Skandaloza koledža atradusi jaunu krāpšanas veidu - uzmācas ar maldinošiem testiem
PIETIEK29.05.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Skandalozā Latvijas Biznesa koledža, kura jau iepriekš sodīta par studentu krāpšanu, izdomājusi jaunu blēdību formu, - tagad tā inbox.lv lietotājiem anonīmi uzmācas ar maldinošiem testiem, kuru iznākums neatkarīgi no tā, kā tests tiek aizpildīts, ir viens, - testa aizpildītājam jānāk mācīties uz Latvijas Biznesa koledžu.
Pietiek šodien publicē mūsu lasītāja Jāņa Blahina aprakstu par to, kā viņš, visdažādākajos veidos aizpildot inbox.lv piedāvāto "Dž.Holanda testu personības detalizētu slēptāko slāņu izzināšanai", vienalga saņēmis vienu un to pašu atbildi - "mana vieta esot mācīties www.biznesakoledza.lv nez ko par Tūrisma un viesnīcu biznesa vadību".
Izrādījās, ka koledžas direktors Normunds Gūtmanis par šo testu īpaši detalizēti izteikties nevēlas:
- Vai jūsu skola izvieto internetā testus, lai noteiktu piemērotāko profesiju?
- Jā, mēs mēdzam tādus izvietot.
- Vai esat izvietojuši arī Holanda testu personības slēptāko slāņu izzināšanai?
- Es nevaru pateikt, ir daudz un dažādi testi. Par kuru jūs konkrēti runājiet?
- Es domāju par to, kurā, atbildot vienalga kādā veidā, iznākums ir viens - jums jānāk studēt uz jūsu koledžu.
- Kāda ir jautājuma būtība?
- Es vēlējos noskaidrot, vai jūsu mācību iestāde izvietojusi šo testu?
- Ja jums ir kas jautājams, nāciet pie manis un tad runāsim! Es jums tā nevaru pateikt!
Pēc šīs atbildes koledžas direktors pārtrauca sarunu un uz zvaniem vairs neatsaucās, taču "uzķērās", Pietiek viņam zvanot no cita tālruņa numura:
- Es tomēr vēlējos uzzināt, vai šo testu izvietojāt jūs?
- Es jau jums teicu, ka tā nevaru pateikt!
- Es nesaprotu, kādēļ jūs nevarat pa telefonu atbildēt?
Uz šo jautājumu Gūtmanis atkal neatbildēja un pārtrauca telefonsarunu. Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Baiba Vītoliņa par šādu krāpniecības gadījumu nebija informēta, un viņas pirmā reakcija bija diezgan vienaldzīga:
"Varētu būt, ka tas ir pārkāpums, bet tā tikai no jūsu teiktā es nevaru pateikt, vai tas ir vai nav pārkāpums. Tas ir jāskatās sīkāk Jūs, protams, varat rakstīt iesniegumu, bet es nevaru apgalvot, ka mēs to izskatīsim, jāskatās, vai tā ir prioritārā joma, jo mums darbinieku ir tik, cik ir, un es nevaru pateikt, ka mēs par katru iesniegumu ierosinām lietu."
Vītoliņa gan norādīja, ka centrs jau arī iepriekš ir konstatējis Biznesa koledžas rīcībā negodīgu komercpraksi. 2011.gada 16.jūnijā PTAC pieņēma lēmumu, ar kuru Latvijas Biznesa koledžai tika piemērots naudassods 1500 latu apmērā un uzlikts tiesisks pienākums nekavējoties izbeigt negodīgu komercpraksi, kas "izpaudās kā patērētāja lēmuma pieņemšanai būtiskas informācijas noklusēšana un nepamatota vārdu „par brīvu”, „bezmaksas” vai tml. nozīmes vārdu lietošana".
PTAC bija konstatējis, ka, raksturojot piedāvāto pakalpojumu, "komersants izmantojis tādus saukļus kā – „(..) Viss ir bez maksas (..) Nāc studēt bez maksas – pieteikšanās tikai janvārī! Izmanto iespēju iegūt profesionālo augstāko izglītību bez maksas! (...) Nāc studēt par brīvu un saņem profesionālo augstāko izglītību tikai 2 gados!”".
Centrs bija secinājis, ka students, iepazīstoties ar koledžas sniegto informāciju reklāmā, varēja sagaidīt, ka, piesakoties studijām budžeta grupā, tās būs bez maksas. Taču tā nebija - "jebkurā gadījumā patērētājam/studentam, lai izmantotu konkrēto piedāvājumu, nav iespējams studēt bez maksas, jo ir jāmaksā studiju maksa par pēdējo semestri vai tā daļu (ne mazāk kā 197.00 Ls apmērā) un maksa par kvalifikācijas darba priekšaizstāvēšanu un aizstāvēšanu –137.00 Ls apmērā".
Latvijas Biznesa koledža PTAC lēmumu apstrīdējaaAdministratīvajā rajona tiesā. Tomēr pagājušā gada 14.augustā PTAC lēmums ar tiesas spriedumu tika atstāts negrozīts. Turklāt PTAC bija konstatējis, ka "Latvijas Biznesa koledža nepilda PTAC uzlikto tiesisko pienākumu nekavējoties izbeigt negodīgu komercpraksi, kas izpaudās kā nepamatota vārdu „par brīvu”, „bezmaksas” vai tamlīdzīgas nozīmes vardu lietošana".
Savukārt jau šā gada 17.februārī Rīgas apgabaltiesa atstāja spēkā SIA Latvijas Biznesa koledža pārsūdzēto administratīvās rajona tiesas spriedumu. Rīgas apgabaltiesa atzina, ka ar lietā esošajiem materiāliem ir pierādīts, ka komersants ir veicis maldinošu komercpraksi.
Kā rāda Lursoft datu bāze, SIA Latvijas Biznesa koledža īpašnieki ir Sergejs un Viktors Pasternaki. Īpatnā komercprakse uzņēmumam ir ļāvusi pagājušo gadu beigt ar 1,17 miljonu latu apgrozījumu un 38,6 tūkstošu latu peļņu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
