Skandalozajā policijas auto iepirkumā iesaistīta izbijušu augsta ranga policistu firma
PIETIEK20.08.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Skandalozajā 3,7 miljonu eiro vērtajā policijas automašīnu iepirkumā ir bijis iesaistīts arī vairākiem izbijušiem iekšlietu darbiniekiem piederošs uzņēmums: kā rāda Lursoft datu bāze, līdz šim iepirkuma sakarā tikai garāmejot pieminētajā SIA Nameks kontrolpakete pieder 1959. gadā dzimušajam Andrim Grigulim – šis plašākai sabiedrībai nezināmais kungs patiesībā ir bijušais Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks.
Kā rāda Lursoft dati, bijušā Kārtības policijas priekšnieka Aivara Griguļa brālim Andrim Grigulim SIA Nameks pieder kontrolpakete – gandrīz 60% kapitāldaļu. Vēl 0,31% pieder kādreizējam Drošības policijas priekšniekam, atvaļinātajam policijas ģenerālim Jānim Apelim, bet atlikušie 40% - 1968. gadā dzimušajam, plašāk nezināmajam Guntim Augustam.
Tiesa, Augusts šo uzņēmumu vieno ar kādu citu pēdējā laikā skandalozu slavu izpelnījušos "valstiskās iedzīvošanās" projektu, - gan viņš, gan Grigulis nepilnus trīs gadus bija fotordaru uzņēmuma Vitronic Baltica padomes locekļi.
Saskaņā ar publiskotajām ziņām viens no piegādātājiem ir Renault markas auto dīleris Mūsa Motors grupa, bet apakšlīgums par aparatūras uzstādīšanu slēgts tieši ar SIA Nameks. Turklāt tieši skandāls ap Nameks neizpildītajām līgumsaistībām citā iepirkumā aprīlī sašūpoja Nodrošinājuma valsts aģentūras šefa Raimonda Bluķa krēslu, kura disciplināratbildību uzdeva vērtēt iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, Bluķim krēslu līdz šim bija palīdzējušas saglabāt arī politiski ietekmīgu personu intereses, kas stāv aiz 3,7 miljonu eiro vērtā auto iepirkuma, kas īstenots caur šo aģentūru. Tiek uzskatīts, ka arī SIA Nameks varētu būt tikai „izkārtne”, aiz kuras stāv citu, publiski nenosauktu personu intereses.
Kā norādīts uzņēmuma pagājušā gada darbības pārskatā, tā „saimnieciskā darbība saistīta ar apsardzes tehnisko sistēmu projektēšanu, uzstādīšanu, apkopi, remontu un īpašuma tehnisko apsardzi, dažādu objektu drošības stāvokļa novērtēšanu, analīzi un rekomendāciju izstrādi, kā arī citas speciālās tehnikas piegāde un uzstādīšana un apkope”.
Taču no Nameks gada pārskata redzams, ka tieši pēdējā gada laikā tas pēkšņi nonācis uz zaļa zara „2010. gada neto apgrozījums LVL 270 624, bet 2011. gada neto apgrozījums ir LVL 639 104, kas parāda, ka salīdzinot ar iepriekšējo saimniecisko gadu, saimnieciskās darbības apjoms palielinājies,” pats uzņēmums skaidro faktu, ka pēdējā gada laikā tā apgrozījums vairāk nekā dubultojies. Nekādu papildu informāciju papildus gada pārskatam Nameks nesniedz.
Kā Pietiek jau ziņojis, tikmēr par 3,7 miljonu eiro iepirktās, tehniskajai specifikācijai neatbilstoši aprīkotās 80 Valsts policijas automašīnas tomēr drīzumā varētu nonākt pie reģionu policistiem, jo konkursa uzvarētāja - valstij piederošās Citadele bankas meitassabiedrība SIA Citadele līzings un faktorings pārrunu rezultātā piekritusi par saviem līdzekļiem novērst neatbilstības, nomainot uzstādīto aparatūru pret jaunu. Piegādātājam laiks novērst nepilnības dots līdz augusta beigām.
Izmantojot ar valdošo partiju Vienotība saistītu personu ieinteresētību iepirkumā, vairākas nedēļas problēmas risinājumi tika meklēti ar politiskās ietekmes līdzekļiem, lai Valsts policija pieņemtu neatbilstoši aprīkotos auto. Tomēr pēc rezonanses, ko 5. augustā izraisīja Pietiek raksts, jau tajā pašā dienā piegādātāji mutiski bija pauduši gatavību par saviem līdzekļiem problēmu novērst, atzinuši informēti avoti.
Lai gan par 3,7 miljoniem eiro iepirktās jaunās 80 automašīnas Valsts policijai bija jāsaņem jau 28. jūnijā, vairākas nedēļas tās bija klājušās ar putekļiem Mūsa Motors grupas autostāvvietā (attēlā).
Izrādījās, ka automašīnas aprīkotas ar iepirkuma specifikācijai neatbilstošu aprīkojumu, un iekšlietu ministrs neakceptēja automašīnu pieņemšanu, kamēr uz piegādātāja rēķina netiks novērsta šī neatbilstība. Tas radīja zaudējumus piegādātājam, kura padomes priekšsēdētāja vietnieks ir Vienotības līderes Solvitas Āboltiņas vīrs Jānis Āboltiņš.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
