Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ar tiesisku valsti katrs var saprast ko citu – citam tā ir pārliecība, ka par katru noziegumu katrs noziedznieks tiks sodīts, citam – iespēja izbaudīt sava darba vai īpašuma augļus, citam – pārliecība, ka birojā neieradīsies reketieri un nepieprasīs samaksu par “jumtu”. Dažkārt „jumts” ir skaisti tērpies tiesneša, pašvaldības uzņēmuma vai politiski valdošas partijas paskatā. Man tiesiska valsts citu, prozaiskāku izpratņu starpā nozīmē arī to, ka, vēršoties tiesā, varu paļauties uz likuma varu un likuma nemainīgu piemērošanu.

Es tiesisku valsti saprotu kā sistēmu, kurā tiesa mani vienmēr pasargās no manu tiesību prettiesīga aizskāruma. Tā bērnībā mēs paļāvāmies uz mammu un tēti – “pateikšu mammai” vai „pateikšu tētim”. Tā bija lieliska sajūta, kad ir kāds, kas pasargās no netaisnības un sados sukas pāridarītājiem, ar kuriem pats nevaru tikt galā to fiziskā pārspēka dēļ.

Padomju laikos likumos rakstīts bija viens, bet notika kaut kas pilnīgi pretējs – tiesas lēma “varas vertikālē”. Tā nebija tiesiska valsts, bet tāda, kādas redzam vēl aizvien kaut kur uz austrumiem no Zilupes. Bet kā ir pie mums – vai, izlasot, ka 2x2=4, šādu rezultātu apstiprinās arī tiesa? Pāridarītājs, ciniski smaidot, var teikt, ka 2x2=3 vai 5, un piedāvātais rezultāts būs atkarīgs no izdevīguma viņam. Vai tiesa lēmumu apstiprinās?

Kā cilvēku, kam tikai salīdzinoši nesen radusies tieša saskare ar tiesu sistēmu, mani nebeidz pārsteigt situācija, ka, nosūtot trīs pēc būtības pilnīgi identiskus dokumentus (prasības pieteikumus) uz divām tiesām vai pat nododot šos dokumentus viena tiesu nama diviem vai trīs tiesnešiem, saņemu divus vai pat trīs pilnīgi atšķirīgus lēmumus.

Jā, Latvijas Satversmē ir rakstīts, ka tiesneši ir neatkarīgi, tomēr tajā pašā teikumā aiz saikļa “un” seko vārdi: “vienīgi likumam padoti”. Padotība likumam taču nozīmē likuma ievērošanu, bet likuma ievērošanai vienādos apstākļos vajadzētu novest pie vienāda rezultāta. Bet tā tas nav!

Uz mājām nereti braucu ar 48. autobusu. Un, ziniet, līdz šim nav gadījies, ka šoferis mani aizvestu uz Imantu vai Bolderāju! Neatceros pat minimālas novirzes no maršruta. Lai arī Satversmē nav ierakstītas šofera tiesības būt padotam likumam, viņš ievēro gan likumus, gan noteikumus, gan instrukcijas attiecībā uz maršrutu, kas tam jāievēro. Vispārīgāk runājot, viņš savā rīcībā vadās no likuma kārtības, kāda arī tiesnešiem ierakstīta procesu likumos un kurai jāseko tiesnesim, saņemot un izskatot lietu.

Lai cik neatkarīgs nebūtu tiesnesis, uzskatu, ka viņam ir jāievēro gan procesa normas, gan arī Augstākās tiesas spriedumos norādītais. Tas ierakstīts arī likumā un saistošos dokumentos (kuriem tiesnesis ir padots tieši tāpat kā es vai autobusa šoferis). Es, pilsonis, būdams likumam padots, tomēr vēlos izprast, kāpēc vienādos apstākļos tienešu lēmumi un spriedumi ir tik dažādi.

Un tā – mazliet skaidrībai. Man ir neizprotams, kā gan iespējama situācija, kad vairāki desmiti tiesnešu dažādi lemj par valsts tiesībām saņemt pievienotās vērtības nodokli no nomas darījuma un pat atrodas vairāki tiesu varas pārstāvji, kas uzskata, ka valsts budžetam šis ienākums nav nepieciešams.

Man šobrīd uz galda kaudzītē stāv vairāki simti tiesu spriedumu, kuros tiesas ir lēmušas par zemes nomas maksas un pievienotās vērtības nodokļa piedziņu tajos gadījumos, kad komersants, kas ir pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, iznomājis sev piederošos zemes gabalus uz zemes esošo ēku īpašniekiem.

Vienlaikus blakus ir (varbūt jāteic, paldies Dievam, ka tik maz!) krietni plānāka kaudzīte, bet arī tajā ir vairāki desmiti tiesu spriedumu, kuros tiesa ir lēmusi, ka pievienotās vērtības nodoklis esot jau ietverts nomas maksā.

Nodokļu rēķinu par to, ka ar tiesas spriedumu parāds piedzenams, likums ļauj izrakstīt pēc sprieduma spēkā stāšanās. Ja tiesa novērtē, ka pievienotās vērtības nodoklis ir jau ietverts nomas maksā, lietā galvenais zaudētājs ir valsts budžets.

Zemes īpašniekam kā nodokļu maksātājam ir tikai divi jautājumi: pirmais - kāpēc tiesas nolēmumi, pastāvot identiskiem tiesiskajiem un faktiskajiem apstākļiem, atšķiras? Un otrais – kurš ir atbildīgs par zaudējumiem, kas ar šo tiek nodarīti valsts budžetam, tam nesaņemot piekritīgos pievienotās vērtības nodokļa maksājumus?

Ar šo publiski vēlētos uzdot pilnīgi konkrētu jautājumu – vai Jelgavas tiesas tiesneses K.Konderko, I.Dzerkale, K.Zaura ir spējīgas domāt, no kurienes lai valsts budžets iegūst līdzekļus viņu algām, viņu palīgu algām, un mediķiem un citām profesijām, ja tiesas spriešanā godātās tiesneses ir tik neatkarīgas, ka likuma padotība kļūst sekundāra?

Un jautājums arī Zemgales apgabaltiesai (Jelgavas tiesu namam) – kāpēc par spīti tam, ka šie lēmumi ir diametrāli pretēji visu citu Latvijas tiesu tiesnešu spēkā stājušiem nolēmumiem, netiek ierosinātas apelācijas tiesvedības par to, ka viņu spriedumi neatbilst ne likumam, ne arī Augstākās tiesas secinājumiem?

Autobusa šoferim ir tikai instrukcijas un Ceļu satiksmes noteikumi, taču brauciena mērķis gandrīz vienmēr tiek sasniegts, parasti pat nenovirzoties no maršruta. Arī “saraksts”, neskatoties uz sastrēgumiem, tiek vairāk vai mazāk ievērots.

Tiesas varai esam devuši lērumu dokumentu ar likumiem un instrukcijām, kā arī jaudīgas datubāzes un datorus, kuros katrs tiesnesis var atrast gan likumus, gan to piemērošanas paraugus no citu tiesnešu puses. Tas dod iespējas apsvērt, vai kolēģis likumu ir piemērojis pareizi, nevis katru reizi “izgudrojot savu velosipēdu”.

Tad kāpēc tiesu ceļos, “braucot uz mājām”, es tik bieži nonāku aizaugušā mežā vai neizpļautā pļavā?

Novērtē šo rakstu:

0
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...