Skandaloza koledža atradusi jaunu krāpšanas veidu - uzmācas ar maldinošiem testiem
PIETIEK29.05.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Skandalozā Latvijas Biznesa koledža, kura jau iepriekš sodīta par studentu krāpšanu, izdomājusi jaunu blēdību formu, - tagad tā inbox.lv lietotājiem anonīmi uzmācas ar maldinošiem testiem, kuru iznākums neatkarīgi no tā, kā tests tiek aizpildīts, ir viens, - testa aizpildītājam jānāk mācīties uz Latvijas Biznesa koledžu.
Pietiek šodien publicē mūsu lasītāja Jāņa Blahina aprakstu par to, kā viņš, visdažādākajos veidos aizpildot inbox.lv piedāvāto "Dž.Holanda testu personības detalizētu slēptāko slāņu izzināšanai", vienalga saņēmis vienu un to pašu atbildi - "mana vieta esot mācīties www.biznesakoledza.lv nez ko par Tūrisma un viesnīcu biznesa vadību".
Izrādījās, ka koledžas direktors Normunds Gūtmanis par šo testu īpaši detalizēti izteikties nevēlas:
- Vai jūsu skola izvieto internetā testus, lai noteiktu piemērotāko profesiju?
- Jā, mēs mēdzam tādus izvietot.
- Vai esat izvietojuši arī Holanda testu personības slēptāko slāņu izzināšanai?
- Es nevaru pateikt, ir daudz un dažādi testi. Par kuru jūs konkrēti runājiet?
- Es domāju par to, kurā, atbildot vienalga kādā veidā, iznākums ir viens - jums jānāk studēt uz jūsu koledžu.
- Kāda ir jautājuma būtība?
- Es vēlējos noskaidrot, vai jūsu mācību iestāde izvietojusi šo testu?
- Ja jums ir kas jautājams, nāciet pie manis un tad runāsim! Es jums tā nevaru pateikt!
Pēc šīs atbildes koledžas direktors pārtrauca sarunu un uz zvaniem vairs neatsaucās, taču "uzķērās", Pietiek viņam zvanot no cita tālruņa numura:
- Es tomēr vēlējos uzzināt, vai šo testu izvietojāt jūs?
- Es jau jums teicu, ka tā nevaru pateikt!
- Es nesaprotu, kādēļ jūs nevarat pa telefonu atbildēt?
Uz šo jautājumu Gūtmanis atkal neatbildēja un pārtrauca telefonsarunu. Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Baiba Vītoliņa par šādu krāpniecības gadījumu nebija informēta, un viņas pirmā reakcija bija diezgan vienaldzīga:
"Varētu būt, ka tas ir pārkāpums, bet tā tikai no jūsu teiktā es nevaru pateikt, vai tas ir vai nav pārkāpums. Tas ir jāskatās sīkāk Jūs, protams, varat rakstīt iesniegumu, bet es nevaru apgalvot, ka mēs to izskatīsim, jāskatās, vai tā ir prioritārā joma, jo mums darbinieku ir tik, cik ir, un es nevaru pateikt, ka mēs par katru iesniegumu ierosinām lietu."
Vītoliņa gan norādīja, ka centrs jau arī iepriekš ir konstatējis Biznesa koledžas rīcībā negodīgu komercpraksi. 2011.gada 16.jūnijā PTAC pieņēma lēmumu, ar kuru Latvijas Biznesa koledžai tika piemērots naudassods 1500 latu apmērā un uzlikts tiesisks pienākums nekavējoties izbeigt negodīgu komercpraksi, kas "izpaudās kā patērētāja lēmuma pieņemšanai būtiskas informācijas noklusēšana un nepamatota vārdu „par brīvu”, „bezmaksas” vai tml. nozīmes vārdu lietošana".
PTAC bija konstatējis, ka, raksturojot piedāvāto pakalpojumu, "komersants izmantojis tādus saukļus kā – „(..) Viss ir bez maksas (..) Nāc studēt bez maksas – pieteikšanās tikai janvārī! Izmanto iespēju iegūt profesionālo augstāko izglītību bez maksas! (...) Nāc studēt par brīvu un saņem profesionālo augstāko izglītību tikai 2 gados!”".
Centrs bija secinājis, ka students, iepazīstoties ar koledžas sniegto informāciju reklāmā, varēja sagaidīt, ka, piesakoties studijām budžeta grupā, tās būs bez maksas. Taču tā nebija - "jebkurā gadījumā patērētājam/studentam, lai izmantotu konkrēto piedāvājumu, nav iespējams studēt bez maksas, jo ir jāmaksā studiju maksa par pēdējo semestri vai tā daļu (ne mazāk kā 197.00 Ls apmērā) un maksa par kvalifikācijas darba priekšaizstāvēšanu un aizstāvēšanu –137.00 Ls apmērā".
Latvijas Biznesa koledža PTAC lēmumu apstrīdējaaAdministratīvajā rajona tiesā. Tomēr pagājušā gada 14.augustā PTAC lēmums ar tiesas spriedumu tika atstāts negrozīts. Turklāt PTAC bija konstatējis, ka "Latvijas Biznesa koledža nepilda PTAC uzlikto tiesisko pienākumu nekavējoties izbeigt negodīgu komercpraksi, kas izpaudās kā nepamatota vārdu „par brīvu”, „bezmaksas” vai tamlīdzīgas nozīmes vardu lietošana".
Savukārt jau šā gada 17.februārī Rīgas apgabaltiesa atstāja spēkā SIA Latvijas Biznesa koledža pārsūdzēto administratīvās rajona tiesas spriedumu. Rīgas apgabaltiesa atzina, ka ar lietā esošajiem materiāliem ir pierādīts, ka komersants ir veicis maldinošu komercpraksi.
Kā rāda Lursoft datu bāze, SIA Latvijas Biznesa koledža īpašnieki ir Sergejs un Viktors Pasternaki. Īpatnā komercprakse uzņēmumam ir ļāvusi pagājušo gadu beigt ar 1,17 miljonu latu apgrozījumu un 38,6 tūkstošu latu peļņu.
Seko mums 
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
