Šis ir mākslīgs mēģinājums pretnostatīt Latgali un pārējo Latviju
SDP Saskaņa Saeimas frakcija31.05.2021.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Autoram
01.06.2021. 14:35Demagogi jūs esat. Vai nejēdzat, ka ST spriedums jăpilda, īpaşi tăpēc, ka Varakļănu pašvaldibas apstrifeta likuma norma neatbilst Satvetsmei?
Tagad NA un JKP uz vienu roku?
Varakļuoni seši seši
01.06.2021. 10:55»
Nepiekrītu
ja no 3000 ,kas var piedalīties aptaujā, atnāk tikai 1000, tad pārējiem šis jautājums ir vienaldzīgs. Vienaldzīgie nepiedalās lēmumu pieņemšanā. To nu LSD(?) partijas Saskaņa deputātiem būtu jāsaprot. Kāpēc tik latgaliska partija neaicināja savus atbalstītājus piedalīties aptaujā, bet tagad aicina nepakļauties...
Nav taisneiba! As naasu vīnaldzeigais, bet as aptaujā napīzadaliejūs.
Aptaujā beja ar krystu juoatzeimej 2 varianti - par Rēzeknis nūvodu voi par Modūnys nūvodu.
Bet as asu par 3.variantu - par Varakļuonu nūvoda saglobuošonu! As nagrybu byut ni zam Rēzeknis, ni zam Modūnys.
Nepiekrītu
01.06.2021. 10:36»
Ronja
Pa lielam atlikusajiem 2000 pajat pie kura novada vini ir, ja jau neko neteica. Uzskatu ka varaklani iegus vairak pie Madonas neka pie Rezeknes
ja no 3000 ,kas var piedalīties aptaujā, atnāk tikai 1000, tad pārējiem šis jautājums ir vienaldzīgs. Vienaldzīgie nepiedalās lēmumu pieņemšanā. To nu LSD(?) partijas Saskaņa deputātiem būtu jāsaprot. Kāpēc tik latgaliska partija neaicināja savus atbalstītājus piedalīties aptaujā, bet tagad aicina nepakļauties ST lēmumam, kaut paši zvērēja ievērot Satversmi, tajā skaitā ST lēmumus. Vai tas nav kārtējais S solis graut likumību Latvijā Ušakova garā?
Vecais šariata papiņš
01.06.2021. 08:15Saskaņa bija tā, kuras pahāns Ušakovs valodu referendumā atbalstīja latviešu valodas iznīcināšanu. Tas vien ir iemesls Latvijas Republikas ienaidniekus pakārt pēc likumīga notiesājoša tiesaa sprieduma.
Jenots
01.06.2021. 07:43»
P.
Labāk pavaicājiet sev, kas un kāpēc par varītēm cenšas novilkt robežu pa 1629. gada poļu-zviedru pamiera līniju
Stakis ar Rinkevicu pidaru grupejums.
Liela Sporta saulite pagozet savus Tuplus.
s.
31.05.2021. 20:13Es esmu varakļānietis. Es esmu latgalietis. Vislabāk Varakļāni saglabās latgaliskumu esot pie Madonas.
Ceru uz Saeimas veselo saprātu.
jaajaa
31.05.2021. 19:08...izskatās, ka būs precedents...pirmais Latvijā...Katalonija arī grib neatkarību...pavisam citādi tas izskatās, kad balso visa Spānija...:)
Bykova
31.05.2021. 18:46»
Fēlis
Domā ka par zarnu miesta iedzīvotājiem Latgalē labi domā? Viņi visiem riebjas
Jā, vairums zarnu miesta iedzīvotāju ir latgaliskuma nodevēji un noniecinātāji! Kad Varakļānu "inteliģence", kurai pakaļ velkas komunistisko pagātne, publiski paziņo, ka aiz Varakļāniem beidzas Latvija un Latgale ir tumšais gals, tad pret šādiem varakļāniešiem tiešām ir tikai riebums.
Fēlis
31.05.2021. 18:28»
Gaiziņš
Pajautāju savam paziņam Madonas domē, vai viņi grib klāt Varakļānus. Varat iedomāties kāda bija atbilde
Domā ka par zarnu miesta iedzīvotājiem Latgalē labi domā? Viņi visiem riebjas.
Nu gan
31.05.2021. 17:04»
nu riebjas
č sava čangaliena, cik par to runāts. Tikai skaļi teksti un slinkākajiem MŪSU nauda viņu dialekta attīstībai
Čangaliena un Slātava ir Vidzemē. Klasiku palasi!
Ronja
31.05.2021. 17:01»
Broka
Netirs! Uz aptauju atnāca 1000 cilvēki un, jā, no tiem 82% bija par Madonu. Bet Varakļānos balsstiesīgo iedzīvotāju skaits ir gandrīz 3000. Reāli par Madonu ir tikai 30% iedzīvotāju...
Pa lielam atlikusajiem 2000 pajat pie kura novada vini ir, ja jau neko neteica. Uzskatu ka varaklani iegus vairak pie Madonas neka pie Rezeknes.
Gaiziņš
31.05.2021. 16:43Pajautāju savam paziņam Madonas domē, vai viņi grib klāt Varakļānus. Varat iedomāties kāda bija atbilde !
P.
31.05.2021. 14:40Labāk pavaicājiet sev, kas un kāpēc par varītēm cenšas novilkt robežu pa 1629. gada poļu-zviedru pamiera līniju.
Broka
31.05.2021. 13:43»
Ronja
Kads na.uj pretnostatisana pret latgali. Pasi iedzivotaji negrib tikt pievienoti Rezeknei
Netirs! Uz aptauju atnāca 1000 cilvēki un, jā, no tiem 82% bija par Madonu. Bet Varakļānos balsstiesīgo iedzīvotāju skaits ir gandrīz 3000. Reāli par Madonu ir tikai 30% iedzīvotāju!!!!!
Nav godīgi, ka agresīvais mazākums izlemj Varakļānu likteni. Un fui pasīvajam vairākumam, kas neatnāca uz aptauju.
Ronja
31.05.2021. 13:01Kads na.uj pretnostatisana pret latgali. Pasi iedzivotaji negrib tikt pievienoti Rezeknei.
Nemiera akts
31.05.2021. 12:46Tā vai citādi, šis risinājums ir aplams un škeltniecisks, aplams pēc būtības, lai ko teiktu šī pati VILTUS (kā krievi tā sociāldemokrātiski?) sociāldemokrātiskā frakcija vai partija.
Arī Staķa un Rinkeviča izdarība ir aplama un nav pieņemama ar Baltkrievoijas batjkas karoga vicināšanu.
Bet Varakļānos arī ir viltus balsojums, aptauja, kas neatbilsts patiesībai, par ko pareizi pierādīja advokāts Agris Bitāns.
Satversmes tiesu ziepēs.
Nebeidz pārsteigt
31.05.2021. 11:03»
nu riebjas
č sava čangaliena, cik par to runāts. Tikai skaļi teksti un slinkākajiem MŪSU nauda viņu dialekta attīstībai
Kāda mūsu daļa kas okupantiem riebjas un ko viņi vēlas vai nevēlas.
nu riebjas
31.05.2021. 10:07č sava čangaliena, cik par to runāts. Tikai skaļi teksti un slinkākajiem MŪSU nauda viņu dialekta attīstībai.
Krieviem riebjas krievija, ar koku neaizdzīsi.
Tikai, ja visur būs latgale un krievija, uz kurieni tad?????????????????????????????????
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
