Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Andra Šķēles un viņa ģimenes – divu meitu un jaunās dzīvesbiedres – „redzamo īpašumu” (to, kuri nav noslēpti ārzonu kompānijās un uz piesegpersonu vārda) kopējā vērtība ir vismaz 53 miljoni latu. Tas izriet no žurnāla VIP Lounge nule publicētā Latvijas 100 bagātāko sieviešu saraksta, kura pirmajā desmitniekā ir veselas trīs Šķēļu ģimenes pārstāves.

Saskaņā ar oficiālajiem reģistriem un paša amatpersonas deklarāciju Saeimas deputāts Šķēle ir būtiski trūcīgāks par pārējām savas ģimenes loceklēm, - papildus nepilna pusmiljona latu uzkrājumiem un aizdotiem 18,5 miljoniem latu viņam personiski pieder vēl tikai līdzdalība iespaidīgajā Dzirnavu un Tērbatas ielas nekustamā īpašuma projektā, kas pārņemts no neveiksmīgā advokāta Jāņa Lozes.

Šiem īpašumiem vēl pieskaitot klāt Šķēles bēdīgi slavenā vekseļa 600 tūkstošu dolāru nominālvērtību un aptuveni piecus miljonus eiro vērto Mākoņu savrupmāju, kas formāli Šķēlem nemaz nepieder un kuru viņš saskaņā ar savu amatpersonas deklarāciju it kā tikai lietojot, kopējā deputāta īpašumu vērtība vienalga nepārsniedz 25-27 miljonus latu.

Ja ticēt tikai oficiālajiem reģistriem, Šķēļu ģimenes daiļais dzimums uzņēmējdarbībā izrādījies veiksmīgāks par trīskāršo ekspremjeru: kā izriet no VIP Lounge publicētā Latvijas 100 bagātāko sieviešu jaunā saraksta, Šķēles dzīvesbiedres un abu meitu īpašumu kopvērtība saskaņā ar Lursoft datu bāzu datiem un korporatīvo finanšu kompānijas Laika Stars aplēsēm ir vismaz 28 miljoni latu.

„Bijusī politiķe bagātāko sieviešu saraksta augšgalā parādās pirmo reizi, un nav īpašu šaubu, ka šos miljonus, ko nodrošina līdzdalība Šķēļu ģimenes impērijā (30% kapitāldaļu tās „galvā” – SIA Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem), viņa nav sapelnījusi ne ar sūru grūtu darbu, ne ar īpašu attapību vai zināšanām, bet vienkārši, mijot gredzenus ar vienu no pazīstamākajiem Latvijas oligarhiem, kuram laiku pa laikam savas saraustās bagātības nākas uzrakstīt uz sievas un meitu vārdiem. Šķiet, ka vīra neveiksmes politikā ģimenes mantisko stāvokli nav ietekmējušas,” – šādi sarakstā raksturoti kādreizējās politiķes Kristiānas Lībanes–Šķēles „nopelni” (aplēstā īpašumu kopvērtība – 10 miljoni latu).

„Andra Šķēles vecākā meita nodarbojas arī pati ar savu biznesu, tiesa, tas gan viņai nekādus miljonu ienākumus nedod, toties iespaidīgo kapitālu viņai nodrošina gan Valmieras piena akcijas, gan īpašumtiesības vairākos vēja enerģijas uzņēmumos, gan vēl pusotrā desmitā kompāniju, - protams, reti kurš šaubās, ka tajos viņa tāpat kā māsa un pamāte ir tikai tēva interešu pārstāvji,” raksturota Anetes Šķēles–Pētersones uzņēmējdarbība (9 miljoni latu).

Savukārt par jaunāko meitu Madaru Šķēli (tāpat 9 miljoni latu) sarakstā norādīts: „Vēl viena Šķēļu ģimenes pārstāve – Andra Šķēles meita, kura bagātāko sieviešu saraksta augšgalā tāpat parādās pirmo reizi: viņai piederošajām uzņēmumu kapitāldaļām saskaņā ar Lursoft datiem atbilst 4,5 miljonus latu liela pašu kapitāla daļa. Kā zināms, var teikt, ka A. Šķēles meita no viņa pirmās laulības dzimtas biznesā netieši iesaistījusi arī sava dzīvesbiedra ģimeni, nav noslēpums, ka viņas vīratēvs bija Privatizācijas aģentūras valdes loceklis, līdz politiskās pārmaiņas viņam šo amatu atņēma.”

Saskaņā ar Lursoft datiem visām trim Šķēļu ģimenes pārstāvēm pieder kopumā 80% SIA Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem, kurai savukārt simtprocentīgi pieder SIA Privāto aktīvu pārvalde. Savukārt tai saskaņā ar Lursoft datiem caur dažāda garuma firmu ķēdītēm pieder nozīmīga līdzdalība tādos uzņēmumos kā Valmieras piens, Liepājas autobusu parks, Ave Lat sargs, Ekodoktrīna-Getliņi, Jahtu serviss Andrejosta, veselā virknē vēja enerģijas kompāniju, Beverīnas īpašumi, Rīgas namu apsaimniekotājs, Veolia vides serviss un Rīgas jahtu centrs Andrejosta.

Pats Šķēle vienmēr ir izvairījies paskaidrot, kādi iemesli viņam likuši būtisku daļu, pēc visa spriežot, pašam piederoša un paša pārraudzīta biznesa pārrakstīt uz radinieču vārda.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Nu ko es varu darīt, ja nodokļu maksātāju nauda tik labi tērējas...

FotoPubliskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Lasīt visu...

12

Santa Ločmele – “patvēruma vietu” eksperte? Vai vienkārši nākamā glāze pirms vēlēšanām?

FotoKad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Lasīt visu...

21

Cik patiesībā maksā birokrātija?

FotoBirokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Lasīt visu...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi