Skandalozajā policijas auto iepirkumā iesaistīta izbijušu augsta ranga policistu firma
PIETIEK20.08.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Skandalozajā 3,7 miljonu eiro vērtajā policijas automašīnu iepirkumā ir bijis iesaistīts arī vairākiem izbijušiem iekšlietu darbiniekiem piederošs uzņēmums: kā rāda Lursoft datu bāze, līdz šim iepirkuma sakarā tikai garāmejot pieminētajā SIA Nameks kontrolpakete pieder 1959. gadā dzimušajam Andrim Grigulim – šis plašākai sabiedrībai nezināmais kungs patiesībā ir bijušais Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks.
Kā rāda Lursoft dati, bijušā Kārtības policijas priekšnieka Aivara Griguļa brālim Andrim Grigulim SIA Nameks pieder kontrolpakete – gandrīz 60% kapitāldaļu. Vēl 0,31% pieder kādreizējam Drošības policijas priekšniekam, atvaļinātajam policijas ģenerālim Jānim Apelim, bet atlikušie 40% - 1968. gadā dzimušajam, plašāk nezināmajam Guntim Augustam.
Tiesa, Augusts šo uzņēmumu vieno ar kādu citu pēdējā laikā skandalozu slavu izpelnījušos "valstiskās iedzīvošanās" projektu, - gan viņš, gan Grigulis nepilnus trīs gadus bija fotordaru uzņēmuma Vitronic Baltica padomes locekļi.
Saskaņā ar publiskotajām ziņām viens no piegādātājiem ir Renault markas auto dīleris Mūsa Motors grupa, bet apakšlīgums par aparatūras uzstādīšanu slēgts tieši ar SIA Nameks. Turklāt tieši skandāls ap Nameks neizpildītajām līgumsaistībām citā iepirkumā aprīlī sašūpoja Nodrošinājuma valsts aģentūras šefa Raimonda Bluķa krēslu, kura disciplināratbildību uzdeva vērtēt iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, Bluķim krēslu līdz šim bija palīdzējušas saglabāt arī politiski ietekmīgu personu intereses, kas stāv aiz 3,7 miljonu eiro vērtā auto iepirkuma, kas īstenots caur šo aģentūru. Tiek uzskatīts, ka arī SIA Nameks varētu būt tikai „izkārtne”, aiz kuras stāv citu, publiski nenosauktu personu intereses.
Kā norādīts uzņēmuma pagājušā gada darbības pārskatā, tā „saimnieciskā darbība saistīta ar apsardzes tehnisko sistēmu projektēšanu, uzstādīšanu, apkopi, remontu un īpašuma tehnisko apsardzi, dažādu objektu drošības stāvokļa novērtēšanu, analīzi un rekomendāciju izstrādi, kā arī citas speciālās tehnikas piegāde un uzstādīšana un apkope”.
Taču no Nameks gada pārskata redzams, ka tieši pēdējā gada laikā tas pēkšņi nonācis uz zaļa zara „2010. gada neto apgrozījums LVL 270 624, bet 2011. gada neto apgrozījums ir LVL 639 104, kas parāda, ka salīdzinot ar iepriekšējo saimniecisko gadu, saimnieciskās darbības apjoms palielinājies,” pats uzņēmums skaidro faktu, ka pēdējā gada laikā tā apgrozījums vairāk nekā dubultojies. Nekādu papildu informāciju papildus gada pārskatam Nameks nesniedz.
Kā Pietiek jau ziņojis, tikmēr par 3,7 miljonu eiro iepirktās, tehniskajai specifikācijai neatbilstoši aprīkotās 80 Valsts policijas automašīnas tomēr drīzumā varētu nonākt pie reģionu policistiem, jo konkursa uzvarētāja - valstij piederošās Citadele bankas meitassabiedrība SIA Citadele līzings un faktorings pārrunu rezultātā piekritusi par saviem līdzekļiem novērst neatbilstības, nomainot uzstādīto aparatūru pret jaunu. Piegādātājam laiks novērst nepilnības dots līdz augusta beigām.
Izmantojot ar valdošo partiju Vienotība saistītu personu ieinteresētību iepirkumā, vairākas nedēļas problēmas risinājumi tika meklēti ar politiskās ietekmes līdzekļiem, lai Valsts policija pieņemtu neatbilstoši aprīkotos auto. Tomēr pēc rezonanses, ko 5. augustā izraisīja Pietiek raksts, jau tajā pašā dienā piegādātāji mutiski bija pauduši gatavību par saviem līdzekļiem problēmu novērst, atzinuši informēti avoti.
Lai gan par 3,7 miljoniem eiro iepirktās jaunās 80 automašīnas Valsts policijai bija jāsaņem jau 28. jūnijā, vairākas nedēļas tās bija klājušās ar putekļiem Mūsa Motors grupas autostāvvietā (attēlā).
Izrādījās, ka automašīnas aprīkotas ar iepirkuma specifikācijai neatbilstošu aprīkojumu, un iekšlietu ministrs neakceptēja automašīnu pieņemšanu, kamēr uz piegādātāja rēķina netiks novērsta šī neatbilstība. Tas radīja zaudējumus piegādātājam, kura padomes priekšsēdētāja vietnieks ir Vienotības līderes Solvitas Āboltiņas vīrs Jānis Āboltiņš.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
