Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski paceltu sava purvāja tirgus vērtību, protams, to izdarot, cik vien var, par publisko naudu. Daļēji tāpēc, ka dažiem no onkuļiem termiņuzturēšanās atļauju biznesa sabrukuma dēļ tā pašvakāk ar tugrikiem, daļēji arī tāpēc, ka bija čujs, ka publiskā pusē būs viegli rast “sapratni un saskaņu”. Tad nu tika izvirzīts mērķis no kādiem 5-7 ES fondiem un pašvaldības naudas piesaistīt kādus 50 – 60 miljonus eiro būtībā privāta īpašuma attīstībai.

Tad nu onkuļi sameta pa pusmiljonam gadā un par kādiem 5-7 tūkstošiem neto mēnesī piesaistīja Demakovas kundzes kapraci, AB dambja koncertzāles zīmējumu atprečotāju Mārtiņu Vanagu, lai šis kundziņš nodibina Skanstes attīstības aģentūru un sāk aktīvi rosīties pie publiskās naudas šķūrēšanas privātajā virzienā. Tad nu tagad Skanstes aģentūra aktīvi nodarbojas ar “lobēšanu”, rīko visādus publicitātes pasākumus, piedalās diskusijās, publicē murgainus “pētījumus” utt.

Pirmais “veiksmes” stāsts tad nu ir “kapu tramvajs” – par to jau gana daudz zināms. Nākamais solis – sadabūt kādus 20 publiskus miljonus it kā akustiskās koncertzāles projektam, bet būtībā privāta konferenču centra un ar to dabiski saistītas viesnīcas infrastruktūras attīstībai.

Tika iezīmēts vienīgais ES fonds SAM 5.6.1. jeb tā sauktā Rīgas degradēto teritoriju revitalizācijas nauda, ko pārvalda Kultūras ministrija (KM). Nu, it kā jau Skansti pagrūti nosaukt par īpaši degradētu, ņemot vērā miljonu investīcijas, bet nu formāli tā programma mērķim der.

Problēma bija tāda, ka šī nauda faktiski ir paredzēta publiskajam partnerim tā objektu attīstībai, piemēram, VEF Kultūras pilij utt. Tādējādi vienīgais veids, kā “nogādāt” šos 20 miljonus līdz privātam partnerim, bija izveidot tādu kā publiskās un privātās partnerības (PPP) shēmu, kur publiskā puse nez kāpēc ieguldītu šos 20 miljonus līdzās privātajam partnerim. Tas, ka tagadējais PPP likums šādu publiskās puses līdzinvestīciju lāgā nepieļauj (tas ļauj ieguldīt ko saprotamu, piemēram, valsts zemi utt.), onkuļus lāgā neuztrauca.

Lietas būtība ir tā, ka onkuļi šajā gadījumā grib kā rupjajā teicienā – i zivtiņu apēst, i apmierinātam kļūt. Proti, vēlme ir ieguldīt pēc iespējas mazāk tai draņķa koncertzālē un gūt pēc iespējas lielāku atdevi no tiem publiskiem miljoniem.

Tas ir izdarāms šādi – jāpanāk sazīmēta PPP konkursa novadīšana, kura rezultātā privātais koncertzāles attīstītājs varēs būtiski ietekmēt gan koncertzāles ēkas kvalitāti (lai nebūtu problēmu uzbliezt lētu šķūni), gan arī to, lai objekts bez riska nestu stabilus ienākumus – tāpēc tam jābūt savietojamam ar konferenču centru (tā kā objekts „2 in 1”), kā arī privātajam ir jāspēj nodrošināt, ka tas šajā ar valsti kopīgi izmantotajā koncertzālē dabūtu labākos koncerta laikus, atmetot publiskai pusei, teiksim novembra pirmdienu vakarus.

Te vietā ir piebilst, ka cienītajam attīstītājam Merks pašam ar naudu ir pašvaki, pērn bija pusmiljona „zāģis” un vienīgais veids, kā no bankas dabūt kredītu šī pleķa attīstībai, ir spēt bankai pierādīt, ka publiskā puse ar minimāliem nosacījumiem iegulda 20 miljonus šajā 30 miljonu projektā (lai gan normāla koncertzāle gan maksā bik vairāk).

Tad nu tika pielemts noskaņot uz sadarbību KM ierēdņus, un tas ir laimīgi izdevies līmenī no valsts sekretāra uz leju. Viņu uzdevums tad nu ir novadīt un izgrūst cauri valdībai visus nepieciešamos papīrus un konkursus – no sākuma konkursu par konsultācijām koncertzāles PPP iepirkuma sagatavošanai, pēc tam pašu PPP konkursu.

KM censoņi šo lietu dara cītīgi, bet netalantīgi. Valsts pārvaldē reti ir redzēti konkursi, kur ierēdņi tik tupi lobē viena privātā intereses. Konkurss tika palaists mežonīgos tempos, specifikācija tika labota procesa gaitā,

KM nez kāpēc tiešā tekstā dokumentācijā norāda, ka visizdevīgākais PPP modelis ir tieši tas, kas Skanstē iecerēts (ES fondi + nedaudz privātā nauda – šī lieta būtu jāizšķir neatkarīgam konsultantam), ignorējot to, ka konferenču zāļu attīstība nekādi nav KM funkcija - un vispār, kāpēc tā koncertzāle obligāti jāceļ Skanstē?

Konkurss nebija starptautiski sludināts, lai gan šādas PPP ekspertīzes Latvijā praktiski nav. Un galu galā, nav skaidrs tad kas ir iepirkuma priekšmets – jo nav pat koncertzāles metu, tā ka var iesmērēt jebkādu šķūni (toties Skanstes onkuļiem jau nez kāpēc gatavs mets ir).

Redakcijas piezīme: Kultūras ministrija informē, ka konkursa „Par finanšu un ekonomisko aprēķinu izstrādi Nacionālās koncertzāles projekta Rīgā īstenošanai publiskās un privātās partnerības jomā” pretendentu saraksts un to piedāvātās līguma summas bez PVN izskatās šādi:

SIA Pricewaterhouse Coopers - 90 624

SIA Konsorts - 80 900

SIA Deloitte Latvia - 79 440

AS BDO Latvia - 76 900

SIA KPMG Baltics - 94 440

Atklātā konkursa nolikums, kā arī atbildes uz pretendentu iesniegtajiem jautājumiem publicētas KM mājas lapā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...