Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2012. gada 6. februārī es tiku iesaistīts organizētā grupā, kuras vadītāji bija KPMG Baltics SIA (KPMG) amatpersonas – maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas administratora vadības grupa, kuras mērķis bija ar krāpnieciskām darbībām, ļaunprātīgi un pretlikumīgi iegūt prasījuma tiesības pret AS Air Baltic Corporation (airBaltic) un citiem debitoriem vairāk nekā 65 miljonu eiro apmērā.

Šāda satura liecības Ekonomikas policijai pagājušā gada beigās sniedzis mazpazīstamais uzņēmējs Edijs Ziediņš pēc tam, kad viņam tika noteikts aizdomās turētā statuss kriminālprocesā par naudas līdzekļu nelikumīgu iegūšanu no Latvijas Krājbankas un to legalizēšanu, kas cieši saistīta ar aviokompānijas airBaltic finanšu plūsmām. Nekādus oficiālus komentārus Valsts policija nesniedz, taču neoficiāla informācija par „miera periodu” izmeklēšanā liek domāt par iespējamu klusumu pirms vētras.

Organizēta, krāpnieciska grupa

Cilvēkam no malas nav viegli izprast pirms sešiem gadiem līdz ar kārtējo aviokompānijas airBaltic krīzi un Latvijas Krājbankas krahu sākušos notikumus, kuri cita starpā arī lika medijos izteikt aizdomas par likvidējamās Krājbankas pretlikumīgu aktīvu samazināšanu, bankas administratoram KPMG un tā pilnvarotajai personai Jānim Ozoliņam („piesedzot” advokātam Romualdam Vonsovičam) noslēdzot darījumus, kuru rezultātā Krājbankai un tās kreditoriem nodarīti zaudējumi aptuveni 60-65 miljonu eiro apmērā, bet ar administratoru saistītas personas ieguvušas tiesības uz nu jau bijušo Krājbankas mantu.

Līdz šim šī interpretācija oficiāli nav apstiprināta: 2013. gadā Kriminālpolicijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē tika pieņemts lēmums nesākt kriminālprocesu. Taču tagad E. Ziediņa – bijušā SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas valdes locekļa – oficiāli sniegtajās liecībās tiek norādīts, ka „visticamāk maksātnespējīgās AS Latvijas Krājbanka un KPMG Baltics SIA amatpersonas apzināti maldināja Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes amatpersonas un sniedza nepatiesu informāciju”.

E. Ziediņa liecībās notikušais tiek traktēts kā organizētas grupas mēģinājums, „ļaunprātīgi izmantojot pilnvaras, atrodoties ieņemamajos amatos un veicot krāpnieciskas darbības”, atņemt kādreizējā airBaltic akcionāra Baltijas Aviācijas Sistēmas kapitāldaļas šī uzņēmuma īpašniekiem – Bertoltam Flikam un ar Krājbankas lielāko akcionāru Vladimiru Antonovu saistītajai ārzonas kompānijai Taurus Asset Management Fund Limited, kā arī iegūt Baltijas Aviācijas Sistēmu prasījuma tiesības pret airBaltic un citiem debitoriem vairāk nekā 65 miljonu eiro apmērā.

Uzņēmēja rakstiskajās liecībās arī uzskaitīts grupas sastāvs – „KPMG Baltics SIA amatpersonas Una Petrauska un Stīvens Jangs, atbalstītāji Jānis Ozoliņš, Aivars Jurcāns, Jānis Bērziņš, Mārtiņš Karstais, Evija Miezīte”, turklāt vienlaikus ar E. Ziediņu „tika iesaistīts Jānis Bankovs un Sandris Kārklītis”. Pašu E Ziediņu piesaistījusi U.Petrauska, „piedāvājot ieņemt fiktīvu (ielikteņa) valdes locekļa amatu SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas”.

Kā „sazāģēja” 200 tūkstošus?

Iespējams, ka no tiesībsargāšanas iestāžu viedokļa būtiskākie ir E. Ziediņa liecībās aprakstītie līdz šim plašāk nezināmie fakti saistībā ar salīdzinoši nelielas summas – 200 000 eiro „sazāģēšanu”. SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas savulaik bija pārskaitījusi SIA North Hub Services šādu summu, un šis uzņēmums Baltijas Aviācijas Sistēmām tādu pašu summu – to nodēvējot par aizdevuma atdošanu – atdeva 2013. un 2014. gadā.

Taču tam, kā liecinājis E. Ziediņš, sekojuši „komandas” kontrolēto Baltijas Aviācijas Sistēmu pārskaitījumi uzņēmumam OTA Online Travel Agency GmbH vairāk nekā 171 tūkstoša eiro apmērā, savukārt šis uzņēmums E. Ziediņam aptuveni divdesmit maksājumos kopā pārskaitījis 160 tūkstošus eiro kā „atlīdzību par pienākumu izpildi”. Turklāt no liecībām var noprast, ka šī summa nav palikusi tikai paša E. Ziediņa rīcībā.

„Papildus vēlos paskaidrot, ka mana pienākumu veikšana, saņemtās atlīdzības apmērs un tiesības to saņemt bija cieši saistīts ar sekojošām LAS Latvijas Krājbanka maksātnespējas procesā iesaistīto personu - Una Petrauska, Stephen Young, Jānis Ozoliņš, Aivars Jurcāns, Jānis Bērziņš, Mārtiņš Karstais, Evija Miezīte, veiktajām pretlikumīgajām darbībām. Par šo darbību pretlikumību uzzināju pēc to izdarīšanas, analizējot veikto darbību kopumu,” sakarā ar šiem darījumiem liecinājis E. Ziediņš.

Kratīšanas, aizturēšanas

Līdz šim gan izmeklēšana ir strādājusi vismaz daļēji citā virzienā: pats E. Ziediņš tiek oficiāli turēts aizdomās par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizēšanu un krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa. Taču vienlaikus jau aizvadītajā rudenī ir notikusi arī kratīšana KPMG telpās, ir tikusi nopratināta un uz laiku aizturēta KPMG Zvērinātu advokātu biroja Latvijā vadītāja, advokāte U. Petrauska, kas minēta arī E. Ziediņa liecībās.

Pagājušā gada janvārī Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē ir sākts kriminālprocess pēc noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm, kas paredzētas Krimināllikuma 177. panta trešajā daļā un 195. panta trešajā daļā, - par krāpnieciskām darbībām, kas veiktas, lai nelikumīgi iegūtu un legalizētu naudas līdzekļus no likvidējamās Krājbankas, un kurās, iespējams, iesaistītas SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas, SIA Atlantijas biroji un pašas Latvijas Krājbankas amatpersonas.

Šī kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā policijai bija radušās aizdomas, ka kāds KPMG darbinieks (vai darbinieki) var mēģināt iznīcināt dokumentus, kas šī procesa ietvaros var būt nozīmīgi pierādījumi. Kā var noprast, kratīšana notikusi īpaši steidzami, jo „tāpat ir konstatēts neatliekams gadījums Kriminālprocesa likuma 180.panta trešās daļas izpratnē”, kad novilcināšanas dēļ meklējamie priekšmeti vai dokumenti var tikt iznīcināti, noslēpti vai sabojāti vai arī meklējamā persona var aizbēgt.

Pēc drošām ziņām, arī U. Petrauska un jau pieminētais J. Bankovs ir turēti aizdomās par to, ka rīkojušies kopā, lai iegūtu naudas līdzekļus no SIA North Hub Services, kura bijusi cieši saistīta ar nacionālās aviokompānijas airBaltic, tās īpašnieku un likvidatoru pārstāvju finanšu shēmām.

Liecības par fiktīviem līgumiem

Ne E. Ziediņš, ne viņa juridiskais pārstāvis nevēlējās sniegt komentārus saistībā ar viņa sniegtajām liecībām, taču no neoficiāliem, bet drošiem avotiem zināms, ka tieši aizdomās turētā statusa noteikšana E. Ziediņam bijusi izšķiroša, lai viņš izlemtu apjomīgās rakstiskās liecībās detalizēti izklāstīt savu skatījumu uz notikušo.

Kā liecībās aprakstījis E. Ziediņš, „nolūkā realizēt krāpniecisku plānu” pirms pieciem gadiem sagatavota un parakstīta virkne fiktīvu dokumentu – vispirms jau 2012. gada 6. februārī parakstīti divi fiktīvi kapitāla daļu pirkuma līgumi, ar kuriem Latvijas Krājbanka pārdeva B. Flikam un Taurus piederošās SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas kapitāla daļas uzņēmumam Atlantijas biroji.

KPMG un tās amatpersonas uzdevušās par bankas Snoras pilnvarotajiem pārstāvjiem bez attiecīga pilnvarojuma, turklāt arī apzināti slēpušas faktu, ka maksātnespējīgā Krājbanka ir rupji pārkāpusi komercķīlas izlietošanas procedūru un nav paziņojusi ķīlas devējiem B. Flikam un Taurus par nodomu realizēt komercķīlu - Baltijas Aviācijas Sistēmu kapitāldaļas.

Vēl nopietnāks fakts – kā liecinājis E. Ziediņš, Taurus piederošās Baltijas Aviācijas Sistēmu kapitāldaļas pārdot Atlantijas birojiem likumīgi nemaz nav bijis iespējams, jo pārdošanas brīdī tām Ekonomikas policija bija uzlikusi arestu un to noņēma tikai divas nedēļas vēlāk – 22. februārī.

„Fakts, ka lēmums par aresta uzlikšanu vēlāk tika atcelts, nepadara noslēgto darījumu likumīgu ar atpakaļejošu datumu, jo iesaistītās personas labi apzinājās vai tām bija jāapzinās, ka 2012. gada 6. februārī tās aizskar kriminālprocesa ietvaros arestētu mantu, kuru pārdot nav pieļaujams,” ar norādi uz U. Petrauskas, J. Ozoliņa un E. Miezītes lēmumu liecībās min E. Ziediņš.

Manipulācijas ar ieķīlāto mantu

Liecībās detalizēti aprakstīts arī tas, kā 2012. gada 27.augustā ticis parakstīts E. Ziediņa ieskatā fiktīvs komercķīlas priekšmeta pirkuma līgums par Baltijas Aviācijas Sistēmu mantas pārdošanu Atlantijas birojiem, bet dienu vēlāk - fiktīvs komercķīlas līgums savukārt par Atlantijas biroju mantas ieķīlāšanu likvidējamajām bankām – Krājbankai un Snoras.

Detalizēti aprakstot veiktos darījumus, E. Ziediņš secina: „Šo darījumu rezultātā SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas ieķīlātā manta tika pretlikumīgi nodota pašai MAS Latvijas Krājbanka (saskaņā ar komercķīlas likumu komercķīlas ņēmējs nedrīkst iegūt ieķīlāto lietu savā īpašumā), slēpjot nodošanas faktu aiz fiktīva darījuma un uzrādot fiktīvu pircēju - SIA Atlantijas biroji.”

Liecībās norādīts - šīs aizdomas apstiprina fakts, ka Atlantijas biroji tā arī nesamaksāja līgumā atrunāto naudu un maksātnespējīgā Latvijas Krājbanka 2012. gada nogalē atkal paziņoja, ka arī šoreiz ir pārņēmusi no Atlantijas birojiem SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas ieķīlāto mantu savā valdījumā, lai to 2014. gadā pārdotu uzņēmumam airBaltic, turklāt par daudzreiz lielāku summu - vairāk nekā 40 miljoniem eiro.

„Minētais norāda uz apzinātu un plānotu darbību veikšanu no iesaistīto personu puses ar nolūku slēpt kontroles iegūšanu pār SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas aktīviem ar turpmāku šo aktīvu nodošanu AS Air Baltic Corporation, kuras patiesās parādsaistības pret SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas bija vairāk kā EUR 65 000 000,” liecinājis E. Ziediņš.

Uzņēmējs arī aprakstījis, kā neveiksmīgi beidzies Krājbankas darbinieka Oskara Avotiņa mēģinājums vadībai norādīt uz notiekošā nelikumīgumu: „O.Avotiņš iesniedza rakstveida paskaidrojumu MAS Latvijas Krājbanka (..), norādot, ka MAS Latvijas Krājbanka darbiniece Diāna Pelaka nav nosūtījusi likumā noteiktos paziņojumus komercķīlas devējiem.

Neapšaubāmi, šī informācija nonāca U. Petrauskas un J. Ozoliņa rīcībā. Neraugoties uz tiešiem likuma pārkāpumiem komercķīlas tiesības izlietošanas procedūrā, kas nepieļauj tālāku komercķīlas pārdošanu, U. Petrauska un J. Ozoliņš ne tikai apzināti slēpa šos likuma pārkāpumus, bet arī apzināti un ar nodomu noslēdza fiktīvu līgumu par komercķīlas realizāciju.”

KPMG klusē

Šīs publikācijas tapšanas laikā KPMG tika nosūtīti vairāk nekā desmit jautājumu, tajos gan izvērsti citējot E. Ziediņa sniegtās liecības, gan lūdzot skaidrojumus saistībā ar informāciju par notikušajām kratīšanām.

Uz lielāko daļu jautājumu KPMG atbildes sniegt atteicās norādot, ka „šobrīd tiek skatīts Baltijas Aviācijas Sistēmu maksātnespējas process, kā arī turpinās lietas izmeklēšana saistībā ar Baltijas Aviācijas Sistēmām”, tāpēc „plašākus komentārus un skaidrojumus uz iesūtītajiem jautājumiem šobrīd sniegt nevaram”.

Vienīgais, ko KPMG varot minēt saistībā ar Latvijas Krājbankas administratora īstenotajiem darījumiem 2012. un 2014. gadā, esot – „administratora rīcību visos šajos darījumos pēc bankas kreditoru ierosinājumiem ir izvērtējusi Rīgas apgabaltiesa Latvijas Krājbankas maksātnespējas procesā, kurā administratora rīcība ir tikusi atzīta par likumīgu un pamatotu”.

Fona informācija: sarežģītā darījuma būtība

Ja pavisam īsi, tad pēc Krājbankas kraha 2011. gada novembrī banka (tās administrators) pārņēma no Baltijas Aviācijas sistēmām tām piederošās airBaltic akcijas un tālāk tās pārdeva Latvijas valstij, bet Krājbankas meitasuzņēmums Atlantijas biroji pārņēma pašas Baltijas Aviācijas Sistēmas no to iepriekšējiem īpašniekiem – B. Flika un V. Antonova ārzonas kompānijas Taurus. Par to, kā un cik likumīgi tas notika, pārliecības nav vēl joprojām.

2012. gadā maksātnespējīgā Krājbanka (faktiski – tās administrators KPMG), likvidējamā Snoras banka un Krājbankas meitasfirma Atlantijas biroji noslēdza komercķīlas priekšmeta pirkuma līgumu, kura būtība bija - Krājbanka un Snoras, izlietojot SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas (īpašnieki – B. Fliks un ārzonas uzņēmums Taurus Asset Management Fund Limited) sniegto komercķīlu, bez izsoles pārdeva Atlantijas birojiem visu Baltijas Aviācijas Sistēmu mantu, tajā skaitā arī prasījuma tiesības pret trešajām personām.

Atsavinātais komercķīlas priekšmets tika sadalīts divās daļās. Administrators pirmo daļu - prasījuma tiesības pret airBaltic par 30,35 miljoniem latu - pārdeva par 20 miljoniem latu, t.i., par vairāk nekā 10 miljoniem latu samazinātu cenu jeb mazāk kā 2/3 daļām no prasījuma tiesību vērtības. Turklāt šī pārdošana notika ar atlikto pirkuma maksājumu, pirkuma samaksas termiņu atliekot uz 15 gadiem.

Savukārt otro komercķīlas priekšmeta daļu - ieguldījumus citu sabiedrību kapitālos 39,86 tūkstošu latu apmērā un pārējās prasījuma tiesības pret trešajām personām (tajā skaitā arī airBaltic) 32,44 miljonu latu apmērā - administrators pārdeva par it kā 98% no mantas pārdošanas cenas trešajām personām.

Taču saskaņā ar pārdošanas līguma noteikumiem samaksas pienākums iestājas tikai gadījumā, ja attiecīgā manta tiek pārdota, un tas nozīmē, ka faktiski Krājbankas administratori Atlantijas birojiem uzdāvināja Baltijas Aviācijas Sistēmu prasījuma tiesības pret trešajām personām 32,48 miljonu latu apmērā.

Faktiski Atlantijas biroji ieguva tiesības uz bankas mantu vairāk nekā 42 miljonu latu (60 miljonu eiro) apmērā, kaut gan saskaņā ar likumu mantas atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus administratoram vajadzēja novirzīt Krājbankas kreditoru prasījumu dzēšanai

Pirms komercķīlas priekšmeta pirkuma līguma noslēgšanas Krājbankas adminstratoram bija tiesības pieprasīt no Baltijas Aviācijas Sistēmām pilnu aizdevuma summu ar procentiem un līgumsodu, turklāt prasījuma tiesības visticamāk pilnā apmērā Krājbankai izdotos realizēt, jo Baltijas Aviācijas Sistēmām bija uzticams kreditors airBaltic personā - ar lieliem finanšu resursiem, kurus nepieciešamības gadījumā papildināja Latvijas valsts.

Taču pēc komercķīlas priekšmeta pirkuma līguma noslēgšanas Baltijas Aviācijas Sistēmām vairs nekas nepiederēja, līdz ar to vienīgie atgūstamie līdzekļi bija SIA Atlantijas biroji 15 gadu laikā maksājamā pirkuma maksa. (Starp citu, līdz ar šiem darījumiem KPMG pilnvarotā persona Jānis Ozoliņš panāca arī to, ka pirkuma maksa tiks maksāta pa daļām 15 gadu garumā un tātad visā šajā laikā būs nodrošināta administratora atlīdzības saņemšana KPMG, kas savukārt dod darbu pašam J. Ozoliņam.)

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Dienas bizness.

Novērtē šo rakstu:

4
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cilvēka mikrobioms un rezistence pret mikrobiem, vīrusiem un vakcīnām

FotoŠķiet, ka ne tikai es, bet daudzi ārsti ikdienā cenšas atbildēt uz jautājumiem: kā tad tā – vakcinējos pret SARS-CoV-2, saņēmu pat balstvakcīnu, bet saslimu ar Covid–19, nonācu slimnīcā? Kā tad tā – esmu trīskārt vakcinējies pret Covid–19, bet man neļauj staigāt bez maskas, neļauj apmeklēt ballīti vai nosvinēt dzimšanas dienu restorānā pie viena galdiņa ar tādiem pašiem vakcinētiem un balstvakcinētiem radiem? Kā tad tā – pasaulē nav vakcīnu salīdzinošu pētījumu, bet Latvijā uzskata, ka adenovīrusu vakcīnas (Asta-Zeneca un [email protected]) ir sliktākas un tām vajag ātrāku čaklāku balstvakcināciju. 
Lasīt visu...

12

Astra izsvilptu varmākas

FotoDomāju, ka Gunāram Astram no aizsaules rūgti bija vērot, kā kangari, kas jau ir piesavinājušies nacionālos simbolus, tagad vēlas sev pierakstīt arī viņu. Levita un Bordāna dalība Astras pieminekļa atklāšanā, manuprāt, bija latviešu mocekļa piemiņas zaimošana. Tiesa, arī pats monuments apgriezta krusta formā ir visai provokatīvs.
Lasīt visu...

21

Politika ir cīņa par varu un naudu

FotoIzņēmuma kārtā es ievadam mēģinu definēt sakāmo vienā rindkopā, – lūk, kas no tā man iznāca!
Lasīt visu...

21

Karikatūrists varas kalpībā

Foto“Liekam kluci” pie apgrieztā krustā “piesistā” latviešu brīvības cīnītāja veidola varas bļodlaiža Zemgus Zaharāns redz “zemcilvēkus”, kas uzdrošinājās izsvilpt savus “cienījamos” mocītājus, kuri reklamējās uz sava pretmeta Gunāra Astras fona.
Lasīt visu...

12

JKP Bordāns sadarbojas ar Astras zaimotājiem, ciniski izmanto viņa piemiņu

FotoGunāru Astru dēvēt par disidentu nav precīzi un atbilstoši. Disidenti ir drosmīgie, kuri cīnās par brīvību savās valstīs, cenšas lauzt tirānu režīmus. Astra cīnījās par savas zemes - Latvijas brīvību, kuru bija okupējusi komunistu impērija - PSRS. Padomju Savienība nekādā gadījumā nebija Gunāra Astras zeme. Viņš bija Latvijas brīvības cīnītājs, nevis PSRS disidents.
Lasīt visu...

3

Jūs neticēsiet, bet es esmu pamanījis – nepieciešamas izmaiņas partiju finansējumā no valsts budžeta

FotoValsts budžeta finansējuma palielināšana politiskajām partijām, vienlaikus samazinot to iespējas piesaistīt privātpersonu ziedojumus, 2019. gadā bija pareizs un sen nepieciešams lēmums. Tas novērsa būtisku mūsu demokrātiskās valsts iekārtas nepilnību un ilgtermiņā noteikti uzlabos politiskās vides kvalitāti. Nedrīkst būt tā, ka politisko partiju darbība ir atkarīga no to spējas piesaistīt privātpersonu ziedojumus. Tas rada partiju atkarību no ziedotāju labvēlības, kas parasti nav tīri nesavtīga.
Lasīt visu...

21

Mediķi varas kalpībā

Foto“Vīruss nevar izplatīties starp vakcinētiem cilvēkiem,” - šādas muļķības vēl vasarā melsa Pēteris Stradiņš, kuram piebalsoja citi dakteri. Kas melo vasarā, tas melo arī pārējos gadalaikos (Levits neļaus samelot). Turklāt šie mediķi nebūt nav pārtraukuši aģitēt par potēšanos pret kroņa vīrusu.
Lasīt visu...

18

Es labāk būšu BRĪVS ieslodzījumā nekā IESLODZĪTS brīvībā!

FotoEs kliegšu! Kliegšu un lamāšu tos kretīnus, kas uzdodas par kungiem manā Tēvzemē. Es lamāšu tos, kas sevi augstāk par cilvēkiem tur, kaut aiz kauna tiem jau sen zemē būtu jāielien. Pie velna Jūs visus! Pie velna peklē, kur Jūsu īstā vieta kungus tēlot būs. Šī izrāde jau pārāk ievilkusies. Tā jāpārtrauc tūlīt! Vairs nav nedz smieklīgi, nedz jautri. Vairs nav pat drāma absurdā. Nu skatītāji maksā par to ar savām asarām un sāpi.
Lasīt visu...

20

Levitam šobrīd ir arī citas vissvarīgākās prioritātes: Satversmes simtgade dod iespēju plašai diskusijai par demokrātijas stiprināšanu!

Foto18. janvārī valsts prezidents Egils Levits tiešsaistē tikās ar Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes NVO pārstāvjiem. Valsts prezidents sarunā īpašu uzmanību pievērsa nevalstiskā sektora nozīmīgajam darbam un iniciatīvām Satversmes simtgades gadā demokrātijas vērtību stiprināšanā: “Mūsu pilsoniskā sabiedrība ir aktīva, un pilsoniskās sabiedrības iespējas līdzdarboties ir pat augstākas nekā dažā labā senākā demokrātijā. Tas ir ļoti būtiski šajā laikā, kad demokrātija pasaulē piedzīvo pārbaudījumu laikus. Jūsu pienesums šajā gadā, stiprinot demokrātiju un pilsonisko līdzdalību, būs neatsverams.”
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Situācija ir kritiska, valdības enerģētikas krīzes risinājumi ir lēni un nepietiekami

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) valdības pārstāvjiem pieprasa nekavējošu rīcību enerģētikas krīzes pārvarēšanai, jo...

Foto

Varbūt jūs satrauc rēķinu katastrofa, bet prezidents Saeimā iesniegs grozījumus Partiju finansēšanas likumā

17. janvārī valsts prezidents Egils Levits Rīgas pilī tikās ar tieslietu ministru Jāni Bordānu,...

Foto

Ko gribam, to darām, kad vajadzēs informēt Finanšu ministriju, tad arī informēsim, bet sabiedrībai gar to vispār nav daļas

Lai nodrošinātu efektīvu valsts pārvaldes funkciju īstenošanu,...

Foto

Viedais Anonymous

Vispirms pateicos portālam PIETIEK par iespēju paust savu viedokli daudzos aktuālos jautājumos. Katra interneta vietne darbojas pēc saviem ieskatiem. Tā, piemēram, te komentāros ikviens...

Foto

“Zemcilvēkiem” šopinga nebūs!

Vietējie tirāniņi nolēmuši aizliegt tirdzniecības vietām samazināt publiski pieejamo platību darbam “sarkanajā režīmā”. Tirgotāji centās saglabāt peļņu, vienlaikus paliekot cilvēcīgi pret visiem klientiem....

Foto

Ar interesi gaidu, kad tad Šlesers beidzot sāks priekšvēlēšanu kampaņu!

Pretēji daudziem citiem mana prognoze ir tāda, ka Aināram Šleseram ir izredzes vēlēšanās. Tik tāds sīkums...

Foto

10 padomi, kā nepārvarēt krīzi

1. Vienmēr paturēt prātā divas sava laika nozīmīgu politiķu sentences: “Naudas ir tik daudz, kā vēl nekad nav bijis” (A.K. Kariņš) Tāpēc - pirkt!...

Foto

Modelēšana – “KO DARĪT?”

Nesen vairāki opozīcijas partiju pārstāvji un aktīvisti tikās, lai koordinētu savu pretdarbību huntai. Bija pārstāvētas partijas “Latvijā pirmā vietā”, “Likums un kārtība”,...

Foto

Atlīdzība par tautas izdeldēšanu

Činavnieki bāž roku tautas kabatā un nebaidās apdedzināties. Kariņa valdība dāsni atalgo sevi par iedzīvotāju spaidu potēšanu un atstāšanu bez darba, par...

Foto

Smēķēšanas lobists Reirs kā viens no Covid-19 nāves veicinātājiem

Brīdī, kad tapa šis raksts, Covid-19 globāli bija prasījis 5,478 miljonus dzīvību. Katru gadu pasaulē smēķēšanas dēļ...

Foto

Daudzlīmeņu segregācija Latvijā

Es uzskatu nepotēto diskrimināciju par segregāciju, jo pēc potes cilvēks atpakaļ izmainīties vairs nevar. Tātad atšķirība starp injicētajiem un neinjicētajiem ir nevis uzskatos...

Foto

Ko pašreizējie „lēmumi” liecina par to pieņēmēju prāta stāvokli?

Saeima kārtējo reizi atbalsta kārtējos pasākumus "ar mērķi apturēt straujo Covid-19 izplatību". Tikmēr PVO prognozē, ka dažu...

Foto

Bezroku antiutopija

Lai novērstu kleptomānijas epidēmiju, Pasaules Veselības organizācija (PVO), izpētot islāma valstu pieredzi, nolemj turpmāk visiem cilvēkiem noteikt obligātu vienas rokas amputāciju. Vietā tiks piedāvātas...

Foto

„Zombo-kaste”, „zombo-internets” un „modrā acs”

Eksistē jēdziens „zombējošā kaste” – daudzi tā sauc televizoru. Ceru, ka nav jāpaskaidro, kāpēc radies šāds nosaukums, jo visi esam ar...

Foto

Zahejs

Garīgās dzīves avots ir Dievs, un tam ir tiešs sakars ar cilvēka dvēseli. Evaņģēlijā ir stāstīts par kādu maza auguma cilvēku, kuru daudzi tolaik ienīda....

Foto

Vara un tauta – kā sadzīvosim jaunajā gadā?

Gadumijas TV uzrunas ir tāds savdabīgs politisks žanrs. Reti kurš cilvēks atceras to saturu (nu, protams, ar dažiem...

Foto

Ārkārtas situācija ir piesegs “izšķērdības ballītei”

Saeimas “Saskaņas” frakcija neatbalsta ārkārtējās situācijas pagarināšanu, kā to plāno noteikt Ministru kabinets, un Saeimas sēdē balsos pret šādu risinājumu....

Foto

Hunta cīnās ar dabu

Pērtiķu sugas “neko neredzu, neko nedzirdu, neko nesaku” bariņš paliek aizvien mazāks. Cilvēki visu redz, dzird un muti ciet netur. Patiesība lien laukā kā...

Foto

Hunta apjāj ganāmpulku

Nepotētos hunta sen uzskata par “zemcilvēkiem”. Vairs netiek slēpts, ka veselie pilsoņi jāiznīdē. Labklājības ministrijas variants – ar ekonomiskām represijām neļaut pārziemot. Ja...

Foto

Par rakstu "Gadumijā deltu mijot pret omikronu"

Labdien, godājamais Māri Uļģi! Es ar interesi izlasīju Jūsu rakstu ”Gadumijā deltu mijot pret omikronu”. Tajā bija interesanti fakti...

Foto

Cik lielisks ir viss, ko mēs darām un nedarām

Godājamie rīdzinieki! Šajā Vecgada vakarā atceros kādu sarunu vienā no Rīgas skolām, kurā biju ieradies, lai sveiktu...

Foto

Ironisks pārskats par Jaungada uzrunām

1. Neatceros, vai klausījos Godmaņa, Birkava, Gaiļa uzrunas, tiesa, toreiz migla izklīda, rozā brilles jau krita nost, taču cerība vēl nebija...

Foto

Pasaule ir tumsā un alkst gaismas

Kad Gaisma atnāca, Pasaule apžilba un novērsās. Tomēr dzīvot tumsā izrādījās labāk un pierastāk. Kopš tiem laikiem Pasaulē valda apjukums...

Foto

Dzīvnieku ferma pašmājās

Orvela “Dzīvnieku ferma” ir klāt. Hunta tautu uzskata pat ne par dzimtcilvēkiem, bet par saviem mājdzīvniekiem, kas jādresē. Sliktie “suņi”, kas izsprukuši gan...