Skaistumkopšanas salona “Rīga Nails” īpašniece Viktorija Kazanovska sēžas uz apsūdzēto sola par krāpšanu lielā apmērā
Rodijs Rododendrs23.05.2024.
Komentāri (33)
Iesaki rakstu: 
No krimināllietas Nr.15840042222 materiāliem izriet, ka Viktorija Kazanovska tiek saukta pie kriminālatbildības pēc KL 177.p.3.daļas par krāpšanu lielā apmērā: būdama SIA "LA GRUPA" valdes locekle un faktiska vadītāja, mantkārīgu motīvu vadīta, nolūkā ar viltu iegūt valsts budžeta līdzekļus, apzinoties, ka saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 92. panta pirmās daļas 2.punktu pievienotās vērtības nodokli var atskaitīt tikai ar nodokli apliekamu darījumu nodrošināšanai, kā arī to, ka nekustamais īpašums Krūmu ielā 2/2, Ramavā, Ķekavas novadā, netiks izmantots tādiem mērķiem, kas saistīti ar SIA "LA GRUPA" saimniecisko darbību, un saskaņā ar Pievienotas vērtības nodokļa likuma 99. panta piekto daļu viņai kā SIA "LA GRUPA" valdes loceklei nav tiesību atskaitīt priekšnodokli, nodeva darījumā starp SIA "LA GRUPA" un SIA "Amber Coast Development" apliecinošus dokumentus SIA "LA GRUPA" grāmatvedei.
SIA "LA GRUPA" grāmatvede, pildot Viktorijas Kazanovskas norādījumus un nezinot par Viktorijas Kazanovskas noziedzīgo nodomu un to, ka nekustamais īpašums Krūmu ielā 2/2, Ramavā, Ķekavas nevadā, netiks izmantots tādiem mērķiem, kas saistīti ar SIA "LA GRUPA" saimniecisko darbību, izmantojot elektronisko deklarēšanas sistēmu, 2018. gada 20. decembrī Valsts ieņemumu dienestā iesniedza SIA "LA GRUPA" PVN deklarācijas par 2018. gada novembri pielikuma "Pārskats par priekšnodokļa un nodokļa summām, kas norādītas nodokļa deklarācijā par taksacijas periodu" I daļā "Nodokļa summas par iekšzemē iegādātām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem" iekļāva darījumu starp SIA "LA GRUPA" un SIA "Amber Coast Development" par nekustamā īpašuma Krūmu ielā 2/2, Ramavā, Ķekavas novadā iegādi, pamatojot to ar 2018. gada 30. novembra pavadzīmi Nr. ACD 3011118 par darījuma summu bez PVN 132 231,40 euro, PVN 27 768,60 euro apmērā pielikuma "Pārskats par nekustamā īpašuma izmantošanu" PVN 7-1 daļā "Par nekustarnā īpašuma reģistrāciju (A sadaļa) un nekustamā īpašuma izslēgšanu no reģistra (C sadaļa)" iekļāva nepatiesu informāciju par to, ka nekustamais īpašums Krūmu ielā 2/2, Ramavā, Ķekavas novadā tiks izmantots SIA "LA GRUPA" saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Viktorija Kazanovska tādējādi maldināja Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu par konkrētā nekustamā īpašuma izmantošanas mērķiem.
Valsts ieņemumu dienesta amatpersona, būdama maldināta par SIA "LA GRUPA" nekustamā īpašuma Krūmu ielā 2/2, Ramavā, Ķekavas novadā faktiskajiem izrnantošanas mērķiem, saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 109. panta ceturto daļu apstiprināja PVN pārmaksu 27 830,72 euro apmērā, tajā skaitā nelikumīgi atskaitīto priekšnodokli 27 768,60 euro apmērā, pēc kā 2019. gada 19. februarī Valsts ieņēmumu dienesta amatpersona to ieskaitīja SIA "LA GRUPA" UAB "Paysera LT" atvērtajā kontā.
Tādā veidā Viktorija Kazanovska ar viltu ieguva valsts budžeta līdzekļus, nodarot Latvijas Republikai zaudējumus 27 830,72 euro apmērā, kas atbilstoši likuma “Par krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 20. pantu atzīstami par lieliem apmēriem. Ar savām darbībām Viktorija Kazanovska izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 177.panta 3.daļā un par ko paredzēta kriminālatbildība un soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.
Pirmā tiesas sēde notika šā gada 13.maijā, kurā uzreiz pēc ieradušos procesa dalībnieku personību pārbaudes apsūdzības uzturētājs - Nodokļu un muitas lietu prokuratūras prokurors Toms Kalniņš lūdza tiesu pasludināt 10 minūšu pārtraukumu, lai ar apsūdzēto Viktoriju Kazanovsku un viņas aizstāvi zvērinātu advokātu apspriestu iespējamo vienošanos. Saruna notika tiesas zālē, un tā bija dzirdama ne tikai man kā klausītājam, bet arī Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonai Ligitai Bogomolai, kura pārstāv cietušas personas Latvijas Republikas intereses. Prokurors Toms Kalniņš ar apsūdzēto Viktoriju Kazanovsku vienojās atlīdzināt Latvijas Republikai nodarītos zaudējumus 15 000.00 euro apmērā (par 12 830,72 eiro mazāk, nekā tika izkrāpti no Valsts budžeta) un vienoties par nosacītu brīvības atņemšanu uz trīs gadiem, kam Viktorija Kazanovska arī piekrita. Prokurors instruēja apsūdzēto, ko teikt tiesai, kādus lūgumus izteikt.
Pēc pārtraukuma, atsākot skatīt lietu, prokurors ļoti dedzīgi lūdza tiesu atlikt krimināllietas izskatīšanu saistībā ar iespējamās vienošanās parakstīšanu, savukārt apsūdzētā lūdza laiku līdz gada beigām, lai varētu savākt 15 000 eiro. Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvei nebija radušies nekādi iebildumi par vienošanas saturu, kaut prokurora nosauktā summa bija gandrīz divreiz mazākā par valstij nodarītā kaitējuma apmēru, un viņa paziņoja tiesai, ka pievienojas prokurora teiktajam.
Interesanti, vai pret visām personām, kuras ir apsūdzētas par krāpšanu lielā apmērā, prokuratūra un Valsts ieņēmumu dienests ir tik labvēlīgi? Vai nesanāk tā, ka starpība gandrīz 13 000 eiro apmērā tiek kādam dedzīgajam Tomiņam!? Vai varbūt tomēr Viktorijas Kazanovskas vīram Kasparam Caunem, kurš regulāri aicina valsts amatpersonas pievienoties Karību fondiem, ir taisnība, ka korupcija ir mūsu nākotne?
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
