Iesaki rakstu: 
Līdz šim Andra Šķēles un Aināra Šlesera kopējās biznesa intereses dažādos biznesa projektos bija tikai izmeklēšanas iestāžu - pirmām kārtām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja - vērības un dažādu baumu objekts. Nu vairs ne - abu bijušo oligarhu ģimenes vienojušās vismaz vienā oficiāli kopējā biznesa projektā.
Kā rāda Lursoft datu bāze, šā gada septembrī Šlesers šķīries no tikai pagājušā gada jūlijā dibinātās SIA Regma 101 kapitāldaļām. Par to jaunajiem īpašniekiem kļuvušas divas citas kompānijas - SIA Regma 100 (60%) un SIA Inpo 21 (40%).
Uzņēmuma valdē gan palicis Šlesers un klāt nācis ilggadējais Šķēles biznesa partneris un uzticamības persona Edgars Šķenderis, un šis "spēku sadalījums" arī atspoguļo reālos uzņēmuma saimniekus.
Kā rāda Lursoft dati, SIA Regma 100, kas tāpat dibināta tikai pagājušā gada jūlijā, pilnībā pieder SIA Avadel, kas savukārt jau ilgāku laiku zināma kā Šleseru ģimenes uzņēmums, kas cita starpā būvē arī viņu bēdīgi slaveno māju Jūrmalā.
Aināram Šleseram SIA Avadel oficiāli pieder 20% kapitāldaļu, savukārt viņa sievai Inesei Šleserei un dēlam, 1993. gadā dzimušajam Edvardam Šleseram - pa 40% kapitāldaļu.
Garāks ir uzņēmumu ceļš no SIA Inpo 21 līdz Šķēļu ģimenei - uzņēmums pilnībā pieder SIA Privāto aktīvu pārvalde (valdes priekšsēdētājs - tas pats Šķenderis), tā savukārt - SIA Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem.
Savukārt šajā uzņēmumā kapitāldaļu īpašnieki ir gan Šķenderis un Šķēles uzticamā grāmatveža Harija Krongorna dzīvesbiedre Iveta Smilga-Krongorne (pa 10%), gan Šķēles otrā sieva Kristiāna Lībane-Šķēle (30%) un abas meitas - Madara Šķēle un Anete Šķēle-Pētersone. Pašam Šķēlem šajā vērienīgajā firmu astoņkājī oficiāli nekas nepieder.
Par abu bijušo oligarhu ģimeņu pirmo oficiāli kopējo biznesu pagaidām nekas vairāk nav zināms kā tikai tas, ka projekts varētu būt saistīts ar nekustamo īpašumu.
Kā zināms, neoficiāli daudzkārt ir ticis runāts par Šķēles un Šlesera kopējām biznesa interesēm virknē sfēru, pirmām kārtām minot Rīgas tirdzniecības ostas koncernu.
Tāpat pēdējā laikā bieži tiek minēts, ka līdz ar attālināšanos no politiskā biznesa Šlesers ne tikai zaudējis ietekmi, bet arī sācis izjust nopietnas problēmas ar pietiekamām finansiālajām plūsmām.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
