Skaidra lieta, ka arī es ne pie kā neesmu vainīga, un mana viedokļa apšaubīšana ir absurda un nomelnojoša
Dace Zavadska*25.03.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nav izprotama atsevišķu politiķu un atsevišķu mediju vēlme atbildību par pasūtīto vakcīnu piegāžu kavēšanos pārlikt uz medicīnas zinātniekiem. Imunizācijas valsts padome (IVP) un medicīnas zinātnieki nav vainīgi pie vakcīnu piegāžu kavēšanās.
Es kā mediķis esmu specializējusies pediatrijā un infektoloģijā. Esmu Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja un Rīgas Stradiņa universitātes Pediatrijas katedras asociētā profesore.
Atbilstoši savām profesionālajā prasmēm un zināšanām 2016. gadā tiku brīvprātīgā kārtā uzaicināta vadīt IVP, kas ir neatkarīga, zinātniska, konsultatīva institūcija, kas cita starpā var sniegt praktiskas rekomendācijas.
Rekomendācijas saistībā ar jautājumiem par vakcināciju pret Covid-19 ir saistītas ar virkni dažādu jautājumu, piemēram, ar zinātnisko pierādījumu izvērtēšanu par devām, indikācijām, kontrindikācijām, citu valstu pieredzes analizēšanu, pierādījumiem par transmisiju, kolektīvo imunitāti, vakcinācijas aptveres analīzi, prioritāri vakcinējamo grupu sadalījumu, ietekmi uz epidemioloģisko situāciju u. tml. jautājumiem. Starp pienākumiem ir arī iepazīstināšana ar starptautiski atzītu ekspertu un pētījumu sniegtajām atziņām.
2020. gada novembrī un decembrī, piedaloties Veselības ministrijas rīkotajās "Zoom" apspriedēs, pārstāvēju IVP. Izsakoties šajās sapulcēs, paudu IVP speciālistu viedokli, kurš pilnībā saskanēja arī ar manu profesionālo nostāju, kas balstīta akadēmiskajās zināšanās medicīnā un tobrīd pieejamajā informācijā par vakcīnām. Uzskatu, ka IVP bija pilnīgas tiesības izvērtēt vakcīnu ražotāju sniegto informāciju un norādīt uz vienas vai otras vakcīnas priekšrocībām vai trūkumiem. To paredz arī manis kā pētnieces akadēmiskā brīvība.
Es pagājušā gada nogalē IVP ietvaros biju paudusi viedokli par komplicētību, kas saistīta ar "BioNTech/Pfizer" vakcīnu loģistiku un izmaksām salīdzinājumā ar citām mRNS vakcīnām ("Moderna", "CureVac") vai vīrusu vektoru vakcīnām "Oxford/AstraZeneca" un "Janssen".
Šobrīd šī mana viedokļa apšaubīšana, kā argumentu izmantojot faktu, ka valsts pārvaldes iestādes to ir ņēmušas vērā, veicot vakcīnu iepirkumu, bet savukārt ražotājs "AstraZeneca" iepirktās vakcīnas nav piegādājis, ir absurda un nomelnojoša, jo būtībā nesatur pilnīgi nekādu informāciju, kas liecinātu par manis pausto IVP secinājumu kļūdainumu. Loģistikas sarežģītība un līguma nepildīšana par vakcīnu piegādi ir divas dažādas lietas.
Ne IVP, ne es nepiedalījos līgumu par vakcīnu piegādi izstrādē un noslēgšanā. IVP nav zināmi šo līgumu nosacījumi, bet, vadoties pēc vispārpieņemtajiem saistību tiesību principiem, IVP un arī man bija un ir pamats uzskatīt, ka noslēgtie līgumi ir jāpilda. Piegādātāja sniegtajiem apliecinājumiem par tā spējām izpildīt līgumu, kā arī piegādātāja atbildībai par līgumu neizpildi un tās sekām ir jābūt atrunātai noslēgtajā līgumā.
Līdz ar to nav izprotama atsevišķu pie varas esošo politiķu un atsevišķu mediju vēlme atbildību par pasūtīto vakcīnu piegāžu kavēšanos pārlikt uz medicīnas zinātniekiem. Ir nelietīgi un melīgi mēģināt slēpt vakcīnu piegādes līgumos sniegto garantiju un pieļautos piegāžu laika un to kontroles trūkumus aiz apgalvojumiem, ka zinātnieku atzinumu rezultātā ir pasūtītas nepareizās vakcīnas. Tiek veikta sabiedrībai kaitnieciska manipulācija.
Lai arī "Re:Baltica" ir apkopojis dažādus viedokļus, tā pētījuma "Vakcīnu sāga, 4. daļa. Latvija bija soli no tā, lai "Pfizer" nenopirktu vispār" rezultāti nav objektīvi un izdarītie secinājumi ir klaji nomelnojoši, neizprotot dažādu iesaistīto pušu atbildības jomas, kompetences un notikumu apstākļus. Uzskatu, ka minētajā pētījumā paustie apgalvojumi par IVP nav objektīvi, kā arī secinājumi attiecībā uz mani ir nomelnojoši.
Šāda vēršanās pret medicīnas zinātniekiem vairo neuzticēšanos pierādījumos balstītiem secinājumiem un apdraud akadēmisko brīvību.
* Imunizācijas valsts padomes vadītāja
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
