Skandalozās Jelgavas poliklīnikas valdes locekles deklarācijas liek domāt par "naudu no zila gaisa"
PIETIEK03.02.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saistībā ar ārzemēs veiktajiem greznajiem pirkumiem, izklaidēm un izēšanos uz pašvaldības rēķina skandalozu slavu guvušās Jelgavas poliklīnikas valdes locekles Annas Zīvertes pēdējo trīs gadu amatpersonas deklarācijās atrodama vesela virkne dīvainību, kas kopumā liecina par nedeklarētiem darījumiem un ievērojamām summām "no zila gaisa".
Kā rāda Zīvertes amatpersonas deklarācija par 2010. gadu, kas atrodama Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā datu bāzē, viņa gadu beigusi ar pozitīvu personisko bilanci: viņas deklarētās parādsaistības gada beigās bijušas tikai 15 000 eiro, toties uzkrājumi - 20 611 eiro un 5075 latu: tātad - 5611 eiro un 5075 lati "plusos".
Zīvertes kopējie oficiālie ienākumi 2011. gadā ir bijuši 19 265 lati, taču atšķirībā no iepriekšējā gada deklarēti trīs lieli darījumi - 6831 latu liela "nekustamā īpašuma pirkuma pirmā iemaksa", "SIA Nordea Finance Latvia - 14 265 eiro" un "kredīta atmaksa - 50 00 eiro".
Amatpersonas deklarācija uzrāda pretrunu jautājumā par to, kādu kredītu 50 000 eiro apmērā varētu būt atmaksājusi vai varbūt saņēmusi Zīverte. Kā jau minēts gadu iepriekš viņa nav deklarējusi ne šāda apjoma aizdevumu, ne šādu aizņēmumu, tā radot aizdomas, ka 2011. gada deklarācijā minētā "kredīta atmaksa" ir fiktīva.
Papildus tam Zīverte 2011. gada deklarācijā norādījusi, ka gada beigās viņas parādsaistības esot bijušas 92 300 eiro, taču pretēji normatīvo aktu prasībām nav norādījusi, kādu darījumu rezultātā tādas radušās.
Pat saskaitot deklarācijā minēto mistisko "kredīta atmaksu" 50 000 eiro apmērā, kā arī gadu iepriekš minētās 15 000 eiro parādsaistības un iemaksu Nordea Finance Latvia, vienalga kaut kur "no gaisa" parādījušās vēl vairāk nekā 10 00 eiro parādsaistības.
Taču vēl pārsteidzošākas finanšu burvestības Zīverte spējusi veikt 2012. gadā. Gadu viņa sākusi ar tikai 3500 latu un 2861 eiro oficiāliem uzkrājumiem un visa gada laikā oficiāli nopelnījusi vēl 22 690 latus (pirms nodokļu nomaksas).
Taču gada laikā viņa, neuzrādot nekādus citus ienākumus, spējusi ne tikai palielināt savus uzkrājumus līdz 8432 latiem (tātad par nepilniem 3000 latiem), bet arī atmaksāt 37 300 eiro kredītu. Tātad "no tumbočkas" amatpersona izņēmusi vairāk nekā 6000 latu.
Tiesa, dīvainas lietas 2012. gadā notikušas arī ar poliklīnikas valdes locekles kredītsaistībām. Gada sākumā viņas oficiāli deklarētās kredītsaistības, kā minēts, bijušas 92 300 eiro, saskaņā ar deklarāciju viņa gada laikā atdevusi 37 300 eiro.
Taču gada beigās Zīverte deklarējusi nevis 55 000 eiro, kā vajadzētu būt atbilstoši matemātikas likumiem, bet gan 65 880 eiro. To, ka viņa būtu kaut kur aizņēmusies starpību - 10 880 eiro, Zīverte nav deklarējusi.
Saistībā ar šīm dīvainībām Pietiek jau ir vērsies gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, gan Valsts ieņēmumu dienestā.
Kā zināms, Valsts kontrole konstatējusi, ka Zīverte ārzemēs apjomīgi tērējusi poliklīnikas līdzekļus - Puertoriko restorānā Mortons the Steakhouse viņa notērējusi vairāk nekā 700 dolāru, vēl simtiem eiro tērējusi citos restorānos, sev iegādājusies dizaineru apģērbu un ādas somu par vairāk nekā 650 eiro, tāpat iegādājusies Sisley Anti Age krēma kārbiņas vairāk nekā tūkstoš eiro un Lancome skropstu tušas.
Jelgavas poliklīnika divu gadu laikā reprezentācijas izdevumos iztērējusi 49 807,63 eiro.
Foto no zz.diena.lv
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
