietā uzņēmējs A. Ramoliņš, pirms vērsās KNAB, bija vērsies VID Iekšējā drošības pārvaldē, kura pārkāpumus saskatīt un izmeklēt lietu atteica.
Faktiski šajā situācijā prokuratūras lēmums bija signāls, ka K.Pruskai-Brinkmanei un I.Kļavai bija pastiprināti jāuzrauga konkrētās lietas pārbaude un izmeklētāju darbs. Vēl jo vairāk, ja izmeklētājs ir nevis ierindas izmeklētājs, bet nodaļas vadītājs Intars Štālbergs.
Lieki piebilst, ka tā bija arī kā sarkanā lampiņa, kura bija jāpamana VID Iekšējās drošības vadītājam Aigaram Prusakam (K.Prusakas-Brinkmanes bijušais vīrs un bērna tēvs, ar kuru viņai ir ļoti labas attiecības).
Loģisks bija LTV vēlēšanu debatēs Izvēlies nākotni raidījuma vadītāja J.Dombura uzdotais jautājums: kā tas nākas, ka aizvien nāk klajā skandalozi gadījumi par korupciju VID, kas notiek šajā iestādē?!
Varētu piekrist politiķa Jura Pūces teiktajam, ka jādomā, kā organizēt VID iekšējās drošības darbu – taču jāatzīmē, ka J. Reiram jau nu vajadzētu zināt, ka konkrētajai struktūrvienībai pēdējos gados būtiski ir paaugstināts finansējums un tika piešķirtas visas pieprasītās štata vienības.
Faktiski J. Reirs mediju spiediena rezultātā ir atstādinājis VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi un uzdevis atstādināt K. Podiņu, lai gan ir skaidrs, ka tie nav visi amatpersonu bezdarbības un nolaidības ķēdē iesaistītie – netiek lemts par K.Prusakas-Brinkmanes un I.Kļavas atstādināšanu, kuras ir tiešās priekšnieces visām kukuļa izspiešanas lietā iesaistītajām personām un kurām saskaņā ar amata aprakstiem un paša K. Podiņa vadlīnijām ir jāveic uzraudzība, revīzija un lietu kontrole/pārbaudes, kā arī jālemj tieši par A.Prusaka atstādināšanu, kuram ir acīmredzams interešu konflikts ar K.Prusaku-Brinkmani (par ko J. Reirs nevarētu nezināt, ievērojot viņa padomnieka K.Čerņecka īpaši ciešās attiecības ar Prusaku pāri, kā arī jau vairākkārt Pietiek dažādos rakstos norādīto) un acīmredzama bezdarbība konkrētajā situācijā.
Cik vēl ir tādu lietu, kurās A.Prusaks nerīkojas, kad viss norāda uz bijušās sievas un viņas padotībā esošo amatpersonu iespējamiem korupcijas riskiem? Vai uz K. Podiņa amatos iebīdītām uzticības personām...
Izskatās, ka ne J. Reirs, ne pārējie dalībnieki neko nav dzirdējuši par to, ka iestādes vadītājs ir atbildīgs par iekšējās kontroles izveidi un uzturēšanu iestādē, tostarp attiecībā uz korupcijas riskiem. Ja ir izstrādāti risku reģistri un riskus mazinošie pasākumi, taču risku līmenis nemazinās (drīzāk gan pretēji), tad iekšējā kontrole un risku vadība ir formāla, darbojas vāji vai arī nedarbojas vispār.
Zīmīgi, ka tikmēr pašā VID nekāda satraukuma nav, - K. Prusaka-Brinkmane ir labā omā un iesmej par TV sižetiem - viņai viss būšot kā parasti, t.i. viņu neskaršot…
Seko mums 
Latvija ir guvusi starptautisku atpazīstamību, pateicoties animācijas filmai "Flow", kas ieguvusi Oskaru un citas balvas. Šī filma stāsta par kaķi, kurš pēc pasaules plūdiem cenšas izdzīvot. Šis stāsts simbolizē izturību un dzīvnieka cīņu par izdzīvošanu, un tā ir aizkustinājusi skatītājus visā pasaulē.
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
