Skandalozā "Prudentia Advisers" paklusām mainījusi īpašniekus, Rungainis oficiāli to vairs nekontrolē
PIETIEK08.06.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valda Dombrovska valdības ilgstoši iemīļotais, tradicionāli bez konkursa izvēlētais konsultants SIA Prudentia Advisers paklusām mainījis lielākos īpašniekus, sevi par investīciju baņķieri dēvējošajam Ģirtam Rungainim (attēlā) vismaz oficiāli zaudējot kontroli pār uzņēmumu, kas pēdējos gados guvis labu peļņu, konsultējot Liepājas metalurga lietā līdz pat uzņēmuma maksātnespējai un neveiksmīgi solot atrast investorus aviokompānijai airBaltic.
Vēl šā gada 1. aprīlī, joku dienā izplatītajā paziņojumā medijiem AS IBS Prudentia padomes priekšsēdētājs, partneris Jānis Lielcepure un Prudentia valdes priekšsēdētājs, vadošais partneris Kārlis Krastiņš informēja tikai par uzņēmumu grupas piedāvātajiem "progresīvākajiem uzņēmumu finanšu risinājumiem, kapitāla un finansējuma piesaisti, konsultācijām biznesa attīstībai un enerģētikas pakalpojumiem".
Taču paziņojumā ne ar vārdu nebija pieminēts, ka, izrādās, jau pagājušā gada jūnijā, pašā Liepājas metalurga krīzes "risināšanas" karstumā, paklusām ir notikušas ļoti būtiskas pārmaiņas Prudentia grupas uzņēmuma SIA Prudentia Advisers īpašnieku sastāvā. Līdz tam Prudentia Advisers vienīgais īpašnieks bija Rungaiņa un Lielcepures kontrolētā AS IBS Prudentia.
Taču pagājušā gada 12. jūnijā 92% SIA Prudentia Advisers kapitāldaļu līdzīgās daļās pārgājušas uzņēmuma vadītāju Kārļa Krastiņa un Reiņa Martinsona īpašumā, savukārt IBS Prudentia kontrolē oficiāli palikuši tikai 8% Prudentia Advisers kapitāldaļu. Nekādu oficiālu informāciju neviens no uzņēmumiem publiski nav sniedzis un nav arī skaidrojis, kāpēc īpašnieku maiņa pērn notikusi tieši laikā, kad virkne Liepājas metalurga kreditoru pretenzijas izvirzīja tieši Prudentia Advisers.
Arī Lursoft datu bāzē atrodamajā Prudentia Advisers pagājušā gada pārskata vadības ziņojumā nekas par uzņēmuma īpašnieku maiņu un tās iemesliem nav teikts, savukārt IBS Prudentia vadības ziņojumā minēts, ka "Sabiedrības līdzdalība samazinājās līdz 8% pirms tam 100% kontrolētajā uzņēmumā SIA Prudentia Advisers, tās vadībai pilnībā izpērkot jauno daļu emisiju".
Tas esot noticis, "veicot savas darbības optimizāciju", un notikušas arī citas pārmaiņas: "Kā būtiska attīstība Sabiedrības darbībā 2013. gadā jāmin Sabiedrības veiktās strukturālās izmaiņas, izvērtējot un optimizējot savu meitasuzņēmumu un saistīto uzņēmumu struktūru. Šo strukturālo izmaiņu rezultātā Sabiedrība pilnībā izbeidza savu līdzdalību SIA Modus Consulting un SIA Ardente, pārdodot savas daļas šo uzņēmumu esošajiem partneriem un vadībai."
"Prudentia 2013. gadā konsultēja investorus Latvijas vadošā dzelzceļa pasažieru pārvadātāja L-Ekspresis kapitāla daļu iegādē, kā arī konsultējusi citus transporta un loģistikas uzņēmumus Latvijā un Krievijā finansējuma piesaistē, ir sniegusi stratēģiska rakstura konsultācijas Latvijas nacionālajai aviosabiedrībai airBaltic, sniegusi stratēģiskas konsultācijas pieciem lielākajiem MAS Liepājas Metalurgs kreditoriem, kuru kopējās prasības pret Liepājas Metalurgs veido 141 miljonu EUR, sniegusi konsultācijas vienam no vadošiem Latvijas celtniecības un enerģētikas nozares uzņēmumiem, stratēģiskos jautājumos konsultējusi transporta un loģistikas uzņēmumus Latvijā un Krievijā," teikts Prudentia šā gada 1. aprīļa paziņojumā.
Taču ar Prudentia, kas minēta šajā paziņojumā, patiesībā lielākoties ir domāta SIA Prudentia Advisers, kas pagājušo gadu beidza ar 724 tūkstošu latu apgrozījumu (gadu iepriekš - 688 tūkstoši latu) un 156 tūkstošu latu peļņu (gadu iepriekš - 216 tūkstoši latu). Tiesa, lauvas tiesu šī apgrozījuma un arī peļņas nodrošināja Dombrovska valdības bez konkursa veiktie iepirkumi.
Lai gan šā gada 1. aprīļa paziņojums saucās "Prudentia pozitīvi darbības rezultāti 2013.gadā" un tajā par kopējiem grupas rādītājiem bija minēts, ka "Prudentia uzņēmumu kopējais apgrozījums 2013. gadā bija 1,55 miljoni EUR, peļņa - 268,4 tūkstoši EUR", līdzšinējā mātes kompānija, Rungaiņa un Lielcepures kontrolētā IBS Prudentia pagājušo gadu beidza ar astoņkārt sarukušu peļņu - no 127 uz 15 tūkstošiem latu.
"2013. gadā Uzņēmums konsultēja investorus viena no Latvijas vadošā dzelzceļa pasažieru pārvadātāja L-Ekspresis kapitāla daļu iegādē, konsultējis citus transporta un loģistikas uzņēmumus Latvijā un Krievijā finansējuma piesaistē,"- tas ir viss, kas par IBS Prudentia pagājušā gada veikumu teikts tās gada pārskatā.
Tajā arī pieminēts, ka "2013. gadā tirgus apstākļu dēļ Sabiedrība nevarēja realizēt dažus iesāktos darījumus. Lai arī Latvijas ekonomika turpina uzrādīt labus izaugsmes rādītājus (+3,8%), tomēr uzņēmumu iegādes/apvienošanas darījumu tirgū nebija vērojamas izteiktas aktivitātes pieauguma tendences".
Pirms gada Pietiek jau informēja - lai gan Rungainis regulāri uzstājas ar pamācībām uzņēmējiem un politiķiem par pareizu uzņēmējdarbību, Lursoft dati kopā ar Pietiek rīcībā nonākušajiem dokumentiem par Dombrovska valdības nodrošinātajām regulārajām "piešpricēm" Rungaiņa uzņēmumam rāda citu ainu: politiskās tuvības nodrošinātā, nekādu reālu labumu valstij nedevušā līguma ar nacionālo aviokompāniju airBaltic dotie ienākumi 2012. gadā bijuši faktiski vienīgais Rungaiņa uzņēmuma Prudentia Advisers ieņēmumu un iespaidīgās peļņas avots.
Savukārt 2011. gada nogalē noslēgtā airBaltic un Prudentia Advisers pakalpojumu līguma teksts, ko Pietiek jau publiskojis, rāda, ka ik nedēļu SIA Prudentia Advisers no nacionālās aviokompānijas bijusi tiesīga saņemt 13 794 latus (ieskaitot PVN). Cik zināms Pietiek, šis līgums tā arī nav lauzts, kaut gan Prudentia nav spējusi atrast airBaltic potenciālo investoru.
Pietiek jau informējis, ka laikā, kad Dombrovskis (Vienotība) vadījis valdību, Prudentia konsultāciju pakalpojumi bez konkursa pirkti nu jau trīs lielākajās krīzes situācijās - tā vēl aizvien tiek algota nacionālās lidsabiedrības airBaltic stratēģiskā investora piesaistei, kas nav bijusi veiksmīga, iepriekš tā piesaistīta Parex krīzes laikā, pēcāk - arī Liepājas metalurga problēmu risināšanai.
Tas rāda, ka valdība Prudentia faktiski izvēlējusies par pastāvīgu partneri iespējamu krīžu risināšanā, tādēļ ir neskaidrs, kādēļ potenciāls privātais konsultants netiek meklēts konkursā, slēdzot konsultāciju līgumu uz vairākiem gadiem.
Iepriekš Rungainis savu finansiālo veiksmi Dombrovska valdības pasūtījumu pildīšanā ir skaidrojis šādi: „Nevajag iet lielzagļu pavadā, kam Prudentia traucē izkārtot zaudēto naudu vēlamajā apmērā no airBaltic. Prudentia atlīdzība ir daudzas reizes mazāka un līdz kabatai nonāk tikai daži procenti no ienākumiem. Šāda līmeņa naudas jebkad no valsts ir dabūjuši tikai augstāk minētie lielzagļi.”
Seko mums 
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
