Skaidrojot 3000 eiro izcelsmi, "Vienotības" ziedotāja izpļāpājas, ka bijusi ziedošanas starpniece
PIETIEK29.07.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai paskaidrotu, kur trīs dienas pēc kārtas ņēmusi pa 1000 eiro, ko ziedot partijai Vienotība, tās atbalstītāja, kādreizējā žurnāliste Dace Balode, kas vēlāk ieņēmusi dažādus sīkus ar partiju saistītus amatus, otrdien Pietiek izvirzīja versiju - patiesībā tā "nav tikai mana nauda", bet gan "dzimtas un ģimenes kopā, viņi uzticēja man to darīt un tamlīdzīgi". Līdz ar to, kā atzīst Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Balode atzina, ka iesaistījusies ar likumu aizliegtā ziedošanā trešo personu vārdā.
KNAB datu bāze rāda, ka šā gada 27., 28. un 29. maijā 1956. gadā dzimusī Balode ik dienas izjutusi nepārvaramu vēlēšanos partijai noziedot pa tūkstotim eiro, kopā ziedojot apaļu summu - 3000 eiro.
Šādu ikdienišķam cilvēkam pietiekami lielu summu Balode spējusi ziedot, neraugoties uz to, ka vēl pirms nepilniem trim gadiem viņa bija deklarējusi savam ienākumu līmenim vērā ņemamas parādsaistības - 29,5 tūkstošus eiro.
Pašlaik Balodei ienākumus nodrošina darbs "stratēģiskā komunikācijas padomdevēja" amatā sabiedrisko attiecību aģentūrā Merkel, kurā viņa ir viena no diviem darbiniekiem.
Šis uzņēmums gan Vienotības ziedotājai pārāk labus ienākumus nenodrošina: Lursoft datu bāze rāda, ka visu pagājušo gadu uzņēmums beidzis ar 6565 latu apgrozījumu un 1258 latu zaudējumiem.
Pašas Balodes skaidrojums par ziedotās naudas izcelsmi ir šāds:
- Kāpēc izvēlējāties ziedot pa daļām, nevis visus 3000 uzreiz?
- Tāpēc, ka man internetbankā uzlikta tāda opcija un es to nenomainīju.
- Apskatot publiski pieejamos datus par jūsu darba vietām, var saprast, ka jūs strādājat SIA Merkel. Vai tiesa?
- Jā, kopš jūlija atkal esmu atgriezusies. Jā.
- Un pirms tam? Gribējās saprast, kas deva iespēju jums dāsni ziedot partijai?
- Nu, 2000 latu nav daudz. Tas principā ir kā no mūsu dzimtas un ģimenes kopā, viņi uzticēja man to darīt un tamlīdzīgi. Tā kā tā nav tikai mana nauda. Es strādāju Pilsoniskajai savienībai, un man Vienotība patīk, mana ģimene vispār atbalsta, tāpēc arī ziedoja.
- Tā nav tikai jūsu nauda, bet arī radinieku?
- Jā, arī radinieku. Nu nav tā, ka man nekādu iekrājumu manā vecumā.
Taču, izvirzot versiju, ka ir ziedojusi arī savu radinieku naudu, Balode līdz ar to ir atzinusi, ka pārkāpusi likumu, kas aizliedz veikt ziedojumus partijām trešo personu vārdā. izņemot gadījumus, kad ir notariāli apstiprināta pilnvara veikt šo ziedojumu. To Pietiek otrdien oficiāli apliecināja arī KNAB pārstāve.
Precīzais likuma formulējums ir šāds: "Aizliegts finansēt politiskās organizācijas (partijas), izmantojot trešo personu starpniecību. Par politiskās organizācijas (partijas) finansēšanu, izmantojot trešo personu starpniecību, uzskatāmi gadījumi, kad, īstenojot savas personiskās intereses finansēt politisko organizāciju (partiju), tiek izmantoti citas personas identitātes dati vai kad politiskajai organizācijai (partijai) tiek ziedots ar citas personas starpniecību. Par starpniecību šā likuma izpratnē nav uzskatāms gadījums, kad, pamatojoties uz notariāli apliecinātu pilnvaru, kurā norādīta konkrēta ziedojamā summa vai manta un tās vērtība, pilnvarotāja vārdā ziedojumu veic pilnvarnieks. Šādu pilnvarojumu aizliegts nodot citai personai."
Pietiek pagaidām nav izdevies noskaidrot, kā saistībā ar šiem ziedojumiem rīkosies Vienotības vadība. Savukārt Balode, uzzinot par KNAB skaidrojumu, Pietiek paziņoja, ka viņa nemaz nesaprotot, ko nozīmē "trešās personas": "Mēs, ģimenes locekļi, saliekam naudu kopā, un es pārskaitu. Kādā veidā citu personu vārdā? Mēs ģimenē sapulcējāmies, tā nav, ka sveši cilvēki, attāli pienāca klāt un lūdza noziedot. Mums vienkārši bija kopīgs lēmums, un fiziski to izdarīju es."
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
