Iesaki rakstu: 
Biedrība Ilgtspējīgas sabiedrības institūts, par ko neoficiāli zināms, ka tā tiek izmantota Tautas partijai (TP) vajadzīgu cilvēku algošanai, 2010. gadā ziedojumos saņēmusi 48 000 latu, bet vēl 60 500 latu nopelnījusi no saimnieciskās darbības, liecina Lursoft datu bāzē atrodamais Uzņēmumu reģistrā iesniegtais biedrības finanšu pārskats. Institūta dibinātājs un vienīgais valdes loceklis, deputāta Andra Šķēles palīgs 10. Saeimā Sergejs Seņkāns, izmantojot to, ka uz biedrībām neattiecas stingrie partiju finansēšanas noteikumi, Pietiek atteicās atklāt, kas ir šī veidojuma ziedotāji un klienti. „Mēs taču darbojamies privātajā sektorā, cilvēki savākušies, lai biedrotos savā starpā," saka deputāta Šķēles palīgs. Neoficiāli zināms, ka caur šī institūta kasi tiek algoti Par labu Latviju (PLL) Saeimas frakcijas konsultanti, deputātu palīgi un sabiedrisko attiecību speciālisti, kā arī sniegts finansiāls atbalsts citiem partijai vajadzīgiem cilvēkiem, kuri zaudējuši ienesīgas vietas pēc neveiksmes Saeimas vēlēšanās. Kad Pietiek par to interesējās novembrī, šī informācija daļēji pat tika apstiprināta. Pašlaik nekādi komentāri netiek sniegti.
No kopumā 48 000 latu, kurus ziedojumos izdevies piesaistīt Ilgtspējīgas sabiedrības institūtam, 30 000 atvēlējušas juridiskas personas, bet 18 000 – fiziskas personas. Vai starp ziedotājiem ir Andris Šķēle vai kāds ar viņu saistīts uzņēmums, Seņkāns neatklāj, bet biedrības gada pārskatā tik detalizēts naudas plūsmas atšifrējums nav norādīts. Tāpat netiek atklāts, vai starp ziedotājiem ir kādi PLL vai TP sponsori vai viņiem piederoši uzņēmumi. „Mūsu politika ir nekomentēt ne savus ziedotājus, ne ko. Katrai organizācijai ir sava politika, ko viņa komunicē uz āru un ko ne. Un, ja likums neprasa atklāt, kāpēc lai mēs to darītu? Cik likums prasa, tik mēs norādām. Nevalstiskajam sektoram jau tagad iet grūti,” saka deputāta Šķēles palīgs Seņkāns.
Pietiek jau rakstīja, ka Šķēle pagājušā gada novembrī un decembrī „sīkumos”, kuri nav jāuzskaita deklarācijā, iztērējis aptuveni 163 tūkstošus latu jeb vidēji 2800 latu dienā. Šo naudu, ja ticēt Šķēles deklarācijai, viņš tieši tā arī ir tērējis – vienmērīgi, bez kādiem lielākiem pirkumiem vai darījumiem: saskaņā ar likumdošanu Šķēlem būtu bijis jāuzrāda jebkurš darījums, kas pārsniedzis 4000 latu robežu, taču tādi deklarācijā nav uzrādīti. "Es neņemos jums neko vairāk komentēt, jo izdevumu daļa - tā nu būtu tā pozīcija, kas nebūtu žurnālistiem jāskaidro. Jūs tiešām uzskatāt, ka sabiedrībai būtu pareizi rakņāties cilvēku izdevumu daļā? Tad mums atšķiras viedokļi," Pietiek teica Šķēle.
Biedrība Ilgtspējīgas sabiedrības institūts arī norāda, ka 2010. gadā nopelnījusi 60 500 latu no saimnieciskās darbības. Arī to, kas šo naudu maksājis, konkrēti par kādiem pakalpojumiem un kas bijuši darba veicēji, tiek noklusēts. „Sniedzam konsultācijas dažādām juridiskām un fiziskām personām. Manuprāt, politiķi un politiskās partijas nav mūsu klientu vidū. Katrā ziņā valsts finansējuma tur nav,” apgalvo Seņkāns.
Institūts mēģinot „kādu labumu arī valstij dot – pētām dažādas aktualitātes, šobrīd pastiprināti pētām dažādas demogrāfijas tendences gan Latvijā, gan pasaulē”. Demogrāfijas tēma kļuvusi par „jājamzirdziņu”, ar ko sev uzmanību politiskajā dienaskārtībā cenšas piesaistīt Šķēle un PLL frakcija kopumā. Bet Seņkāns noliedz, ka institūts demogrāfijas tēmu pētītu ar mērķi nodrošināt informatīvo pamatu Šķēles retorikai: „Demogrāfija jau nav Andra Šķēles problēma, tā ir visas valsts problēma."
Institūta gada pārskatā norādīts, ka teju visu ienākušo naudu tas izmaksājis algās un sociālajos maksājumos. Algām 2010. gadā iztērēti 69 250 latu, bet sociālās apdrošināšanas maksājumiem – 16 709 lati. Spriežot pēc valsts amatpersonas deklarācijas, 7128,36 latus algā kā Ilgtspējīgas sabiedrības institūta vadošais pētnieks 2010. gadā papildus savai Saeimas deputāta algai saņēmis PLL frakcijas vadītājs Edgars Zalāns.
Pērnajā novembrī, kad Pietiek par institūta darbību un finansēm interesējās pirmo reizi, Seņkāns apgalvoja, ka algu neviens institūtā nesaņem un maksāts tiek par konkrētu pētījumu veikšanu. Tomēr Zalāns toreiz atzina, ka pēc TP aiziešanas no Dombrovska valdības un ministra amata zaudēšanas viņš ik mēnesi rēķinājies ar noteiktiem ienākumiem no institūta. „Vai man labāk bija stāties bezdarbniekos?” retoriski vaicāja Zalāns. Viņš institūta paspārnē esot pētījis savā kompetencē esošos reģionu attīstības un plānošanas jautājumus. Jautāts, kas bijuši šo pētījumu pasūtītāji, Zalāns atbildēja: „Ja pavisam atklāti – nezinu.” Savukārt Māris Riekstiņš savā pēdējā deklarācijā, stājoties vēstnieka NATO amatā, ienākumus no institūta nav norādījis. Rudenī viņš Pietiek atzina, ka kā vadošais pētnieks institūtā pētījis savai kompetencei atbilstošas tēmas – ārējo un drošības politiku, par to saņemot atalgojumu, bet detaļas neatklājot.
Kā biedrības Ilgtspējīgas sabiedrības institūts darbības mērķi norādīti – veicināt sabiedrības aktīvu līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā, rīkojot diskusijas, konferences un citus sabiedriskus pasākumus; radīt un īstenot iniciatīvas Latvijas tautsaimniecības ilgtspējīgai attīstībai, tai skaitā reģionu izaugsmes veicināšanai, iesaistot sabiedrību to apspriešanā un realizācijā; veicināt Latvijas nacionālo interešu aizstāvību.
Institūta četri dibinātāji ir Seņkāns, Guntis Gūtmanis, Dace Kārkliņa un Dinija Brikmane, kuri nu iekārtoti darbā par niecīgu atalgojumu Saeimas deputātu palīgu amatos. Tikai 8 deputātu lielajam apvienības PLL blokam 10. Saeimā ir 14 palīgu. Tikai viens strādā uz pilnu slodzi, par to saņemot pilnu atalgojumu – 536 latus pirms nodokļu nomaksas. Tas ir Šķeles palīgs Seņkāns. Pārējiem 7 PLL deputātiem ir pa diviem palīgiem, un, tā kā no Saeimas budžeta katram deputātam palīga algošanai tiek piešķirta tikai iepriekšminētā summa, viņi par pusslodzes darbu saņem 268 latus pirms nodokļu nomaksas.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
